2009. gada 29. novembris

Cepumtesti

Tā kā man atkal ir mannavkodarītunnekonoderīguarīnegribasdarīt noskaņojums un tāpēc sāku pildīt burvīgu testu- what holiday cookie are you. Jā, tik garlaicīgi man ir. Un vispār es gaidu, kad ielādēsies the office nākaā sērija. Jā, man patīk tas seriāls ļoti tagad. Tik smieklīgs. Un šodien es pāris sērijas jau paspēju noskatīties un sapratu, ka nedrīkst ne ēst, ne dzert skatoties to seriālu. Jā. Es paspēju gandrīz aizrīties 2 reizes. :]
Un, Anet, paldies par kartiņu un pastkarti.
Man tagad jāiet pildīt kāds ļoti nozīmīgs tests no kura droši ien būs atkarīga visa mana turpmākā dzīve. Un nākošais tests būs. hmm...The Sandwich Cookie Personality Test - What do your cookie eating habits reveal about your personality? Jā, ar nepacietību gaidu, ko man vēstīs rezultāti. ūuū.

Tā kā čau!
Un jūs droši vien gribat zināt, kāds bija man rezultāts uz pirmo pieminēto testu. Tātad.

You Are Biscotti

You are a very direct, honest person.

You don't have time for dramatics or emotional pleas.

You feel most comfortable in the intellectual realm, especially with science and technology.

You are good at understanding difficult subjects. Understanding people? Not so much.


2009. gada 28. novembris

hahaha. HA!

Es te iekļuvu. Jā, un es neesmu Elza. Nēē. Te Ance. Elza ir ļoti veca. Hahaha. Gribēju te baigi kaut ko ierakstīt, bet nav ne jausmas, ko lai raksta. Un jā, drīz arī vecais tantuks[Elza] atgriezīsies. Xoxo

2009. gada 27. novembris

Dzimšanas diena kvadrātā.

Šodien ir New moon pirmizrāde Latvijā. Es jūtos tā, it kā šodien būtu mana Dzimšanas diena. Pag, bet ir arī.
:]
Un, ha, ha, Anet, smieklīgi, ka tu noskatījies to filmu. Tagad es tevi varēšu apsmiet līdz...es noskatīšos. Ance, tu to vēl nezini, bet mēs kaut kad skatīsimies.
Un tā būs tieši mana brīvbiļete. Ha, es māku sataupīt īstajai filmai.
ūn...ā, jā. Kino rio Krēsla ir vienīgā filma, ko rāda šonedēļ. Un visos iespējamos laikos. =D Pat 13. Es pat nezināju, ka ir tāds seansa laiks.
Un vēl kino mājaslapā bija smieklīgi-Aicinām ierasties savlaicīgi, lai neveidotos garas rindas pie biļešu kases, kā arī pie bufetes! Paldies!
bišk sasmējos [: nemz nerunājot par šito-Biļešu iepriekšpārdošana
no 2.novembra.
Nu, c'mon. Reāli es gribu redzēt personu, kura iegādājās biļeti gandrīz mēnesi iepriekš.



2009. gada 21. novembris

Aww.

Bija forša filma. Nebija šausmene galīgi nemaz. Tikai vienā vietā pretīgs skats. Bet tā forši. Smukas beigas. :]
Katrā ziņā smuka filma. Kaķi bija, rubik's cube arī, daudz sniegs un forši.

2009. gada 20. novembris

Ha ha ha.

Labi. Sākšu ar smieklīgo. Šodien skatījos Zini vai mini un beigās dalībniekiem dāvina grāmatas. Ok, jau labu laiku tās grāmatas ir, ēm, nu...tādas pilnīgi ha ha ha, priekš cilvēkiem, kas piedalās tāda veida prāta spēlēs. Jo bieži tur dāvina pavārgrāmatas un tā. Bet šoreiz bija galīgi smieklīgi. Piedalījās jaunieši/studenti/ģeogrāfi un viņiem viena no grāmatām, ko uzdāvināja bija..wait for it... , viena no krēslas daļām. Ha ha ha ha, tas bija tik smieklīgi. Es jau vairs neatceros, kura daļa, bet fakts tāds. Lieki piebilst, ka grāmatas tika ne tikai meitenēm,kuras tur bija mazākumā. :]
Enīvej. Velku laiku, jo man bail skatīties filmu. It šausmene arī, bet jābūt labai filmai. Jābūt. Tāpēc man kaut bail skatīties naktī vienai. Bet, jāskatās. Es taču esmu nereāli drosmīga[ pauze smiekliem un sarkastiskiem komentāriem...]Nepietiek ar tām fobijām, kas man jau ir. Nu, neko. Riskēšu. Ja gadījumā nebūšu ilgāku laiku pie datora, iespējams, man ir bail arī no datora.
ā, , te būs maza bildīte/avatars ar piemīlīgo šreka kaķi, kuram ir tās foršās lielās zīlītes. Bilde būs, ja mācēšu ielikt, tā, laibūtu visā savā varenumā. Bet, you know, tas var arī neizdoties.
Neizdevās.

2009. gada 18. novembris

O, jā.

Pa lnt tagad iet kārtējais latviešu meistardarbs. Super. Tagad reklāma. Pagaidām redzētas kādas 15min, bet man jau bija jāpadalās savās emocijās. Vienkārši ha ha ha ha. Anet, žēl, ka tu neredzi. Un Ance, es ceru, ka skaties.

2009. gada 17. novembris

Ir padzerties.

Tātad. Es tikko apēdu kaut ko, kas man likās ir šokolāde. Bet, nē. Arī ne šokolādes produkts. Kā tagad mēdz gadīties. Nē, nē, tas bija kaut kas vēl lieliskāks. Tātad...jā, tā bija piena plāksnīte ar kakao. Piena plāksnīte. wtf? Katrā ziņā bija garšīga. Un turpmāk savā uzturā es domāju lietot tikai un vienīgi piena plāksnītes, nekādu šokolādi. Bet stāsts ar to nebeidzas. Tātad es apēdu piens plāksnīti ar kakao un man ļoti gribas padzerties. Un es tgd domāju, o, nē, tāds slinkums iet uz virtuvi. Tad es paskatos savā krūzē un jā, tajā vēl ir ūdens. Tā nu es padzēros. Tagad gan šis lieliskais stāsts ir beidzies. Jā, man tagad, laikam, ir mazliet garlaicīgi.
Enīvej. Kā var pamanīt, es neesmu neko rakstījusi pāris dienas. Bet, zinot, ka visu šo laiku es biju mājās varētu nākt prātā ļoti muļķīgas domas. Piemēram, ka es varbūt mācos, kārtoju māju vai arī visu šo laiku darīju vēl kaut ko tikpat aizraujošu. Bet, nē. Es biju tik slinka, ka man pat bija slinkums spiest tastatūras pogas. Jā.
Katrā ziņā, es kaut kad gribēju uzrakstīt par spēli, kuru spēlējot es pavadīju apmēram 3h. Un biju pamatīgi vīlusies, jo tur nebija vienradža. Spēles pirmajā daļā bija vienradzis. Bet šajā ne. Katrā ziņā, viens prieks bija. Bet pašā sākumā. Un tas bija šis.
Vai nav superpiemīlīgi? Ir, ir. Zinu. :]
Vēl paskatījos pāris filmas. Dažas bija labas, dažas bija vnk filmas un dažas bija eslabākneteikšukastāparfilmu filmas. Visā visumā pozitīvi.
Tagad es gaidu, kad man ielādēsies filma. Bet ātrums, nez kāpēc ir supermazs. Bija liels, un tagad kļuva supermazs. Un kaut kā jau tas laiks ir jānosit.
Ā, jā, un vakar Aija mani piespieda aiziet pie Lauras, kas ir otrā pilsētas malā. Bet bija tīri forši. Jo nebiju Lauru redzējusi kopš vasaras, vasaras sākuma, konkrētāk.
Un vēl es gribēju pastāstīt par to, ka čūbīts pēdējās dienās dzīvo 5cm attālumā no sildītāja. :] un tas arī ir piemīlīgi. Un vēl šodien viņa man lika smieties līdz asarām. Bet man grūti pastāstīt kāpēc, jo tad ļoti jāiedziļinās pozā, kādā atrados es, tastatūra un krēsls un kāds bija čūbīša gribasspēks gulēt man klēpī. Bet bija smieklīgi, nopietni. :]
Ā, jā, es vēl gribēju uzrakstīt par vienu sapni, ko redzēju kkad nesen. Tātad, neko daudz neatceros, bet bija interesants. Man bija jāiet uz Līvas kāzām. Bet, lai es varētu iet, man vajadzēja vilkt speciālus ādas apavus un tajos sabērt kafiju.
Tagad gan jāiet uz virtuvi izlūkos.

2009. gada 13. novembris

Klepus.

Man tagad ir arī klepus. Nu, wtf?
Noskatījos sytycd izbalsošanas raidījumu, kurā Naidžels bija ļoti nikns. Baigi. :] Es zinu, ka šis īpaši interesēja Anci.
Nu, jā, atkal nesen izdzēru savu ingverdzērienu. Kurš nu jau garšoja mazliet labāk. Jo garšoja vairāk pēc citrona, nevis ingvera.
Un, kā gan es varēju aizmirst pažēloties par cidoniju kaut ko, kas līdzīgs sazin kam. Jā, šis bija labs raksturojums. Es zinu. Nū, tas ir kaut kas, kur ir sasmalcinātas cidonijas un medus, citrons un vēl sazin kas. Katrā ziņā garšo negaršīgi. :] Man šodien kā vārds, tā pērle. Super. Nū, jā, man arī tāds jāēd daudz. Varēja man labāk dot katru ingredientu atsevišķi. Jo cidonijas man garšo, medus arī, citrons arī. Bet kopā nē. Nū, varbūt tur tā sazin kāda sastāvdaļa to padara nebaudāmu. Bet gan jau ka tā man arī atsevišķi garšotu. Būs jāpaprasa, kas tur vēl klāt.
Un vispār, man tagad gribētos citronu, bez nekāda tur cukura, un jāiet arī skatīties Zini vai mini.
Līdz vēlākam.

Soad.

Es tikko piecēlos. Jā, pulkstenis varētu būt kaut kādi 15,30. Bet fakts paliek fakts. Lai nu kā. Es jūtos slikti. Es domāju, ka mājās es izveseļošos, bet izrādās paliek tikai sliktāk. Protams, nav jau drudzis un tā. Vienkārši ir sūdīgi. Katrā ziņā ingvertēja neko nedod, tikai pretīgi garšo. Kāds pārsteigums.
Lai nu kā. Vakar meklēju jaunas dziesmas, ko paklausīties. Bet tad atradu kaudzi ar soad dziesmām, kas bija datorā. Un izdomāju atkal paklausīties. Un es nesaprotu, kāpēc biju galīgi pametusi tās novārtā. Jo tās dzesmas taču bija foršas. Tā nu tagad klausos visas vecās soad dziesmas, kas man ir. Un atceros jaunību, ha ha ha. Katrā ziņā nostaļģija nav liekas soad gadījumā. Bet, lai nu paliek.
Es šorīt[ ko citi varētu saukt par dienu] palasīju savu vieradžgrāmatu. Tā ir interesanta. Es tikai ceru, ka venradzis tur būs un tā nebūs nekāda metafora vai simbols. Es tiešām gribētu tajā grāmatā redzēt vienradzi.
Vēl es paklejoju vakar pa emuāriem, ko piedavā augšējā poga- nākamais emuārs, vai kaut kā tā. Un uzdūros kaudzei ar bibliotēku emuāriem/blogiem/sazinko, jā, wtf? un nekā interesanta. Pēdējais pilniens bija kkāds blogs, kurā stāstīts par ķirbju mufiniem. Yeah.
Un es mēģināšu atrast, kur es varu pievienot sīkrīku, kā jau solīju. Lai padarītu visu šito nereāli interaktīvu. Un tad, kad jums negribēsies lasīt manus emocionālos pārdzīvojumus, jums tomēr būs manā lapā jāienāk, lai izlasītu mistera T domu graudu, bez kura, teiksim kā ir, diena būtu velti nodzīvota. Un gribot negribot būs jāizlasa arī manis uzrakstītais. Un kas zina, cik superstilīgu sīkrīku es vēl atradīšu. Jo atceros, ka bija pietiekami liela izvēle. :] Jā, tikai ceru, ka atradīšu, kur es to varu dabūt gatavu. Jo slimuma varā domāšana nav īpaši laba.
Pagaidām tas arī viss. Došos superīgāko sīkrīku pasaulē meklējumos.

2009. gada 12. novembris

BFF

Slinkums bija liels. Un čakars arī. Gandrīz padevos, kad nevarēju atrast digitālā vadu. Bet, redz, tomēr atradu.
Tātad, enjoy. :] Ir, ir, fifīgākās abu bildes. Es gribēju ielikt vēl kādas, piem, bildi, kur Čūbītis izskatās supernikns. Bet gan jau. Tagad šīs.
Es tikai nesaprotu, kpc kvalitāte tā sucks. Bet neko darīt.
Un vsp man tagad ir jāšķauda 2546574657 reizes dienā. Un es aizmirsu pateikt, ka man ir mutautiņš. Jā, īsts mutautiņš, nevis kaut kādas papīra salvetes. Un mutautiņš ir dzeltens ar tamborētām maliņām. Jā, pilnai laimes pietrūkst tikai mani iniciāļi. Bet tā visā visumā ir labi, jo katru reizi šņaucot degunu es jūtos, kā kārtīga aristokrātijas pārstāve.
Un vēl. Nekādas jaunas dziesmas neatradu. Bet vecās gan sameklēju. You know, pārbaudītas vērtības. Vispār man tgd ir neliela temperatūra un nav iedvesma/spēks. Tāpēc. Viss.
Es tikmēr uzēdīšu halls un izlikšos, ka tas reāli arī palīdz, nevis tikai garšo labi un pameklēšu kādu filmu.

Tēja.

Es dzeru tēju. Jā, tieši tagad. Jā, tēju. Jā, es zinu, ka es parasti nedzeru tēju un es neteiktu, ka man garšo tēja. Drīzāk es parasti saku, ka man negaršo. Un šis dzereklis, ko tagad dzeru jau nu noteikti nepalielinās manu mīlestību pret tējveidīgajiem dzērieniem. Nu, izņemot ledus tējas, tās ir garšīgas.
Lai nu kā. Stāsts ir tāds, ka esmu mājās. Jā, Anet, ir 4diena un man ir skola. Bet. Esmu slima. Nu nejau galīgi slima, lai tagad gulētu gultā un nevarētu pamirkšķināt acis un tā, bet tik slima, lai būtu pietiekams iemesls atrasties mājās, jo sēdēt lekcijās nekāda lielā jēga nav. Un arī manas kursa biedrenes teica, lai labāk braucu prom. Nezinu vai tāpēc, ka ļoti rūpējas par manu un arīsavu veselību, vai vienkārši gribēja tik no manis vaļā. :] Un tā nu es tagad sēžu. Esmu jau noskatījusies krietnu čupu savu seriālu un raidījumu. Tagad esmu uzsākusi jaunu dziesmu un grupu meklējumus. Kā arī dzeru tēju! Protams, ne brīvprātīgi. Un, nē, tā nav piparmētru tēja, kas būtu kaut cik normāla. Nē, tā ir tēja ar ingveru. Un tas ir salīdzināms ar parastu karstu ūdeni, kurā sabērta kaudze ar pipariem. Jā. īsts gardums. Nu, labi, par upeņu tēju ir labāka. Kaut gan. Ir diezgan sīva konkurence abu starpā. Jo man vēl tas ingvers ir jāapēd. Un tas gan garšo pēc kaut kā galīgi pretīga. Grūti raksturot tā garšu. Bet forša tā nav.
Nu, ja. Tātad es atcerējos, ka neierakstīju, ka nesen redzēju smukākās debesis pasaulē. Tas bija pirms 2 nedēļām. Es braucu uz skolu no rīta. Tas nozīmē, ka cēlos 5,45. Un 6,30 ar busu devos uz Rīgu. Un sākās viss ar to, ka pilsētā bija tumšs un varēja redzēt zvaigznes. Jā. Tātad, bija skaidras debesis. Un tad ceļā, sāka austs saule un bija pļava un daudz debesis. Un, long story short, debesis izskatījās pēc milzu varavīksnes. Pilnai laimei pietrūka tikai vienradzis. Bet to es tur nemanīju. Bet bija labi arī tāpat.
Un vēl. Es aizmirsu Spenseru kojās. =/
Un uzliku lādēties bateriju. Tā kā kaut kad ielikšu bildes.
Un un un, pagaidām tas viss. Došos pameklēt dziesmas. Un un un, jā, domājams, ka pievienošu vēl kādu sīkrīku, vai kā nu tur saucās. :] Katrā ziņā jūs priecēs ne tikai Misters T, bet arī kaut kas tikpat superīgs.
Ā, jā, es nopirku grāmatu, kas saucas Vienradzis. Es zinu, ka Ance jau tev, Anet, šito teica. Bet es jau Ancei teicu, ka tāpat ierakstīšu šo faktu.
Pagaidām viss. Tā kā man darīt īpaši nav ko. Gan jau drīz būs vēl kāds ieraksts.

2009. gada 9. novembris

Čau, Ance.

Es pagājušajā naktī tevi redzēju sapnī. Un tu man neesi devusi nekādu ziņu un , jā, tas bija jādara tev. Katrā ziņā neko daudz no tā sapņa neatceros. Tikai to, ka tu tur biji un es peldēju (!) ar kkādu zivi kopā pa pusistabu. Nu kaut kā tā.
Eīnīvej. Vēl es kaut kad sen atpakaļ gribēju uzrakstīt sapni, kurā redzēju Aneti. Bet nu jau es to sapni esmu gandrīz aizmirsusi. Bet es tur metu Anetei ābolu un viņa man. Es biju savā sētā, bet Anete UK. Bet mēs viena otru varējām redzēt. Arī kaut kā tā.
Enīvej. Beidzot, īstais iemesls, kāpēc te rakstu kaut ko. Tomēr bija šonedēļ sytycd. Es zinu, ka tas satrauca daudzus un tā, bet nu visi varam būt mierīgi.
Un šodien es dabuju savu garšīgāko limonādi pasaulē. Un vēl man nereāli nāk miegs.
Un vispār nekas interesants šajās dienās nav noticis.
Vēstules būs, man tikai jāatrod smuka pastkarte. Pacieties, Anet. Man kaut kā liekas, ka tu ļoti čakli strādā pēdējā laikā. Tāpēc, turies! Un tev tāpat nav brīva laika man uzrakstītu, tāpēc vēstule būs bišk vēlāk.
Un un un, tas arī viss.
Kā jau teicu, nekā interesanta nebija.
Nu, ok, bija čūbītim un spenseram fotosesija dārzā, bet man izlādējās fočīts un slinkms uzlikt lādēties. Tā kā bildes būs arī kaut kad vēlāk.
Kaut kāds milzonīgs slinkums darīt kaut ko.

2009. gada 6. novembris

Miegs.

Man tā nāk miegs. Ir tikai 22.20, bet es miegu ciet.
Bet sagaidīšu Dienvidparku, jo rādīs pa lnt 245247reizi. Jā, jā, to garo, veco filmu.
Un vispār. Šonedēļ nebija sytycd. Esmu vīlusies. Bet himym bija laba sērija. Par to prieks.
Un vispār šī nedēļa bija so so. Izlasīju smieklīgāko grāmatu, ko esmu jebkad lasījusi. Tu vienkārši lasi un tev skaļā balsī jāsāk smieties. Jā, tik forši. Bez sarkasma un ironijas. Tiešām forša grāmatas. žēl tikai, ka īsa. Un visi notikumi notika iekš UK, čau Anete un Līva.
Un vispār man nav iedvesmas, ko te rakstīt. Es gribētu te pāris matemātikas jociņus ielikt, ko mums šodien lekcijā parādīja, bet formulas te nevar ierakstīt normālā veidā. Tā kā tas izpaliks. Katrā ziņā tur bija par sin, cos, robežām un bezgalībām. :]
Labi. Slinkums ir tik liels, ka man ir slinkums spiest tastatūras pogas.
Tā kā čau.