Cilvēki, lūdzu, beidziet man prasīt norādes uz dažādām vietām. Es jau tā nezinu ielas savā dzimtajā pilsētā, nemaz nerunājot par Rīgu un īpaši jau Vecrīgu. Es pati pamanos vismaz reizi gadā atkal un atkal apmaldīties Vecrīgā, reizēm man tur piemetas klāt vadātājs, vai kā veci ļaudis to dēvē. Man jau pāris gadus atpakaļ šķita, ka vairs pat fiziskis nav iespējams atrast jaunu veidu, kā tur maldīties, bet laikam bērnības vaļasprieks - maldīšanās mežā (which is a real thing that happened) tomēr uztrenēja manas spējas maldīties arī 3 priedēs. Lieciet man mieru, īpaši no paša rīta. Nē, vispār, lieciet man mieru. Nu, jau man panikā jābēg no jebkura cilvēka, kam karte rokā. Just make this nightmare stop! Šorīt 100% nepareizi sastāstīju kaut kādam russian italiano pārim, kur jāiet. Es droši vien justos daudz vainīgāka, ja Vecrīgā viss neatrastos max 200m attālumā cits no cita.
Man saplēsās svečturis. Tagad vajag salodēt. Var jau būt, ka man sanāktu pašai to izdarīt ar milzīgo sveces liesmu, mēģināts nav zaudēts. Bet šodien baigais nogurums, lai vāktu kopā visas mantas un panikā skrietu lejā, kamēr māju pārņem liesmas. Tā kā droši vien to atlikšu uz rītdienu.
Labi, tikko izlasīju, ka "telpa viņu enerģētiski un vizuāli iemieso". Pietiks šodienai internets. Es jau tā paspēju uzvilkties par nelojālo skolotāju atlaišanas programmu. No, no, stop, happy thoughts, happy thoughts.
Arlabunakti
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru