Labdien, šī gada pēdējā dienā!
Es gribēju taisīt kaut kādus sarakstu par lietām, kas man šajā gadā vislabāk patika un neptika. Bet tad es sapratu, ka es vairs neatceros neko no tā, kas notika gada pirmajā pusē. Es pat neatceros, kas notika pagājušajā mēnesī. Tāpēc šī sarakstu doma, pag, kāda sarakstu doma? Nu, es pamēģināšu gan kaut ko tādā garā te sarakstīt.
Enīvej. Pabeidzu to Feast of Crows un sāku Dance with Dragons. Un vienai slave woman vārds bija Elza, viņa bija audēja (un pat ne whore, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā tā ir sieviešu populārākā nodarbošanās, ja vien tu neesi pareizajā kārtā dzimusi). Tika pieminēts kādas 3 reizes šis vārds un nekad netiks pieminēts atkārtoti, bet I was very excited about it. Es izlasītu daudz vairāk grāmatu, ja tur kādu varoni sauktu tāpat kā mani. Varbūt, ka pat kādu briesmīgu Koelju sheesh. Bet tikai varbūt.
Vēl šajā laikā Nikijsuns paspēja saslimt un nomirt. So that was sad. Very, very sad.
Tagad mājās ir kaķu pret suņu attiecības 2:1, lai gan resnais suns tagad ēd vēl vairāk un tur jau sanāk 2, ja ne visi 3 suņi.
Šogad arī sāku aktīvāk ēst kafiju. Un esmu izlasījusi 7 grāmatas. Millenium triloģiju un The Song of Ice and Fire 4 un sāku 5. It kā jau nav daudz, bet c'mon, cut me some slack, tās grāmatas tādas pabiezas. Un ņemot vērā, cik daudz seriālus un filmas es skatos, brīnums, ka vispār kaut ko izlasīju.
Šogad no filmām man patika gan The Avengers, The Dark Knight Rises, The Perks of being a Wallflower, 21 Jump Street, Cloud Atlass, Argo un Safety Not Guaranteed.
No seriāliem, ko es šogad uzgāju un sāku skatīties- Peep show [hilarious] un Better off Ted [tikai 2sezonas, bet tik labs bija], kā arī Life's too short [arī pats seriāls bija too short]. No jaunajiem seriāliem man patika Go on un The Mindy project. No ne komēdijseriāliem, ko sāku šogad skatīties, bet neesmu vēl pabeigusi- Homeland, Doctor Who un Revolution.
Mūzikā vislabākais, kas notika bija Ben Howard.
Un vispār šogad gribas uzslavēt Misfits, kas ir genius, gan aktieri jaunie ir labi un vispār super.
Šogad manā "funny people" sarakstā iekļuva arī Aubrey Plaza un Daniel Tosh, apsveicam!
Lielākā kino vilšanās man bija jaunais zirnekļcilvēks. Un briesmīgākā filma, kuru skatījos kino bija Dark Shadows. Un vienīgā filma, kuru es iesāku šogad skatīties un pēc pāris minūtēm sapratu, ka neskatīšos- Cosmopolis.
Nākošajā gadā esmu very excited par Django Unchained, Arrested Develompent jauno sezonu un ceru, ka Georg Martin izdomās, ka laiks ir nākošajai grāmatai.
Labi, šogad viss. Jāsagaida Liena un jābrauc pie Sarmas! Hei ho!
Šodien nereāli labs deals bija Šekspīram un alum. Score!
Šekspīra kopotie raksti [6 grāmatas] par 3ls. Ja šis nav jauki, tad es nezinu, kas ir! I'm super hyped-up about it!
Un man ir mandarīni, kas smaržo pēc bērnības mandarīniem. That is also nice.
It's just a nice day!
P.S. Anete aka cietsirdīgā dvēsele man uzdāvināja Kiviča aforisma grāmatu, ja jūsu apsveikumos tiks viņš citēts, droši vainojiet Aneti!
Es sev Ziemassvētkos uzdāvināju A Dance with Dragons. Netīšām šķirot ieraudzīju, ka tur pirmā nodaļā jau Tyrion. Bet man vēl 4. grāmata jāpiebeidz, bet tā tik slow liekas un tur nav nekas par Tyrion, kas mans mīļākais tēls tur ir. Un par Arya arī tik maz. Tāpēc lēni iet. Tas apmēram tas pats, kas skatīties Ofisu, bez Michael. It's still ok, but it's not the same.
Ā, jā, nesen noskatījos Safety not guaranteed, kas bija tik jauka filma! Little Miss Sunshine atgādināja ļoti, bet vairāk noskaņas ziņā.
Un kaut kas, kaut kas, drīz Ziemassvētki! ;] Un sniegs ir forši!
Šodien izgāju nelielā pastaigā savā mīļākajā parkā. Sniga daudz. Bija forši. Droši vien nereāli labi izskatījos, kad mēģināju nofočēt sniegpārsliņas, kas man uz mēteļa uzkrita, tajā pašā laikā slēpjot fočīgo no sniega. Lai gan tā smieklīgā daļa bija, kad skrēju pretī sniegpārsliņām, lai tās man uz mēteļa rokām uzkristu. Fun times! Bet bija fun times. Oh, stop it, me!
Vienīgi pietrūka Bittersweet Simphony. Es nemaz nezināju, ka izdzēsusi biju no pleijera. Vajadzēja sagatavoties labāk, varētu domāt, ka es nezinu, ka jāklausās tā dziesma man, kad sniegs ir.
Un tad atkal sniga daudz, daudz, daudz. Tad izdomāju, ka vajag kaķi uztaisīt. Tad taisīju to un pēc kāda laika atjēdzos, ka bikses slapjas, cimdi slapji, rokas nejūtu, zābaki arī tādi dīvaini jau, sniegs vēl trakāk sāka snigt. Nu, neko, taisījos uz mājām.Un kaķis tāpēc dusmīgs.
Un te mani parka apmeklējuma spožākie momenti. Un no visām pārsliņām viena sanāca. Prieks un laime!
Mājās bija kakao un kakao filma. Kas ir kakao filma? Nu, protams, ka Stardust!
"omg, ārā vnk tik lielām pārslām snieg
āāā, sooo cooool
Christmas feeling overload
ārā vēl snieg, i love it
i'm overly excited
āāā, tādas pārslas!
Liena, kpc tu nepievienojies maniem sniega priekiem? Jums nesnieg?
āāāā, tik lielas pārslas un ātri snieg
love it
snow snow snow"
/anonīms autors/
Q: Es vēl neesmu aizgājusi gulēt vai arī esmu jau piecēlusies?
nē, nu, nopietni, es pati vairs nesaprotu.
un sniegs un miegs veido atskaņas. wow. good job, brain! nē, nopietni, nav tik sūdīgi priekš 5iem rītā.
Staigāju pa sētu. Vecāki jau aizgājuši gulēt. Gaisma deg tikai 2. stāva koridora logā. Stāvu starp savu un Harija Potera māju. Ārā apmācies, mēnesi neredz, kluss. Brilliant idea, Elza, mēģini sev piebiedēt sirdstrieku! Ok! Sāku domāt, ko nez es darītu, ja tagad redzētu, ka manā 2. stāva logā kāds stāv. Ņemot vērā, ka vecāki jau sen guļ un man koridora durvis vaļā. Why stop there? Labāks varaints, ko es darītu, ja es redzētu, ka es pati stāvu pie 2. stāva loga un skatos lejā. Lieki piebilst, ka es vairs uz to logu nepaskatījos. Un te pēkšņi skaņa, dīvaina skaņa no ielas, tuvu žogam. Es, kā jau es, sabijos un aizskrēju tuvāk sētas durvīm. Stāvu tur un gaidu Čūčū. Te dzirdu no sētas puses skaņu. Vēl vairāk sabijos un ieskrēju koridorā. Saucu iekšā Čūčū, viņa nenāk. Viņa aizskrējusi jau uz garāžas pusi, lēnā garā nāk, pēkšņi sāk skatīties uz Hariņa mājas pusi un skrien uz turieni. Are you f-ing kidding me? Savācu visu drosmi [ja to vispār var tā nosaukt], izskrēju ārā, paķēru Čūčū un ienesu iekšā. Ātri aizslēdzu durvis, uzskrēju augšā. Sāku rakstīt šo un freakin' parastais telefons, kas te mūžību stāv, sāk dzindzināt. Nevis zvanīt, bet tā dzindzināt [sarm, vrb tu atceries, bet viņš jau kaut kad tā darīja, kad mēs te sēdējām]. Un es rakstu Lienai skypā, viņa man neko neatbild. Un tagad, kad es atsaucu atmiņā šos creepy notikumus viņa mani sabiedē, jo izdomā atbildēt pēc 12minūtēm.
Šodien mamma nopirka vāzi, kas izskatās pēc glāzes. Tāda Big Carl stilā, bet vairāk atgādina konjaka glāzi. Viņa uztic savus pirkumus un, pirms dodas atpakaļ uz darbu, saka- "Tikai nesaplēsiet!" Nu, ko, challenge accepted. Vāze/glāze mājās apmēram 5min un done. Jo mums ar tēti, redz, vajadzēja zināt, cik apmēram litri tajā iet iekšā. Jo bija saruna par to, kādu alkoholu no tā var un kādu never dzert. Un tā nu sanāca, ka ātri vāzei/glāzei pienāca gals. Nū, vēl es paspēju pieliet čību ar ūdeni un noliet visu grīdu. Un tas bija classic Elza moments. Stāsts stāstā- es pārleju no vāzes/glāzes ielieto ūdeni 3l burkā, jo tētis neticēja manai mērglāzei un man vajadzēja pierādīt, ka tur ir 3l iekšā. Un es leju to ūdeni, daļa līst burkā un otra daļa līst man uz kājas. Un es leju un nesaprotu, kā man var līt uz kājas, ja nekur neiet pāri, es tik turpinu liet un nekas nelīst pāri, bet ūdens turpina līt manā čībā. [also šis notika vēl PIRMS glāze/vāze tika saplēsta un tā arī palika noslēpumā tīts]. Un ja kādu tas interesē, es vismaz uzvarēju! Un nevajag liet tur vairāk kā 3l iekšā un tad mēģināt celt aiz maliņas, you're are gonna have a bad time!
Un es tikai šodien apskatījos, kādi rīt seriāli un zini kādi ir? NEKĀDI! freakin' nothing! I don't get it, viņi negrib Pateicības dienā skatīties awesome seriālus? Oh, 'merica!
Un vēl es gribēju piefiksēt savu augļkoki bez lapām ideju. Tikai tāpēc, ka man slikta atmiņa.
Vakar 409. ļoti daudz sasmējās. Pat vairāk nekā parasti.
Te es gribu sev atgādināt, ka man jāspastāsta joks par suitu sievām un Čehslovākiju, kā arī par gay horse [kam nekāds sakars nav ar vakardienu, bet šodien izlasīju], katrā ziņā kārtīgi sasmiešos pati , kad mēģināšu pārstāstīt, kā jau parasti.
Enīvej. Tā, nu guļam, guļam, te pēkšņi kaut ko sākām par Ugunsgrēku runāt, beigās tas noveda pie 101 veida kā mēs varētu cita citu pa nakti nogalināt. Un jāsaka, ka ļoti patīkami pa nakti runāt par dažādiem slepkavības izdarīšanas veidiem, īpaši, kad tu esi viens no potenciālajiem upuriem. Kā arī jāsaka, ka ļoti bīstamā istabā dzīvojam, vai vienkārši ar ļoti bīstamiem cilvēkiem kopā, jo bija daudz inovatīvu nogalināšanas veidu. Sākot jau ar ierasto noduršanu ar dažādiem objektiem, sākot ar parastu nazi, dakšu un spoguļa lausku, turpinot ar izmešanu pa logu, nosišanu ar grāmatu, atcetona ieliešanu acīs, dažāda veida nožņaugšanām (šallēm, ar aizskaru metāla stangu u.c.) un beidzot ar sadedzināšanu, jo, prieks un laime, mums istabiņā ir degšķīdums un ogles. Vienīgais, ko mēs atmetām bija sasaldēšana līdz nāvei, jo mums pārāk maza saldētava un tā īsti neko arī nesaldē. Katrā ziņā visas nosmējāmies līdz asarām, nogurām no smiešanās un mēģinājām iet gulēt otro reizi.
Miers, klusums, pēkšņi ierejas gaitenī kaut kas. Miers. Atkal kaut kas ierejas.
E: Tur suns rej?
M: Nē, tā ir Zane Kalniņa [vārds un uzvārds mainīts, bet izrādās, ka ir tāda meitene, kas māk riet kā suns, acīmredzot man par to bija jāuzzin ap vieniem naktī]
Visas: HAHAHAHAHAHAHAHHA!
Un tad Žastīn arī sāka stāstīt, ka viņa māk riet kā suns un atkal bija smieklīgi. Man, protams, bija roņa impression un vēl bija jāņaud visām.
Pēc tam jau kaut kā aizmigām.
No rīta konstatējām, ka visām bijis baigi labais miegs. Tagad jāsāk baidīties ar ko man te jādzīvo kopā.
Šodien ar Žastīn bija sacensības, kura ātrāk pārģērbsies mājas drēbēs. Mani pievīla zābaki, kas bija jāšņorē. Izdomājām, ka šo vajadzētu pārcelt uz rītiem, bet kāda iespēja? Nu, nekāda. Nebūsim jau tik naivi.
Un šodien vēl paspējām apsmiet mūsu pilsētu moto, kā arī Daugavpils moto, kas ir Mana pils- Daugavpils! I know, right! Hilarious! Ak, Daugavзамоk!
Labi, viss.
Kaut kad nesen lasīju savu pirmo sapņu un tādā garā kladi, kas pirms 4 gadiem rakstīta, neatcerējos tur gandrīz neko no notikušā. Tad izdomāju, ka es varētu sākt rakstīt dažādus notikumus, tāpat pēc tam neatcerēšos, bet vismaz liksies, ka dzīve bijusi interesantāka.
Ceru, ka nebūšu pēc pāris gadiem aizmirsusi, ka šodien uz ielas izglābu zīdaini... Nē, divus! Izglābu divus zīdaiņus!
Kad es ēdu sausās brokastis bez piena, es tās ieberu saujā un ēdu kā ķirzaka. Un nav jau tā, ka es to tikai šovakar atklāju. Šovakar es tajā gribēju dalīties ar jums.
Vēl es gribēju atrast interneta vietni, kur varētu taisīt hate listus.
Un sāktu sarakstu ar šo cepuri.
[Lienai par prieku Ari Gold, kurš diemžēl uzvilcis šo cepuri, bet noteikti kā Jeremy Piven, jo Ari Gold nekad tādu nevilktu, never!]
Un es dzeru silto ābolu dzērienu, bet nav tik labs kā kojās sanāk. Mājās kaut kāda dīvainā tvaicētā ābolu sula, kas tāda kā ķīselis konsistencē, tā kā nav forši.
Mēs visi esam redzējuši piemīlīgo video ar kaķi, kas ar ķepiņu sit meitenei, lai tā viņu paglaudītu (+ judging the hell out of that girl).
Jā, piemīlīgi, vai ne? WRONG.
Jau kādu laiku arī mans mazais Čūbītis ir iemācījies šo triku [es tiešām nezinu kā, pirms tam viņa nekad tā nebija darījusi. un mēģiniet vēl man iestāstīt, ka kaķi neizmanto internetu, I mean, c'mon, kur citu viņa to varēja iemācīties, let's be real].
Bet šodien manas pacietības mērs ir pilns. Man priekšā ir garšīgas vakariņas, bet es tās nevaru izbaudīt, jo Čūčū man sēž blakus un visu laiku sit pa roku. Un nevis awwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwwww OMG CIK PIEMIIILIIGI!!!! bet ar nagiem un sāpīgi. Es nezinu, ko vainot? Sevi? Čūbīti? Ļauno interneta kaķi, kas šo lietu padarīja populāru, vai sabiedrību? Un trakākais ir tas, ka es nezinu, ko darīt? Mans kaķis lēnām pārvēršas par Chris Brown un es tur neko nevaru darīt. Arī tagad, kamēr es šo visu rakstu, viņa man turpina sist ar savu mazo ķepiņu, kurai nagu vietā ir mazas žiletītes.
Labi, vairs nav laika rakstīt, jāizbaro Čūbītim savas vakariņas.
[17:44:49] Ance: šovakar tv3 the proposla
[17:45:11] Ance: ā-a. tricky. tu sapratīsi, kas tas ir? :D
[17:45:56] Elza: nē, kas tā par filmu?
[17:46:08] Ance: proposal
[17:46:35] Elza: kas tā par filmu?
[17:46:41] Elza: pirmo reizi tādu dzirdu
[17:46:42] Elza: ;D
[17:46:56] Elza: laikam, ka būs jāskatās
[17:47:14] Elza: vēl ielādēšu un beidzot noskatīšos tādu "mean girls", nezinu vai tu par tādu esi dzirdējusi
[17:47:45] Ance: ko tu muldi :D
[17:47:55] Ance: stulbene
[17:48:59] Ance: tad jau drīzāk ielādē to what happens in vegas
[17:49:30] Elza: ū, jāiečeko imdb, kas tas par brīnumu
[17:50:04] Ance: a kas tas tāds?
[17:51:13] Elza: ā, tas baigi labais tāds filmu saits, ko šodien atklāju
[17:51:35] Ance: iekopēsi man arī?
[17:52:04] Elza: kā to var izdarīt?
[17:53:28] Ance: nu kā, kas tu neesi dzirdējusi, ka tā saka? vienkārši pārraksti visu, kas tajā adresē rakstīts. ieraksti man te. nu ar tiem http://...
[17:54:14] Elza: ā, ok. a kā tu dabūji tās slīpās svītriņas?
[17:54:37] Ance: trešā poga aiz m burtiņa
[17:54:55] Elza: un man nav tas http priekšā, man sākās ar tādiem dīvainiem vv vv vv
[17:55:25] Elza: vvvvvv.imdb.com
[17:55:49] Ance: neiet. drošvien tāpēc, ka tur jau vēl pirms adresītes maza bildīte parasti ir :(
[17:56:05] Ance: bet es jau nezinu to bildīti
[17:56:07] Elza: ā, jā, tāda lapiņa, es nemāku to ielikt =C
[17:56:36] Ance: ai, neko. aizbraukšu kaut kad pie tevis, tad parādīsi
Un vēl. Noskatījāmies Ēnu spēles, vai kā sauc to jauno seriālu. OMG, tik labs ;D tā izsmējāmies. Tā taču ir parodija par kriminālseriāliem, right? Jūras linu līmenī, lai gan tagad uzņemtie Jūras lini noteikti būtu labākā līmenī. Also man kājās ir antidepresijas bikses, tad man jārunā ar sevi un jāsmejās par neko. Tā vismaz istabas biedrenes saka. Whāt?
Labi, es te jau sēžu ilgi, bet ne esmu Raising Hope noskatījusies, ne Storm of swords palasījusi. Slinkā es, bet nekas, šodien jau var. Man šodien Vārda diena! ;]
Un bija siltais ābolu dzēriens ar īstiem āboliem, medu un kanēli. Mazie Ziemassvētki. Also antidepresants. Jāuzmanās no tās rudens depresijas, tā esot neforša. Ko es te vispār vēl runāju? Bleep bloop, bleep bloop. Labāk jārunā sheesh ar Maiju un Justīni, lai gan tām jau pašām savu sheesh pietiek, ko runāt. Justīne šodien teica- "Ja man būtu alga 10 000 mēnesī, es brauktu piedalīties American Idol.". Classic Justīne.
Un aizvakar mēs klausījāmies 47min garu Vivaldi skaņdarbu, kultūras līmenis 409. off the charts.
Omg, shut it, me! Pārāk bieži pēdējā laikā es sev to esmu teikusi. How sad is that? Or is it? Think about it! Yeah, ok, it is sad.
Bieži sanāk facebook vietā ierakstīt fca. Šodien izdomāju apskatīties, kas tad ir fca, jo varbūt tā ir zīme or smth. Un izrādās, ka fca ir akronīms Fellowship of Christian Athletes, I mean, c'mon, so funny, you can't even make that up. Es jau varētu to uztvert kā hint of God, bet cerēšu, ka man vienkārši ir tizli pirksti.
Ah, humor. I have it too.
Jaunā The Office sezona sākās, kas būs pēdējā. Bittersweet. Bet ne par to ir šis stāsts.
Kur es biju iekritusi? Mežā! Nē, nopietni. Es biju mežā. Lai gan īsti nebiju iekritusi, nevineu reizi pat nepaklupu. Lūk, skillz.
Labi, labi. Uzliekam fonā šo jauko dziesmu noskaņai, ko es tikai vakar atradu, iekārtojamies ērtāk un let's get this over with.
Tātad. Šorīt bija nolemts, ka ar vecākiem dosimies sēņot.
Pamostos 7:42. Izlasīju vienu Storm of Swords nodaļu un jau bija laiks celties. Brokastīs ēdu sausās brokastis. Biju mazliet vīlusies. Nē, šīs nebija atkal tās briesmīgās veselīgās kāmīšbarības sausās brokastis ar visādām sēklām un visādiem citādiem sheesh, kas ar pienu nebūtu jāēd nekad. Te jums vajag dzirdēt visu stāstu, lai justu līdzi maniem pārdzīvojumiem [Liena vienkārši var salīdzināt šo ar savu banāna incidentu]. Bet jums pārējiem let me paint you a picture also let me tell you the story. Oh, me. Tātad. Veikalā dilemma. Manas mīļākās sausās brokastis jau kādu laiku ir cookie crisp. Bet skatos, ka blakus stāv arī Nesquik, kas sen nebija ēstas + šokolādīgi. Tā nu pēc pārlieku ilga laika, stāvot pie veikala plaukta, izvēlējos Nesquik. Bet izrādās, ka tās nemaz nav tik garšīgas. Galīga vilšanās. Es zināju, ka vairāk vajag uzticēties klimatam, pārmaiņu ziņā. End of the story. Hei, hei, hei, es neteicu, ka šis būs labs stāsts.
Tātad ēdu savas sausās brokastis ar vilšanās piegaršu. Dzēru kafiju un ēdu pašcepto burkānkūku. Vēl viens stāsts. Izcepu burkānkūku šito Nebija laba. Don't make it! The End. Šis tāds īsāks stāsts.
Tātad. Apēdu brokastis, skatoties Better off Ted [jup, neesmu vēl visu noskatījusies, es taupu, pārāk labs]. Un pulkstens 9os devāmies uz mežu.
Braucām ne tur kur pēdējo reizi, Sarma. Bet uz Popes pusi galīgi nesmukā mežā, kur zāle gara un tāds meh.
Nopietni, šitādā man lika staigāt. Un tas, ka debesis visu laiku bija baltas un likās, ka tūlīt līs lietus galīgi nepadarīja visu to procesu patīkamāku. Don't get me wrong. Man parasti patīk sēņot aka staigāt pa mežu. Bet ne mežā, kur nesen vīrietis apmaldījās un cik tās dienas vandījās apkārt, ēdot vardes un tā. Man patīk parastā sēņošanas vieta, kur es varu skraidīt pakaļ dzenim un atstāt visādas zīmes smiltīs. Bet te bija, nu, te bija šitā.
Labi. Tā nu mēs tur sadalījāmies un sākām sēņu medības. It kā man gribējās pārsist savu šīs sezonas rekordu, ko uzstādīju, kad ar Sarmu bijām sēņot. It kā jau tas izklausās samērā normāls izaicinājums, bet iepriekšējais rekords bija 0. Spoiler alert, rekords netika pārspēts.
Pagājušajā reizē es sēņu trūkumu kompensēju ar mellenēm, šoreiz pat tās nebija. Bet man bija līdzi fotoaparāts. Es zinu tikai gailenes un baravikas. Bet bija visādas citādas sēnes un sēņu veidojumi.
Tā nu es staigāju ar savu tukšo spainīti vienā rokā un kameru otrā. Beigās pat necentos meklēt kaut ko. Domāju, ja kāds sēne gribēs, lai es to atrodu, tad pati pie manis atnāks. Izrādās, ka sēnes tā nedara.
Tādas visādas sēnes es tur tikai atradu. Ar nazi pa mežu vienmēr droši. Drošāk. Un runājot par to, ka man no visa bail. Jūs jau zināt, cik ļoti man no tornado bail. Tagad kārtējā lieta manā baiļu sarakstā ir uguns tornado. Kaut kas pa vidu tornado un zibenim. It kā kāds būtu ieskatījies dziļi, dziļi manā dvēselē un izveidojis kaut ko no divām parādībām, kas mani visvairāk biedē. So fun times. Un tagad no uguns tornado atpakaļ pie sēnēm. Tur nebija tikai dīvainās sēnes. Es atradu vienu super piemīlīgu sēni, kas atbilst manam piemīlīgo mājdzīvnieku raksturojumam. See! Pasaki tik, ka šī sēne nav piemīlīga!
Ja sēnes būtu mājdzīvnieki, tad šī noteikti būtu manējā. Redz, tagad arī tu vari izdomāt, kuru sēni tu ņemtu par savu mājdzīvnieku un kāpēc? Ah, pilnvērtīga lasāmviela.
Vēl tur bija šī vabole.
Viņa bija pretty chill. Es biju pielīdusi tik tuvu viņai un kādas miljons bildes uzņēmu, bet viņa nekustējās vispār. Bet bija tik ideāla iespēja man nodarīt morālo kaitējumu un atstāt kārtējo traumu uz mūžu. I mean, it's pretty easy.
Pēc tam, kad jau bija pie mašīnas laimīga, ka brauksim mājās, jo sēnes man nebija, bet auksti man bija [jo bija 11 grādi]. Tapa šīs bildes, kas man tajā brīdī likās anormāli stilīgas un te es cenšos baigi ironizēt un izliekos, ka man tagad neliekas tās bildes foršas. Bet man liekas arī tagad. Tāpēc es nevaru kļūt par hipsteru, I just get too excited about things.
Ja šis nav forši, tad es nezinu, kas ir.
Un šī ir bilde, kur es iepozēju kopā ar visām sēnēm, ko es savācu. Nebaidieties ļaudis, stāsts vēl nav galā. Jā, jā, es jau arī domāju, ka brauksim mājās. Braucām meklēt vēl kādu sēņošanas vietu, prieks un laime! Vēl jāpiemin fakts, ka tētis man atņēma spainīti, jo viņš savējo jau bija pielasījis. Tā nu mēs braucam, braucam, visādas foršas ābeles pa ceļam, kur smuki āboli. Es nezinu, kas man pēdējā laikā ir, gribas ābolus zagt. Nē, ne zagt, vienkārši aizņemties uz neatdošanu. Man jau daudz nevajag, tikai vienu. No katra koka, ko es redzu. Labi, tā, nu mēs braucam, braucam, braucam un boom- bilde priekš Ances, you are welcome!
Braucam, braucam, braucam. Tētis sāk stāstīt stāstu par alni, kas nodūris cilvēku. Es jau sāku cerēt, ka neatradīsim vietu, BOOM, atrodam vietu. Iepriekšējā vietā mums bija plāns turēties tā, lai viens otru var redzēt. Šajā vietā šis plāns vairs netika realizēts. Izkāpu no mašīnas, paeju uz priekšu, paskatos apkārt- neviena nav. Man protams spainis nav, nazis nav, mašīna ciet. Izdomāju, ka nelīdīšu mežā, jo pietiekami random sēņu bildes man jau bija. Gaidīju kādas 40 min vecākus. Vienu brīdi man jau sāka palikt neomulīgi, prāts kā jau manējais jau bija dažādu scenāriju izsrādāšanas sākuma punktā, bet tad es sev teicu- Elza, just don't go there. And I didn't! Tā vietā, lai sevi veltīgi freak out, es sāku no sakritušajiem koka zariem taisīt briedi. Un es zinu, ka šis izklausās very random. Bija arī, pat priekš manis. Bet vismaz laiks ātrāk pagāja.
The End.
Un nesen uzzināju, ka tās mazās ledenītes, kas spīdīgos papīrīšos un ar dažādām augļu garšām ir, sauc Elfiki. Un es visiem to stāstu un visi tādi- meh. C'mon! Elfiki, how cute is that? Tas nosaukums ir on the money!
Un zini, kas vēl ir piemīlīgs un on the money? Mazais Čūbīts!
komēdijas trūkums manā organismā bija tik liels, ka es devos meklēt jaunus seriālus. atradu šito, pirmā sērija jau bija tik laba, otrajā esmu tikai 4min un esmu skaļi smējusies kādas 4 reizes. aaah, life is great, right? Think again, little bird. Protams, ka seriālam tikai 2 sezonas un tas ir beidzies. Un es te runāju par šito http://www.imdb.com/title/tt1235547/
Šodien jau 3 krūzes ar siltu pienu, medu un sviestu izdzertas. Kad es biju mazāka, man negaršoja. Tagad galīgi neliekas nekas traks, pat tīri tā neko saldais. Vienīgi ar sodu gan ir pretīgi arī tagad, bet man sodas nav, so it's all good.
Būtībā bija tā. Pagājušo nedēļ kojās Maija un Justīne abas puņķojās. Es vesela, body strong, viss kārtībā. Pēc ilgiem laikiem izbraucu 15. trollī aka baktēriju perēklī, viss ok, pažēlojos, cik viss tur briesmīgi pretīgs un tā. Atbraucu mājās, booom, iesnas klāt. Tā forši visu nedēļas nogali pavadu šajā burvīgajā stiklaino acu un puņķainā deguna stāvoklī. Fun times.
Izcepu siera kūku, to ar karameļu mērci. Man jau garšoja.
Nav laika rakstīt, jāskatās seriāls. Būtībā šis bija domāts kā skype ieraksts, nu, vismaz tas sākums. Bet es te pēdējā laikā maz rakstu, tā kā ierakstījās šeit.
Un kāda iespēja, ka man pie tagiem nebija 'fun times'?
Drīz, pavisam drīz atsāksies seriāli. Jēīj.
Slinkums meklēt bildi.
Bet iedomājies, ka te ir mazs zirdziņš, kurš ēd bageti un pesto. Nē, nav cool, don't do that! Neko neiedomājies. Don't let your imagination run amok. [i miss the office].
Michael: Run what?
Pam: Amok. It means, don't let your imagination run out of control.
Michael: Why didn't you just say that, Pam?
Pam: Michael, do not let your imagination run out of control.
Michael: Well, that's easy for you to say. You have a bad imagination. It's stupid. I live in a fantasy world.
Pēdējā laikā man gribas hematogēnu. Čūbītim arī garšo.
Maija un Justīne pielaida slimību, deguns jau ciet. Not cool. Pat iedzēru tēju ar medu. Piparmētru tēju gan, tā kā neskaitās.
Izlasīju The Clash of kings. Iesāku trešo. Es pat nezinu, daži storijlaini man pat seriālā labāk patīk. Esmu excited par trešo grāmatu, jo būs kaut kas jauns. Pagaidām Tyrion mans mīļākais varonis, tad Varys [kas daudz par maz figurējis pirmajās grāmatās, bet šķiet, ka trešajā būs veltīts vairāk tiem, kas bija otrajā plānā]. Vēl Arya un Lord Baelish patīk. Viskaitinošākā ir noteikti Catelyn, arī Daenerys būtu kaitinošo tēlu sadaļā pelnījusi iekļūt, bet viņai ir pūķi, tā kā viņa ir safe. Vēl biju vīlusies, ka Robb vienīgais tik ļoti apdalīts bija. Pat par viņa 4 gadīgo brāli vairāk bija pastāstīts, nemaz nerunājot par viņa bastard brother. Bet vispār forši. Man jau patīk.
Un shiny fish un uz putna lidojumu. Note to myself.
Dažreiz man gribētos, lai es varētu take mental notes, jo atmiņa galīgi nav.
Un tad es staigāju pa Rīgas ielām ar maisiņu, kurā bija īsts cilvēka galvaskauss, oh , life.
Vispār baigi, čūbītis sit man ar ķepu, bet es tik ļoti gribu kaut ko uzrakstīt. Lai gan nekā man te nesanāk. Tāpat kā tad, kad tu gribi gulēt, bet nevari aizmigt. Ir slikti.
Un man ir klade, kur ir galīgi random sheesh. Sākumā tā bija tāda kā list klade, kur bija mani seriāli, lietas, kas man patīk, funny people un dažas kūku receptes. Tagad man ir atvērta lapa, kur ir citāts no seriāla, ja es tādu uzņemtu.
Skatījos jauno seriālu Go on, kur Metjū Perijs. Un es nevaru nemaz iedomāties viņam citu sievu, kā vien Moniku. Un tad bija omg, viņš to pašu draugos teica mirklis. Oh, friends.
Un tagad man ir atvērta lapa, kur esmu uzskaitījusi visu, ko tajā dienā ēdu un novērtējusi, cik garšīgs tas bija. Un vērtējumi ir sākot no meh un ok līdz pat ņam.
Meh. Nelasi šo!*
Sveiki, sēžu 3. lekcijā, kas pie datora [pēc kārtas]. Man sāp acis.
Kojās bija prieks, jo visām gāja internets. Prieki ātri beidzās, jo internets neiet nevienam. Šonedēļ solījās sataisīt. Kāda iespēja? Nu, vismaz var smuki palasīt grāmatu. Drīz piebeigšu The Clash of Kings, kur uz beigām palika interesanti [jo sāka atšķirties no seriāla].
Vakar ar Maiju sacepām kartupeļu pankūkas, cepām ar abām pannām, jo bija daudz par daudz tupeņu samizots, nē, nopietni, man acis sāp. Un Ugunsgrēku neredzēju ar visu nav internets lietu.
Domāju, ka gribu rakstīt, bet tomēr negribu. Te tāda meh tastatūra.
btw, pasniedzējs no tāluma [un ar tālumu es domāju, no manas vietas] izskatās pēc dean no Community. So fun times. Pagaidām parasts krekls un šlipse, bet will see.
Man šovakar būs classic girl sleepover. Ēdīšu daudz saldumus un skatīšos Avengers! So excited! Tas nekas, ka esmu jau redzējusi to filmu. Un tas nekas, ka man party for one. I'm funny un man patīk funny.
Varbūt paņemt Čūbīti bariņā, will see, will see.
Un būs kaut kad ieraksts par to, kā man gāja šīs dienas. Bet tagad jāiet pēc saldējuma, jāuzvelk jammies un vakars var sākties.
Atcerieties to dienu, kad es teicu, ka domāju ar riteni braukt, bet ir miljons cilvēku un tā? Jā, izbraucu. Jā, saplīsa ritenis. Baigi forši. Priekšējie [kas tā jau vienīgie bremži] aizgāja pa pieskari. Un tad nobloķējās priekšējais ritenis, ka nevarēja pastumt to. So that was fun. Labi, ka šoreiz tas nebija mežā. Fun times.
Pilsētas svētki. Bija saulains, silts un salūts bija smukāks nekā pagājušajā gadā. Man baigi patika, visiem pārējiem arī. Good job, good job.
Tikko prasīju vai Aija neies uz veikalu. Jūtos kā bērnībā. Atmiņas.
Uz kājas 3 jauni zilumi. Es jau jutu, ka mani tur mēģina nobradāt, bet ne tik ļoti.
Enīvej, neatceros, ko es gribēju teikt.
ā, jā. Sintijai ir bruņurupucis, kas sagrāva manus uzskatus par bruņurupučiem. Viņš tik žiperīgs. Vienīgā vilšanās bija tā, ka viņam negaršo zemenes.
Jo visi zina kā man patīk tās bildes, kur bruņurupuči mēģina iekosties zemenēs. Also viņam spēcīgs sakodiens.
Un šodien pēc ilgiem laikiem kino. Jēīj!
Jāatceras, ka šodien jāiebaro Anetei un Līvai ekselences marcipāna saldējums. Jo Anete domā, ka kaut kāds briesmīgs šerberta saldējums ir labs saldējums. I know! Pilnīgi murgains teikums. Savā būtībā. Ko?
Ai, man miegs nāk. Un kāda iespēja, ka Lauris Reiniks sāka skanēt pēc tam, kad ar Aneti jau pametām Reņķa dārzu un no Tumsas mukām uz gaismu? Lielākā dienas vilšanās.
L: Kur ir Loču iela?
E: Es nezinu, kaut kur tepat. Aija, tu zini, kur ir Loču iela?
A: Nezinu.
L: Tā nav pie tās garās ielas?
A: Kādas garās ielas?
L: Medņu ielas.
A: Nē, tā nav Medņu iela, tā ir Loču iela.
******************************
L: Nofotgrāfē mani un Aiju. Tikai mani tā maz fotogrāfē. Es negribu fotogrāfēties.
**************************
Baigi pieēdos. Ārā tāds siltiņš. Bet tāds smacīgi siltiņš. It kā gribas ar riteni braukt, bet cilvēku miljons. Pat pa mūsu ieliņu čupām iet.
Kas vēl? Ai. Rīt smaga diena. Mani grib piespiest iet 11tos gājienu skatīties. Oh, mēn. Kas es cilvēkus neesmu redzējusi? Un tad jānoiet kārtējais i hate everyone, ko viņi te visi grib gājiens krastmalā. Vienīgais, ko es tiešām gaidu ir salūts! Pagājušo gadu biju tik smuks. Ir jau hype baigais.
Bija 33 grādi. Tagad tikai 30 un pērkons, vējš un lietus. Jēīj.
Nevar pirkt sausās brokastis, kas ir kā burtiņi. Nevar ēst, visu laiku jāliek vārdi un nevar paēst.
Fitsjū. That's a name. Es tikai neatceros, kur es to dzirdēju. No kādas filmas vai seriāla.
Pērkon, shut it!
Un Šakira, Šakira ruined for life. Nu, nevaru noklausīties to dziesmu bez tā video. No,no, no. Thank you, Līva! ;D āāh, drīz jau Jansones mājās.
Un Čūčū nolūzis labais ilknītis. Mazais, vecais kaķums.
Iekšā tik smacīgi, bet pērkona laikā jau nevar logus virināt! Not in my house!
Un šodien esmu saēdusies 958362902730 dažādus saldējumus. Nu, labi, varbūt ne tieši tik, bet 6 gan. Un vakars vēl garš.
Pērkons, pērkons, pērkons un stress eating.
Šodien izcepu ķiršu kūku, brownies un uztaisīju zefīru. Būtībā esmu pardozējusi cukuru. Šī brīža izjūtas- aklsjdovbiqlerfksdmfnvboqale;osdlkjmxKNJBAVKYHFKB.
Oh, mēn. Why did i eat so much?
Labi, ka piens beidzās, savādāk es vēl ēstu superšokolādīgos brownies, mmmm. Ņam. Un varētu domāt, ka es jau nesaēdos visu tapšanas procesā. Saputots olas baltums ar cukuru man garšo daudz labāk par putkrējumu. Beidz domāt par saldumiem!
Vēl pa šo laiku nekas jauns nav noticis. Sāku lasit Clash of Kings, kas otrā Game of Thrones grāmata. Un sāku skatīties jauno Project Runway. Kāds sakars? Nu, ir te sakars, ir. Man viens dizaineris ļoti atgādina Lord Varys. Varbūt ne īsti no seriāla, bet no manas imagination gan. Un tagad viņš ir mans Lord Varys, tāpēc ekstra forši skatīties kā viņš šuj apģērbu.
Sapņi arī nekādi īpaši interesantie nav bijuši. Vienā gan istabā ielidoja kolibrī, kas bija albīns.
Vēl vienu dienu es no rīta 20min domāju, kā es sauktu savu suni. Beigās arī neizdomāju. Un tad es dusmojos uz čūčū, ko 1000 vārdos sauc, jo viņa pievākusi visus labos vārdus- čūbīts, čumīts, cūcū. Vēl atcerējos manu, Līvas un Aijas putniņu, ko sauca Čukiņš. Tas arī bija labs vārds.
Tad vienu citu dienu es 15min mēģināju atcerēties kā sauc kabaci. Es sēdēju virtuvē un uz galda bija kabacis. Un es nevarēju atcerēties, kā viņu sauc. Un es sēžu un saucu- ķirbis, baklažāns, arbūzs, ķirbis, baklažāns, nē, ķirbis, nē. Un aizgāja tik tālu, ka es mēģināju sameklēt internetā, bet to jau diezgan grūti izdarīt, ja tu nezini, kā sauc kaut ko. Tā es meklēju visādas receptes, kur pie sastāvdaļām būtu tas dārzenis. Beigās atradu. Iepriekšējā dienā es mammai prasīju kaut ko par kabaci un pat tad es nevarēju uzreiz atcerēties, kā viņu sauc, tāpēc teici "nu, tā kā garš ķirbis".
Breaking bad jaunā sezona tāda too slow, True Blood jaunā sezona tāda too much sheesh going on, bet Workaholics spot on!
Sētā smuki var iziet un uzēst avenes, ķiršus, upenes. Un pēdējās 2 dienas ārā silts un vakarā var smuki ar riteni pabraukāties. Nebūtu tik daudz tūristu, kas pa ceļu maisās, būtu vēl labāk.
Un šodien sākās Olimpiskās spēles! Oh, yeah!
Man ir smuka krūze ar magonītēm un puķēm, ko es nezinu, bet vakar bija tik smuki dzeltens un liels mēness, bet ne par to ir šis stāsts. Es gribu ūdeni tajā krūzē.
Leonardo DiCaprio vizināja mani šajā sarkanajā ferrarī
Izklausās jau diezgan feini. Not really. Braucām pa Ventspils mazajām ieliņām uz 200km/h + aizmugurējā sēdeklī [kurš reāli nav tur] sēdēja viens black man, kas muka no Chris Rock, jo kaut kādā veidā bija pārvietojis viņa pelēko mašīnu [kas apmēram 2 mašīnu platumā] no vienas stāvvietas citā. Un es sēžu mašīnā un turu rokas acīm priekšā, kamēr Leo skrien pa mazajām bruģētajām vecpilsētas ieliņām. Vismaz dusmīgais Chris Rock mūs nesadzina. Vēl piebraucām Ventmalā, kur bija pilns ar krāsotajām govīm, tikai tās visas bija ļoti smukas un Ventmala izskatījās galīgi savādāk. Un es domāju, kpc te viss izskatās pavisam savādāk nekā parasti? C'mon, Elza, pick up your game! Es laikam nekad nesapratīšu, ka sapņoju. Pat ja man sapnī reāli pateiks, Elza, tu sapņo, šī nav īstenība, lieliska lucid dream iespēja, do it, šis ir sapnis, es nesapratīšu. Stupid dream me.
Un šodien izskatās, ka būs karsts. Meh. Pagaidām ieturu vēl savu brokastu rituālu, dzeru kafiju un skatos big brother. Šodien arī saldie ķirši pievienojušies.
Tas pagaidām arī viss.
Ā, nu, vakar vēl bija tāds smieklīgs atgadījumiņš, kas būtībā ir kārtējais short story about fat dog. Kā jau visi zina, Puikam garšo cepumi. Labi, garšo varbūt nav pareizais vārds. Viņš dievina cepumus vairāk nekā manu tēti. Es sēžu lejā, ēdu cepumus. Abi suņi skatās man virsū. Labi, baroju ik pa laikam šos ar cepumiem. Beidzu ēst cepumus. Puika vnk sāk man rūkt virsū un rej virsū [istabā!]. Es sāku atkal ēst cepumus, viņš uzreiz pie manis klāt, uzliek savu galvu man uz kājas un ir best friend ever. Tas bija smieklīgi. Jo tas notika 30s intervālā.
Vēl fail of the day- vakar visu laiku lija lietus. Ap 9iem beidza līt. Es priecīga, cepumus saēdusies, skrienu ģērbties, lai brauktu ar riteni. Saģērbjos. Izeju ārā, protams, lietus sāk gāzt.
Tātad. Ilgi nebija bijis sapnis, ko normāli atceros.
Es esmu veikalā, kas ir tāds kā old school universālveikals + mazliet atgādina creepy noliktavu. Veikals vairākos stāvos, es esmu kaut kādā veikalā, kur nav neviena pārdevēja. Un cenas klāt arī nav. Es skatos mazus māla dinozauriņus. Man blakus viens pircējs ņem mazus, apaļus, zilus trauciņus, līmē iekšā uzlīmi ar cenu un liek tur figūriņas. Nu, labi, es arī vienu izmēģinu. Te nodziest gaisma visā veikalā. Un tāda weird sajūta, visi skrien ārā no veikala. Visi skrienam lejā pa trepēm. Izskrienam ārā no veikala, bet mēs vairs neesam Latvijā. Mēs esam Indijā. Pie mazas jahtu ostiņas un kanāla. Izrādās, ka tā māja var teleportēties. Visi cilvēki izklīst. Tur žogs. Aiz žoga vecs vīrietis tirgo maizi. Man pēkšņi ļoti gribas ēst. Man kabatās kaut kāda nauda, man prasa eiro, bet man ir viens lats, viens cents un daudz santīmu. Es negribu atdot latu, mēs sarunājam, ka došu santīmus. Atdodu viņam visus santīmus, bet viņš man nedod maizi. Viņš tur to maizi rokā un pagriežas. Viņam blakus uz zemes stāv vēl maize, bet tā tāda kārtaina un ar ievārījumu. Es paņemu to. Viņš paliek ļoti dusmīgs un sāk man dzīties pakaļ. Es skrienu atpakaļ universālveikalā, kas teleportējas. Viņš ieskrien līdzi. Es uzskrienu atpakaļ uz to veikalu, nav neviena cilvēka, bet es saucu pēc tiem pārdevējiem. Saucu, ka man ir ēdiens, lai viņi skrien šurp un aizslēdz visas veikala ieejas. Viņi atskrien, bet tas vīrietis arī ticis iekšā. Tas vīrietis tagad visiem uzbrūk, bet tie pārdevēji, kas kādi 10+ izrādās ir supervaroņi. Un tur ir captain america, iron man, supermens un kaut kādi x-meni arī. Viņi nogalina to vīrieti. Viņš tur guļ uz zemes, te pēkšņi viņam izaug ilkņi un izrādās, ka viņš ir vampīrs. Nu, neko, tie viņu nogalina vēlreiz. Izrādās, ka tas bija Indijas ūdens vampīrs. Tad Iron man apskatās uz to vīrieti un saka, ka tas agrāk bijis viņa kapteinis. Esmu uz kutera un man prasa, lai es saucu kādi supervaroņi bija veikalā. Tikko es nosaucu kādu, tā viņa simbols debesīs parādās. Un es mēģinu atcerēties, kā sauc to no Watchmen ar masku [Rorschach], bet es nevaru atcerēties. The end.
Es nezinu, kāpēc man atkal vampīrs sapnī. Varbūt zīme, ka jāsāk tomēr skatīties True Blood jaunā sezona. Un esmu vīlusies, ka no visiem supervaroņiem es neredzēju, ne zirnekļcilvēku, ne Betmenu. Why?
Un Ventspilī atkal līst. Un man salsts ķepiņas, bet slinkums uzvilkt zeķes. White girl problems.
Vēl sāku nesen skatīties Suits. Pirmā sērija man patika. Pārējās es pat nezinu. Nevaru saprast, vai man patīk seriāls, vai vienkārši skatos, jo gribētu precēt Harvey Specter.
Un šodien man atkal uzdeva ravēt dobes, bet tā kā līst...būs jāatrod interesantāka izklaide. Blā, blā, nav ko te ņemties, jāiet pēc zemeņu kūkas.
Tev ir paveicies, jo man atkal bija jauns sapnis, ko es atceros.
Bija tā, ka es uzliku filmu. Nogāju lejā, izdarīju visus savus pirms gulētiešanas rituālus [šī vēl ir real life]. Uznācu atpakaļ 2.stāvā, kur es vēl joprojām pārnakšņoju un esmu daļēji pārvākusies. Biju iesākusi skatīties filmu, ko esmu redzējusi samērā bieži un kas ir vairāk kā guilty pleasure [hint- the decoupage box]. Enīvej, ielīdu gultā, dators uz galda blakus. Domāju paskatīties filmu, bet sapratu, ka man būs slinkums izslēgt vēlāk. Ha, bet man jau tad bija slinkums izslēgt, apgriezos uz otru sānu un domāju vēl mazliet paklausīties [sure, sure, that always works, apmēram tas pats, kas aizvērt acis, kamēr reklāmu rāda interesantas filmas laikā]. Nu, protams, es aizmigu. Beidzot! Ilgi gaidītais sapnis. Nē, nē, lēnāk pār tiltu draugi! Es pamodos 7os un izlēdzu datoru. Tad aizmigu atkal un tagad būs man sapnis.
Kaimiņu sētā [kas pļava] netālu no mana žoga pieķēdēti divi vampīri. Manā sētā stāv vairāki cilvēki un skatās uz tiem vampīriem. Es viena no tiem [būtībā bija diena un ne viņi baidījās no saules gaismas, ne dega, pat ne mirdzēja]. Viņiem bija cepta vistiņa un alus, bet viņi teica, ka to neēd un grib ēst mūs. Viens no vampīriem bija tāds tā kā labais, bet otrs ļaunāks [es nezinu, kā to noteikt varēja, bet tādu faktu atceros]. Un tas ļaunais vampīrs man piedāvāja savu alu, kam bija 50% [it kā jau nav nemaz tik ļauns]. Un viņš man dod to pudeli, bet es saku, ka neņemšu no viņa, jo man bail. Tad es turu alus glāzi un viņš mēģina iešļakstināt [būtu precīzākais raksturojums tam, kā viņš man tur iedabūja to alu iekšā], iešļakstināja pilnu glāzi beigās. Nemaz nelikās tas alus tik stiprs. Tad viens gudrinieks piegāja tā tuvāk pie ļaunā vampīra un šis viņu nokoda. Un tika arī abi brīvībā. Mēs pārējie metāmies prom. Un tur bija visādas mājas viena pie otras un viena otrā iekšā [tādi dīvaini izkārtojumi]. Un es ieskrienu vienā mājā [vairāk kā pamati tie izskatījās] un tur vampīrs pieskrien klāt. Bet es saku, ka nevar viņš nākt iekšā, ka es nedodu atļauju. Bet viņš man saka, ka tās visas mājas piederēja tam vīrietim, kuru nogalināja un tagad tur mierīgi var iet viņi iekšā. Tad viņš vnk aizskrēja kādam citam pakaļ. Es skrēju tālāk un ieskrēju milzīgā, milzīgā lielveikalā. Tur bija viss, ko tik vajag un vēl. Un chill, vairs nekāda satraukuma par vampīriem nav. Staigāju pa veikalu un Sarma arī tur ir. Apstājamies augļu nodaļā un tur podiņā aug kaut kāds auglis ar caurspīdīgiem augļiem, kam melnas sēklas iekšā. Sarma saka, ka nekad nav redzējusi svaigu vīģi, es saku, ka arī neesmu. Mēs esam reāli pārliecinātas, ka tā ir vīģe [nope, so not true]. Es noplēšu vienu caurspīdīgu augli. Man pienāk klāt kaut kāds lielveikala pavārs un saka, ka man to augli pagatavos. Done. Es eju uz kasi, bet baigi tāls ceļš, jo milzīgs tas veikals. Un es sāku ēst to ēdienu, kas plastmasas maisiņā uztaisīts. Nezinu, kas tas par ēdienu, bet tur bija it kā kartupeļu biezputra arī klāt. Katrā ziņā negaršoja pēc kartupeļu biezputras, bet tas bija garšīgākais ēdiens, ko es jebkad esmu ēdusi. Tik labi garšoja. Tad BOOM esmu mājās. Jāiet uz kaut kādām bērēm [iespējams, ka uz tā vīrieša, ko vampīrs nogalināja]. Un tur sadalīti viesi pa galdiņiem. Es esmu pie viena galdiņa ar Līvu, Aiju un savu pamatskolas klasesbiedreni Evitu. Bet izrādās, ka vienam no katras grupas ir jākāpj uz skatuves un jāsaka runa, kuru vērtēs mana pamatskolas latviešu valodas skolotāja. Mēs to uzzinām tikai pēdējā vakarā. Ir plkst. 3:30 naktī un mēs sākam domāt, ko tajā runā teiks. Vienīgais, ko esam izdomājušas ir tas, ka viena no mums kāps uz skatuves un pavadošā mūzika būs Eminema dziesma- Lose yourself. Tā nu mēs sēžam vannas istabā uz flīzēm, man rokās ir dators un man ir bail [es nezinu no kā, bet vnk bail]. Es sāku meklēt to Eminema dziesmu, bet nekur to nevar noklausīties. It kā mēs esam lejā vannas istabā, bet tajā pašā laikā esam 2. stāvā un Aija saka, ka mašīna pa ielu visu laiku braukā viena. The end.
Pamodos gandrīz 12tos. Ēdu parastās reālās dzīves brokastis, kas vēl sapņa ietekmē bija tikai meh.
Šodien noskatījos The Intouchables, ko Liena man jau lika miljons gadu iepriekš skatīties. Un bija ar baigi labā. Tad noskatījos Rain Man, kas man arī patika.
Nebūs smuks nobeigums te.
Labdieniņ, atceries to kefīra diētu, ko es vakar sāku? Yeah, it's over now. Izrādās, ka 200g skābais krējums nemaz tik labi neiet iekšā. Who knew, right?
Ēdu, ēdu krējumu, palika reāli slikti, tad sāku ēst konfektes un viss ir kārtībā. Classic every woman ever.
Vēl lija lietus un nekas nenotika šodien. Good stuff, good stuff.
Un virsraksts nav aizgūts no tvnet ziņu portāla. Tikai mana sapņa. Vairāk nekā interesanta tur nebija, vienīgi ļoti stāvs kalns, kur autobuss lēni brauca augšā un man bija bail, ka nokritīsim. Kā arī ļoti kaitinoša veca sieviete, kas galīgi nesaprotami stāstīja, kā var tikt līdz dzemdību namam. Un es nezinu, kpc es ceļoju kopā ar grūtnieci, jo es viņu pat nepazinu. Un mēs kopā stopējām Rīgā autobusu. Un, kad iekāpām, neviens negribēja, lai es sēžu blakus un salika savas mantas blakus krēslos, tāpēc man bija jāsēž priekšā kaut kādā mazu bērnu sēdeklītī. So that was sad.
Stāsts tāds, mamma vakar izcepa veselu kaudzi ar pīrādziņiem parastajiem, kārtainajiem, plātsmaizi, pildītu kārtaino pīrāgu, ķimeņu standziņas. reāli veselu kaudzi. Un resnais suns pa kluso no galda noēda visas maizītes, tur bija kādas 40 vēl palikušas. Classic resnais suns. Tgd viņš guļ un nevar pakustēties, vienīgi jūt, ka izdarījis nedarbu un ausis viņam jau pāris minūtes nav [tik dīvani, ka viņa lielās Dambo ausis neaizņem pusi no istabas]. Bet vismaz var redzēt, ka viņš kaut ko saprot. Lai gan vrb vnk viņš tā pārēdies, ka nav spēka vairs ausis turēt vaļā. Es jau smējos, ka viņš ausis ar visām bulciņām apēda. Oh, funny me.
Būtībā visu nedēļu neko nedarīju un neko negribējās darīt, ne īsti filmas skatīties, ne ar riteni braukt [[!] i know!], bet kaut ko jau noskatījos un kaut kur jau izbraucu. Vienīgais, ko intensīvi darīju- ēdu. Un tā kā man patīk laupīt sev jebkādu prieku, rīt mēģināšu atņemt savu vienīgo prieka avotu un sākšu kefīra diētu. ā-a, that is happening! Tā kā, ja nākošnedēļ es esmu pārāk ļauna, tas nav tāpēc, ka jūs runājat pilnīgu idiotismu. Nē, nē, tas būs droši vien tādēļ, ka es gribēšu ēst un jūs runājat pilnīgu idiotismu.
Vēl labs stāsts no šodienas. Vakar mazais Čūčū gulēja augšā, bet 8:23 izdomāja, ka viņa grib lejā. Tā, nu, es cēlos un nesu [!] viņu lejā. Uzkāpju atpakaļ augšā. Ārā gaišs. Domāju, neiešu taču gulēt, gandrīz deviņi, palasīšu grāmatu. Paņemu grāmatu, iekāpju gultā, paskatos uz grāmatu un smaidu- oh, Elza, u so hilarious, noliku grāmatu sev blakus un aizgāju gulēt.
Šodien daudz klausījos Interpol- NYC un atcerējos senākus laikus. Un dziesma patīk šodien vairāk nekā tad. Varbūt tā nav taisnība, atmiņa man slikta.
Un manas šī brīža izjūtas tika atrastas bildē, vienīgi bildes otra daļa uz mani neattiecas. So that is sad.
Ļoti kaitinoša šī melanholija, kas par ilgu jau aizkavējusies pie manis, laikam jānoskatās Maikla pēdējā sērija atkal, that will do the trick.
Kā jau man, sākumā visu saistu ar The Office. Tikai winter nomainīt uz summer un here we are.
Toby: It has been a long, lonely winter.
Dwight: Wow. Seasonal affective disorder, AKA: sad. That sounds like a very real thing, Toby.
Toby: It is real, thank you for saying that.
Andy: Yeah, wow. It's almost like we're not all experiencing the same winter?
Eksāmeni nolikti, mācības beigušās, kojas atstātas tur, kur tās atrodas. Bet nav tā sajūta. I hate it!
Vienīgais, ko es gribētu darīt- braukt ar riteni. Bet vējš atkal liels un i hate that too.
O, atcerējos, ka šodien jābūt Mad men. Apskatījos, loģiski, ka šonedēļ nav. Why, why me? Galīgi neko negribas darīt, tāds meh. Pat filmas negribas īsti skatīties.
Un runājot par to dienu, kad es ar Anci tikos. Sēdējām parkā, izvairījāmies no elektriskajām mašīnītēm, skatījāmies kā bērni kokos triecas un dabūjām apstiprinājumu, ka degsim elles ugunīs. Un ne no zila gaisa, mums tā teica viens random vīrietis, kas sludināja dievu, tātad tai ir jābūt taisnībai, vai ne? Būtībā mums palaimējās atrasties īstajā vietā un laikā. Neko jaunu gan nepateica, bet vienmēr jauki dzirdēt, ka tuvojies sevis nospraustajiem mērķiem. Viņš gan ļoti uzvlikās, kad mēs apstiprinājām, ka jau zinājām, kur nonāksim. Crazy world. Ne katru dienu sanāk sastapties ar izredzēto, kas atradis to īsto un vienīgo reliģiju, kas noteiks mūsu dvēseles pēcnāves dzīvi.
Sēžu virtuvē, ārā milzīgs vējš. Pica sētā. Uzlec uz virtuves loga. Koridora durvis vaļā. Viņa sēž un vējš viņai splavās. Bet viņa sēž uz loga un neiet iekšā. Viņa skatās uz mani. Es [loģiski] neceļos un nelaižu viņu iekšā, bet norāda ar rokas žestiem, ka durvis ir vaļā, lai nāk pati iekšā. Viņa tik sēž. Tad viņa nolec no palodzes. Es domāju, ka tas kaķis beidzot sapratis, kā pasaule darbojas. Viņa uzlec uz vecāku istabas palodzes, kur logs no augšas vaļā, un sāk nežēlīgi skaļi ņaudēt istabā. Man nekas cits neatlika, kā celties un ielaist viņu iekšā. Story twist- izrādās, ka es nezināju kā pasaule darbojas.
Tagad manu sirdi silda fakts, ka kaut kur šajā mājā ir skābeņzupa.
Šis rīts sākās jauki. Uztaisīju brokastis. Tas nav viss, kaut kas vēl labāks notika. Metu suņiem desas gabaliņu, trāpīju abiem suņiem tieši mutē. 2 out of 2! Score! Būtībā nav jau tik sarežģīti, ja ņem vērā, ka viņi abi ir krokodili ar milzīgām mutēm. Enīvej, abiem diviem pēc kārtas nebija izdevies.
Kas vēl notika? Eksāmens, bet tas nebija interesanti. Epic grill time, tas bija mazliet vairāk interesanti. Varēju pastāstīt savu kaķu, kas dejo pie Beyonce Single ladies, ideju. Un bija dažādi jautājumi, kuru rezultātā atklājās, ka mūsu top mājdzīvnieks būtu pūķis un mēs dzīvotu mežā bez elektrības, bet ar 8 rokām. Nu, varbūt ne tieši tādā kombinācijā. Bet tas jau bija pirms 2 dienām, kas to vairs var atcerēties. Vēl Sarma minēja kaut kādu pašizdomātu puķes nosaukumu, kas beigu beigās, kad ieradās eszinuvisuspasaulesaugustikainesmukosarkanokoku Kristiāna, izrādījās eksistējoša. Traka pasaule.
Vēl vakar biju uz Sniegbaltīti [to pašu]. Nū, tas bija sad. Un likās, ka tā filma nekad nebeigsies. Par laimi tā filma tomēr beidzās.
Vispār es gribēju vēl kaut ko rakstīt, bet es nezinu, kpc sāku rakstīt tagad. Brokastis man stāv blakus uz galda, i want food.
Un jānoskatās jaunākā Episodes sērija. Sapnī Joey [no Friends] man noticēja par sērijveida slepkavu, kas izvēlas cilvēkus un uzlīmē viņiem dzeltenu x. Visi domā, ka tos aizved drošībā, jo tas notika kaut kādā āfrikas valstī, kur pilsoņu karš. Un bija sakars ar uzvārda burtiem M un L, tiem bija jākāpj busiņā. Man arī nez kāpēc. Un es sēžu savā sētā, kas atrodas āfrikā [loģiski]. Un stāstu, ka tie īstenībā ir slepkavas, bet man neviens netic. Un ar neviens es domāju friends cast. Bet tad ieradās Joey un uzreiz pārņēma lietas vadību. Un tagad Matt Leblanc par godu skatāmies Episodes!
Vēl es varētu strādāt par tvnet žurnālisti. Man arī sanāk labi virsraksti, kas ļoti minimāli atbilst pašam rakstam. Nu, izņemot šo ierakstu. Jo ja šis nav good reading, tad es nezinu kas ir.
Tātad. Jau ap 12tiem iegāju gulēt. Kā jau apzinīgs, daļēji entuziastisks kosmosa stuff cienītājs un nežēlīgs optimists, uzliku modinātāju uz 5:30, kad saulīte jau uzrietējusi [ideāli, es nezin kāpēc izvēlējos tādu vārdu, ha, pati sasmējos. labi, ka tagad pārlasīju. tātad es domāju- uzlekusi]. Guļu gultā, gaisma izslēgta, domāju, kur atrodas tālskatis [lai varētu to projekciju uztaisīt uz baltās lapas], saprotu, ka nezinu. Kāda iespēja, ka es tik agri meklēšu pa visu māju, kur tālskatis ir, right? Nu, tik tālu es arī novedu šo domu pirms gulētiešanas. Tomēr modinātāju nenoslēdzu. Cerība mirst pēdējā. zzz zzz zzz [tātad guļu]. Pamostos plkst. 4:40, apskatos pulkstenī, apskatos uz loga pusi, kur neko nevar redzēt [loģiski, jo ciet žalūzijas [jā, 2.stāvā]]. Izdomāju, ka ir mākoņi, neko nevarēs tāpat redzēt un noslēdzu modinātāju. the end.
Tagad nekas cits neatliek, kā gaidīt nākošo. 2117, here i come!
Un stulbākais ir tas, ka es kaut ko sapņoju, bet neatceros ko. That is always sad.
Šonakt sapņoju, ka man bija bļoda ar 6 kaķēniem un 6 kucēniem. Kaķēni nemācēja peldēt un 2 reizes slīka, jo bija ūdens tajā bļodā. viņi bija supermaziņi. man visu laiku bija jāvelk ārā un jāspiež viņiem uz vēderiņiem, lai viņi atrītu ūdeni. ;D that was so cute, vienīgi sapnī man tas nelikās cute, jo man bija bail, ka viņi nenomirst. Bet no worries, visiem viss bija ok.
Vēl bija sapņa daļa, kas saistīta ar Game of Thrones, bet no spoilers. Tā kā tā.
Ar Lienu bijām uz The Raven. John Cusack. Not bad. Bija pāris pretīgas vietas, ko es neskatījos un tā. Liena tikmēr blakus lēni mira, jo lasīja burvīgos latviešu subtitrus ar visiem uzvedņiem un citiem brīnumiem.
Sāp spranda ļoti un mugura. That's not cool.
Bet šis gan ir-
Jau miedziņš nāk.
Lucid dream, you ignorant slut, i will get you!
Šodien beidzas Game of Thrones 2. sezona. Jau! Why do bad things happen to good people?Why me? WHY?
Lai labāk ilustrētu šī brīža sajūtas-
Labiņi, drīz būs pietiekami tumšs, lai varētu noskatīties Game of Thrones sezonas noslēgumu. Man patīk skatīties GOT tumsā, tad viss tur liekas daudz episkāks. Man ir 3 sērijas sakrājušās. Food for my soul.
Also Workaholics jaunā sezona sākusies, pirmās 2 sērijas bija on the money. Mad men arī tur līmeni.
Un beidzot noskatījos The Avengers, domāju, ka patiks. Un patika arī! Āh, šis vispār supervaroņiem veiksmīgs gads. Drīz arī mana mīļākā supervaroņa filma jaunā un mana otra mīļākā supervaroņa filma + Christopher Nolan + Joseph Gordon Levitt + Tom Hardy + so excited!
Šodien pirmo reizi ēdu ekselences milzīgo siera kūkas saldējumu, jup, marcipāna ir daudz garšīgāks.
Atcerējos, ka man jāiemūžina mans sapnis arī interneta pasaulē. Šis bija no pirmdienas uz otrdienu. Tātad. Mums mājās pieklīdis kaķis, kas ir čūbīša kopija. Būtībā čūbīša ļaunais dvīnis [kā jau tas ar dvīņiem gadās]. Man, Sarmai un Lienai jālido uz Vāciju. Mēs sēžam kafūzītī un Sarma zvana uz Vāciju [zvans 80sant/min + tava pieslēguma tarifa cena [ļoti detalizēti, ā-a]]. Liena saka Sarmai, lai Sarma iet tagad skriet, ka S nožēlos, ja tgd neies skriet. Lienai mugurā ir rozā treniņtērps un viņa kafejnīcā uz dīvāniņa taisa vēderpreses. Pēc zvana noskaidrojies, ka mums jālido ir 22, bet tagad ir tikai ap 12 dienā. Nu, neko, eju mājās. Uzeju 2. stāvā un skatos pa logu. Debesis ir apmākušās un atkal pērkons, zibens un milzīgi viļņi. Es nesen kaut ko līdzīgu jau sapņoju un es sapnī atceros, ka esmu jau tādu sapni redzējusi. Domāju, ka arī šis ir sapnis, ka tā nevar būt īstenība, bet es nevaru pamosties, tāpēc man liekas, ka viss tomēr ir pa īstam. Noeju lejā uz virtuvi, skatos pa logu. No debesīm sāk krist meteorīti. Mamma man saka, ka sākusies apokalipse. Un tie meteorīti ir lieli, bet krīt samērā lēni, sasniedzot zemi tie ir apmēram dūres lielumā, bet pēc kāda laika tie palika lielāki. Es eju augšā, jo gribu uzgleznot meteorītus. Bet tur jau stāv kaut kāda glezna, kur komikss uzzīmēts [tā pasaka, kur rāceni vai kas tas bija, no zemes rāva ārā]. Ņemu telefonu, lai zvanītu Sarmai un teiktu, ka netikšu uz Vāciju, jo pasaules gals klāt, bet telefonam nav zona. Arī internets neiet. Istabā ir arī čūbīša ļaunais dvīnis. Un es dzirdu galvā, kā es parasti čučū saku- es tevi ar vienu roku varētu nožņaugt. Un es saprotu [loģiski], ka man tas kaķis ir jānožņaudz ar vienu roku. Es sāku žņaugt un debesis sāk skaidroties. Long story short- es nožņaudzu ļauno kaķi un izglābu pasauli. You are welcome, THE WORLD!
Sen nebija bijis tik detalizēts sapnis. Not bad.
Bet tas nebija tas, ko es gribēju teikt. Šodien atkal noskatījos 21 Jump street. Un es savā almost half b-day'ā tā arī nenoskatījos Game of Thrones. Tagad es gaidu pirmdienu, lai varētu 3 sērijas pēc kārtas noskatīties. Lai gan būs grūti. Es jau tagad gribu skatīties. Un tas, ka es tagad neatrodos mūsu mājīgajā kino teātrī un neskatos Avengers, galīgi nepalīdz. Bet redz, kāds te Toru nevar noskatīties. Liena, you ignorant slut! Ja tu lasi šo un neesi vēl noskatījusies, you make me sick!
Un kāda iespēja, ka šodien ir 1.jūnijs. C'mon, ārā ir 14 grādi. Un sesija sāksies drīz. Hihi.
Vēl es šodien atradu jaunu vārdu, kas man patīk- showmance. Un runājot par showmance, es atkal skatījos ofisu un friends.
Vēl es mēģināju resno suni šodien uzgleznot. Nu, nekam viņš neder, pat kā modelis neder...ar savām lielajām ausīm un garo degunu.
Kojās arī tapa kārtējais jaunvārds- krājkārbiņa, kas ir domāts naudas maks, nevis krājkasīte. Un netālu no kojām, pa ceļam uz fakultāti, aug tādi sarkani, ļoti skaisti un mistiski koki. Un mistiski tāpēc, ka tā labāk skan. Un vēl bija smieklīgi, ka Žastīn domā, ka gandrīz viss, ko es saku, ir domāts sarkastiski. Un vienu vakaru skatījāmies Mean girls [latviski, pirmo reizi es] un man [kā jau man] bija visu laiku jācitē filma. Kad es teicu, ka zinu to filmu no galvas, man neticēja. Now they know. They learned the hard way.
Un izlasīju šodien kaut ko smieklīgu- "Tim Burton should just make a movie called "Johnny Depp". Plot twist: Johnny Depp is played by Helena Bonham Carter." Right!
Un kā kādam var nepatikt Steve Carell?
Gandrīz visi mani seriāli jau paspējuši savas sezonas nobeigt. Sāku meklēt jaunu food for my soul. Atradu arī! Life's too short, arī šis seriāls too short, drīz jau visas 7 epizodes būšu noskatījusies. Cerams, ka nebūs nobeigts pavisam, kā pēdējā laikā notiek ar jaunajiem komēdijseriāliem.
Hello!
Tātad. No vasaras, kas valdīja Rīgā [vismaz nedēļas vidū], esmu atpakaļ ziemeļos, kur pavasaris nekad nenāks. Nu, labi, šodien ir vismaz vairāk par 8 grādiem. Bet ir vējš un drīz atkal līs lietus. Tā kā laiks nekāds un iedvesma nav darīt pilnīgi un galīgi neko, guļu gultā, ēdu un skatos seriālus, kas pa nedēļu iekrājušies. Jā, jā, atkal dators mājās atpūtās, kamēr es kojās cītīgi lasīju grāmatu, baudīju silto laiku, uzdāvinājām Maijai Nilu Ušakovu, spēlēju pokeru un skatījos hokeju. Un, hihi, tur bija atskaņas. Oh, me, i'm so hitlerious [āāh, new jokes [no, no, too easy [shut it]]]. Fjū, tiku no iekavām ārā.
Tālāk!
Neatceros, vai par ideālajām vakariņām jau stāstīju. Bet bija, kā lai saka... ideālas vakariņas! Oh, me. Tā ir, kad man nav ar ko parunāties. Un es vēl esmu kafiju sadzērusies, tpc īpaši hyper jūtos. Bet tāda bleep bloop bleep bloop hyper. Kodētā valoda, ideāli. Un runājot par vakariņām, bija arī brokastis. Fancy brokastis, pie tādām varētu pierast.
Un kaut kad sen sapņoju, ka Heath Ledger varbūt ir dzīvs, tpc man viņš bija jāiet mežā meklēt. Bet nebija viņš tur. That was sad.
Rīt vakariņu otrā kārta sāksies. Un ja viss ies pēc mana plāna, tad arī mēmā šova cīņas līdz pagurumam.
Noskatījos 21 jump street, man patika. Bija smieklīgi, bija arī nesmieklīgi, bet smieklīgi bija vairāk. Jup, jup, drīz rakstīšu filmu recenzijas profesionāli.
Noskatījāmies arī boa vs. python un kko par divgalvainām haizivīm, kur Karmena Elektra visu filmu sauļojās. Tās arī bija smieklīgas.
Kas vēl? ā, jā, call me maybe mani uzveikusi. Pirmais solis uz atveseļošanos ir problēmas atzīšana. Bet es neesmu vienīgā. Also mans mīļais Bens Howards ir iedziedājis dziesmas kaveru, ko pat var klausīties. Un drīz maniem Born Ruffians būs jauns albūmiņš.
Ai, viss. Beidzās enerģija.
Nostaļģiskas jūtas pārņēma šodien, kad klejoju pa imdb un uzskrēju Donijam virsū. Sen nav redzēta. Bet vēl tik daudz filmu gribas redzēt. Oh, no. Why is this happening to me? [Whitegirlproblems]
