Izlasīju grāmatu. Vispār jau interesanti lasīt kaut ko, kas izdots 1825. gadā, mazliet sirreāli. Tomēr, ja neskaita tehnoloģiju trūkumu un Francijas salonus, cilvēki nav īpaši mainījušies. Tomēr, ak, šie sasodītie romantiķi! What a bunch of morons! That being said, man patika, lai arī beigas mani sadusmoja. Tomēr ilgi nevar dusmoties uz Stendāla kungu, kurš ļāva sasmieties vairāk nekā bēdāties.
"Romantiskā cerība, ka viņu varētu nogalēt bērns, lika palēnināt soļus, bet prāts, pusapzināti atļāvies šādu vājību, atteicās aplūkot šāda gadījuma sekas un likumisko pusi."
Tagad gribas kaut ko vēl no Stendāla palasīt, no Ventspils, kad tur došos svinēt sava suņa dzimšanas dienu, būs jāpiesavinās kāda grāmata.
Un ja varētu visu laiku neklausīties tikai vienu dziesmu, tad arī būtu baigi labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru