Tēja.

Es dzeru tēju. Jā, tieši tagad. Jā, tēju. Jā, es zinu, ka es parasti nedzeru tēju un es neteiktu, ka man garšo tēja. Drīzāk es parasti saku, ka man negaršo. Un šis dzereklis, ko tagad dzeru jau nu noteikti nepalielinās manu mīlestību pret tējveidīgajiem dzērieniem. Nu, izņemot ledus tējas, tās ir garšīgas.
Lai nu kā. Stāsts ir tāds, ka esmu mājās. Jā, Anet, ir 4diena un man ir skola. Bet. Esmu slima. Nu nejau galīgi slima, lai tagad gulētu gultā un nevarētu pamirkšķināt acis un tā, bet tik slima, lai būtu pietiekams iemesls atrasties mājās, jo sēdēt lekcijās nekāda lielā jēga nav. Un arī manas kursa biedrenes teica, lai labāk braucu prom. Nezinu vai tāpēc, ka ļoti rūpējas par manu un arīsavu veselību, vai vienkārši gribēja tik no manis vaļā. :] Un tā nu es tagad sēžu. Esmu jau noskatījusies krietnu čupu savu seriālu un raidījumu. Tagad esmu uzsākusi jaunu dziesmu un grupu meklējumus. Kā arī dzeru tēju! Protams, ne brīvprātīgi. Un, nē, tā nav piparmētru tēja, kas būtu kaut cik normāla. Nē, tā ir tēja ar ingveru. Un tas ir salīdzināms ar parastu karstu ūdeni, kurā sabērta kaudze ar pipariem. Jā. īsts gardums. Nu, labi, par upeņu tēju ir labāka. Kaut gan. Ir diezgan sīva konkurence abu starpā. Jo man vēl tas ingvers ir jāapēd. Un tas gan garšo pēc kaut kā galīgi pretīga. Grūti raksturot tā garšu. Bet forša tā nav.
Nu, ja. Tātad es atcerējos, ka neierakstīju, ka nesen redzēju smukākās debesis pasaulē. Tas bija pirms 2 nedēļām. Es braucu uz skolu no rīta. Tas nozīmē, ka cēlos 5,45. Un 6,30 ar busu devos uz Rīgu. Un sākās viss ar to, ka pilsētā bija tumšs un varēja redzēt zvaigznes. Jā. Tātad, bija skaidras debesis. Un tad ceļā, sāka austs saule un bija pļava un daudz debesis. Un, long story short, debesis izskatījās pēc milzu varavīksnes. Pilnai laimei pietrūka tikai vienradzis. Bet to es tur nemanīju. Bet bija labi arī tāpat.
Un vēl. Es aizmirsu Spenseru kojās. =/
Un uzliku lādēties bateriju. Tā kā kaut kad ielikšu bildes.
Un un un, pagaidām tas viss. Došos pameklēt dziesmas. Un un un, jā, domājams, ka pievienošu vēl kādu sīkrīku, vai kā nu tur saucās. :] Katrā ziņā jūs priecēs ne tikai Misters T, bet arī kaut kas tikpat superīgs.
Ā, jā, es nopirku grāmatu, kas saucas Vienradzis. Es zinu, ka Ance jau tev, Anet, šito teica. Bet es jau Ancei teicu, ka tāpat ierakstīšu šo faktu.
Pagaidām viss. Tā kā man darīt īpaši nav ko. Gan jau drīz būs vēl kāds ieraksts.