Es tikko piecēlos. Jā, pulkstenis varētu būt kaut kādi 15,30. Bet fakts paliek fakts. Lai nu kā. Es jūtos slikti. Es domāju, ka mājās es izveseļošos, bet izrādās paliek tikai sliktāk. Protams, nav jau drudzis un tā. Vienkārši ir sūdīgi. Katrā ziņā ingvertēja neko nedod, tikai pretīgi garšo. Kāds pārsteigums.
Lai nu kā. Vakar meklēju jaunas dziesmas, ko paklausīties. Bet tad atradu kaudzi ar soad dziesmām, kas bija datorā. Un izdomāju atkal paklausīties. Un es nesaprotu, kāpēc biju galīgi pametusi tās novārtā. Jo tās dzesmas taču bija foršas. Tā nu tagad klausos visas vecās soad dziesmas, kas man ir. Un atceros jaunību, ha ha ha. Katrā ziņā nostaļģija nav liekas soad gadījumā. Bet, lai nu paliek.
Es šorīt[ ko citi varētu saukt par dienu] palasīju savu vieradžgrāmatu. Tā ir interesanta. Es tikai ceru, ka venradzis tur būs un tā nebūs nekāda metafora vai simbols. Es tiešām gribētu tajā grāmatā redzēt vienradzi.
Vēl es paklejoju vakar pa emuāriem, ko piedavā augšējā poga- nākamais emuārs, vai kaut kā tā. Un uzdūros kaudzei ar bibliotēku emuāriem/blogiem/sazinko, jā, wtf? un nekā interesanta. Pēdējais pilniens bija kkāds blogs, kurā stāstīts par ķirbju mufiniem. Yeah.
Un es mēģināšu atrast, kur es varu pievienot sīkrīku, kā jau solīju. Lai padarītu visu šito nereāli interaktīvu. Un tad, kad jums negribēsies lasīt manus emocionālos pārdzīvojumus, jums tomēr būs manā lapā jāienāk, lai izlasītu mistera T domu graudu, bez kura, teiksim kā ir, diena būtu velti nodzīvota. Un gribot negribot būs jāizlasa arī manis uzrakstītais. Un kas zina, cik superstilīgu sīkrīku es vēl atradīšu. Jo atceros, ka bija pietiekami liela izvēle. :] Jā, tikai ceru, ka atradīšu, kur es to varu dabūt gatavu. Jo slimuma varā domāšana nav īpaši laba.
Pagaidām tas arī viss. Došos superīgāko sīkrīku pasaulē meklējumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru