Eīnīvej. Vēl es kaut kad sen atpakaļ gribēju uzrakstīt sapni, kurā redzēju Aneti. Bet nu jau es to sapni esmu gandrīz aizmirsusi. Bet es tur metu Anetei ābolu un viņa man. Es biju savā sētā, bet Anete UK. Bet mēs viena otru varējām redzēt. Arī kaut kā tā.
Enīvej. Beidzot, īstais iemesls, kāpēc te rakstu kaut ko. Tomēr bija šonedēļ sytycd. Es zinu, ka tas satrauca daudzus un tā, bet nu visi varam būt mierīgi.
Un šodien es dabuju savu garšīgāko limonādi pasaulē. Un vēl man nereāli nāk miegs.
Un vispār nekas interesants šajās dienās nav noticis.
Vēstules būs, man tikai jāatrod smuka pastkarte. Pacieties, Anet. Man kaut kā liekas, ka tu ļoti čakli strādā pēdējā laikā. Tāpēc, turies! Un tev tāpat nav brīva laika man uzrakstītu, tāpēc vēstule būs bišk vēlāk.
Un un un, tas arī viss.
Kā jau teicu, nekā interesanta nebija.
Nu, ok, bija čūbītim un spenseram fotosesija dārzā, bet man izlādējās fočīts un slinkms uzlikt lādēties. Tā kā bildes būs arī kaut kad vēlāk.
Kaut kāds milzonīgs slinkums darīt kaut ko.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru