Dabiskā atlase ir likteņa zinātniskā versija

I found that light that never goes out. Vai drīzāk jāsaka, ka tā atrada mani un tā ir freakin' Astor rezidence. Es nesaprotu, cik viņiem tas gaismas sensors ir jūtīgs, bet man šķiet, ka odi jau devušies ziemas miegā. Katrā ziņā prieks, ka man nav epilepsija. Anyhow, mani lieliskie aizkari ir daudz par plānu, būs jāmeklē papildus auduma paneļi. Un es tagad saprotu, kāpēc Tīno bija tur dienas aizkari. Laikam jāsāk nopietni apsvērt man arī likt. Kaut kā pārāk daudz to logu pretī. Es jau neko neredzu un tā, bet tad es atceros, ka ir cilvēki, kam ir arī laba redze, vai vismaz brilles.
Rudens arī klāt. Laikam laiks ziemas segai. Šorīt nevarēju no gultas izkāpt nevis tāpēc, ka miedziņš nāca, bet tāpēc, ka reāli vēss bija.
Vismaz mans jaunais spilvens ir mākonis, kas nozagts dieviem. Izdomāju no rīta, ka varētu arī tētim jaunu spilvenu uzdāvināt. Nu, mostly, jo esmu out of ideas. Kāpēc es viņam jau visas labās grāmatas paspēju tāpat sadāvināt bez jebkādiem svētkiem? What was I thinking?! Vajadzētu taču zināt, ka nedrīkst nevienu labu darbu tāpat vien veikt. Silly me! Anyow, sāku taisīt research, lai uzzinātu, kādu spilvenu labāk. Prasu mammai kādu tētim vajadzētu - mīkstu, cietu, lielu, mazu, plānu, pufīgu, kādu pildījumu u.tml. Sarakstu es veselu romānu un viņa man atbild - "ērtu". Anyhow, pusdienlaikā sanāca ar Anci šurpu turpu izbrauktāt un tā rezultātā tika iegādāts spilvens, frī kartupeļi un kamīna birstes.

South Park is back. Viņiem gan daudz jauna materiāla, tik daudz bullsheesh noticis. Pirmā sērija jau bija lieliska satīra par šī brīža struktūru.

Cartman: Hey, girls are funny Wendy, okay? Get over it. Just do women's comedy stuff -- you know, talk about how fat you are and how you want to have sex with guys and then say "My vagina!" a lot.
Wendy: I don't feel like being funny right now.
Cartman: And that's just the kind of sexist bull crap that's gonna keep you in the kitchen.

Šodien mājupceļā gāju cauri Vērmanītim. Tur mazā sarkanā mašīnītē brauca vēl mazāks bērnelis, netālu ceļu šķērsoja miniatūrs sunītis. Uz brīdi sajutos kā milzis. 

Rudeni jūt. Liena saka, ka it's not a thing. Yeah it is!

Gribēju sakārtot grāmatu plauktu, tā vietā paskatījos Beast Wars.

Tad vēl sanāca izlasīt kaut kādu rakstu par to kā PSRS laikā cilvēkus, kas nebija valdībai tīkami, spundēja trakomājās. Protams atkal sadusmojos. Šis citāts bija pāri visam:
"Tiesu psihiatre Anita Apsīte dažus mēnešus pirms tam skaidroja Latvijas avīzei: «Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.» Tāpēc «neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti». "

Padzēros ūdeni, kaut kā dīvaini garšoja, gandrīz izspļāvu, tad atcerējos, ka dzeru minerālūdeni. An oldie but a goodie, sen nebija tā gadījies.