Ir padzerties.

Tātad. Es tikko apēdu kaut ko, kas man likās ir šokolāde. Bet, nē. Arī ne šokolādes produkts. Kā tagad mēdz gadīties. Nē, nē, tas bija kaut kas vēl lieliskāks. Tātad...jā, tā bija piena plāksnīte ar kakao. Piena plāksnīte. wtf? Katrā ziņā bija garšīga. Un turpmāk savā uzturā es domāju lietot tikai un vienīgi piena plāksnītes, nekādu šokolādi. Bet stāsts ar to nebeidzas. Tātad es apēdu piens plāksnīti ar kakao un man ļoti gribas padzerties. Un es tgd domāju, o, nē, tāds slinkums iet uz virtuvi. Tad es paskatos savā krūzē un jā, tajā vēl ir ūdens. Tā nu es padzēros. Tagad gan šis lieliskais stāsts ir beidzies. Jā, man tagad, laikam, ir mazliet garlaicīgi.
Enīvej. Kā var pamanīt, es neesmu neko rakstījusi pāris dienas. Bet, zinot, ka visu šo laiku es biju mājās varētu nākt prātā ļoti muļķīgas domas. Piemēram, ka es varbūt mācos, kārtoju māju vai arī visu šo laiku darīju vēl kaut ko tikpat aizraujošu. Bet, nē. Es biju tik slinka, ka man pat bija slinkums spiest tastatūras pogas. Jā.
Katrā ziņā, es kaut kad gribēju uzrakstīt par spēli, kuru spēlējot es pavadīju apmēram 3h. Un biju pamatīgi vīlusies, jo tur nebija vienradža. Spēles pirmajā daļā bija vienradzis. Bet šajā ne. Katrā ziņā, viens prieks bija. Bet pašā sākumā. Un tas bija šis.
Vai nav superpiemīlīgi? Ir, ir. Zinu. :]
Vēl paskatījos pāris filmas. Dažas bija labas, dažas bija vnk filmas un dažas bija eslabākneteikšukastāparfilmu filmas. Visā visumā pozitīvi.
Tagad es gaidu, kad man ielādēsies filma. Bet ātrums, nez kāpēc ir supermazs. Bija liels, un tagad kļuva supermazs. Un kaut kā jau tas laiks ir jānosit.
Ā, jā, un vakar Aija mani piespieda aiziet pie Lauras, kas ir otrā pilsētas malā. Bet bija tīri forši. Jo nebiju Lauru redzējusi kopš vasaras, vasaras sākuma, konkrētāk.
Un vēl es gribēju pastāstīt par to, ka čūbīts pēdējās dienās dzīvo 5cm attālumā no sildītāja. :] un tas arī ir piemīlīgi. Un vēl šodien viņa man lika smieties līdz asarām. Bet man grūti pastāstīt kāpēc, jo tad ļoti jāiedziļinās pozā, kādā atrados es, tastatūra un krēsls un kāds bija čūbīša gribasspēks gulēt man klēpī. Bet bija smieklīgi, nopietni. :]
Ā, jā, es vēl gribēju uzrakstīt par vienu sapni, ko redzēju kkad nesen. Tātad, neko daudz neatceros, bet bija interesants. Man bija jāiet uz Līvas kāzām. Bet, lai es varētu iet, man vajadzēja vilkt speciālus ādas apavus un tajos sabērt kafiju.
Tagad gan jāiet uz virtuvi izlūkos.