Atmuguriski staigāju pa rudens lapu kaudzi, skatījos mākoņos, klausījos Led Zeppelin, ēdu Brazīlijas riekstus un domāju - kā es līdz šim brīdim nonācu? Miers, rudens, mazliet saulīte un mazliet lielāks vēsumiņš nekā gaidīts. Jā, šodien es un mana eksistenciālā krīzīte izdomājām, ka dosimies paelpot svaigu gaisu. Dažreiz man patīk nodarboties ar mazohismu. Un dažreiz man patīk izlikties, ka es esmu vienīgais cilvēks uz Zemes. Un dažreiz man patīk 2h staigāt aukstā laikā.Nonācu pļavā un skatījos uz lidmašīnām, kas manā prātā bija pārvērtušās par komētām. Blakus bija bērzi un es atcerējos, cik ļoti man patīk bērzi. Beigās satiku koku, kurš ir ciklops, kas rāda mēli. Slinkums bildi likt šeit, bet iztēli arī vajag patrenēt, tā kā you're welcome! Ja kāds netic, man bilde ir.
Braucu tramvajā. Tā kā vairs neesmu students, tad braukšana ar sabiedrisko transportu jau ir ekskluzīva un pieminēšanas vērta lieta. Skatos pa labi, logā atspīd mēness, paskatos pa kreisi, tur vienkārši spīd mēness. Sajutos kā uz Marsa. Jā, bērni, Marsam ir divi mēneši! Tagad katrā ierakstā būs kaut kas, ko es mēģināšu jums iemācīt. Tā kā slēptā reklāma, tikai ar fun fact.
Vakar nopirku mazu māla kaķīti. Man ir arī vilnas aita un koka zirgs, tā tas vienkārši notiek.
Un ja cilvēki varētu beigt izmantot vārdu "elzīgs", tas būtu ļoti jauki. Tas nav īpašības vārds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru