2016. gada 30. oktobris

Jēdzieniskā satura uzslāņojums

Aizgāju gulēt 22. Pamodos pēc 2iem un 5 stundas nevarēju aizmigt, lai gan es tiešām centos. Tik ļoti mēģināju neko nedomāt, ka sanāca pārdomāt un izdomā visu ko tik vajag un nevajag. Pārsvarā nevajag. Naktī nekad nekas labs nedomājas. Vienu brīdi sanāca domāt krāsās, likās, ka tūlīt jau būs, bet tad atkal ieslēdzās apziņa. Es domāju lillā krāsā. Vēl man kādas trīs reizes sirds apstājās, kad jau tikko liekas, ka iemigšu. Kur kaut ko tādu var izdomāt arī grūti pateikt. Tad es dzīvoju jaukā, vienmuļā meža namiņā ar septiņiem suņiem. Un tad nakts laikā visi suņi pirmajā stāvā sāk riet, es novērošanas kamerās redzu, ka kāds staigā gar logiem. Izdziest gaisma un visi suņi vienlaicīgi apklust. Iestājas klusums. Un reālajā dzīvē Elzai jāslēdz gaisma. Tāpēc arī visa lietainā šodiena tāda nekāda.


Kaut kā paspēju nosmērēt savu Christmas kreklu, ko mājā valkāju. Šodien izvilku ziemas sezonas pledu un nomainīju dekoratīvos spilvenus. Tagad man ir nodīrātu ziemeļbriežu spilveni. Vēl man jauns kaktuss.


Parasti man nepatīk dzeja, bet nesen uzgāju vienu tā neko čali, kura dzejoļi bija tādi, kā es varētu dzejot. Protams, ka vairs nevaru atrast. Laikam nav lemts pievērsties saistītā valodā sacerētiem tekstiem. Mēģināšu tikt tam pāri.

Nav komentāru: