2016. gada 7. novembris

What clouds see when they daydream?

Biju iecerējusi aprakstīt notikumus. Iekārtojos gultā, sāku netīšām skatīt visādas bildes. Tikpat netīšām laiks aizbēga no manis. Tagad vairs laika nav, jāpalasa un jāiet gulēt. Pēdējā laikā slikti guļas, bet tam jau laikam tā jābūt. Piederas pie lietas.

Šī bilde tik ļoti man iepatikās, galīgi bija aizmirsies, ka tāda eksistē. Nu, ļoti man atgādina sevi. Un es zinu, ka es tur esmu un tāpēc tāpat vajadzētu, bet tas nav tā. Varbūt kādreiz tikšu pa tām durvīm iekšā un tad es pastāstīšu kas un kā. Te jau gandrīz bija atskaņas, nē, bez gandrīz. No tēmas novirzoties, es atradu tos dzejoļus, kas man patika. Katrā ziņā baigais miers un siltums staro, vai arī tas tikai man. Parasti jau tikai man. Chill, rīt būs tas, ko gribēju šodien. Bet tagad mani Stendāls sauc.


Nav komentāru: