2016. gada 13. septembris

Līķi atdzimst

Šovakar sanāca gremdēties atmiņās un izskatīt kaudzīti ar samērā senām dienām. Varbūt sens nebūtu tas īstais vārds. Apkaunojošām, jā, apkaunojošām, tas daudz labāk atklāj īsto bilžu esenci. Vienā albumā atradās bilde ar Līvu pie elektrības būdiņas, kas atrodas blakus morgam, kur virsū ar marķieri rakstīts "Līķi atdzimst". Draudzības saglabāšanas dēļ, diemžēl bildi nepubliskošu. Katrā ziņā sasmējos. Vispār jau bija aizmirsies, ka uz mūsu ielas bija morgs. Parasti uz elektrības kastēm, kas tur blakus bija, cilvēki mēģināja radoši izpausties.
Ok, atgriezīsimies šajā gadā un dienā. Pa nakti bija sapnis, kur es skatījos savā istabā tv, kur rādīja Saldu un vienu latviešu aktrisi. Nebija īpaši aizraujoši, vispār es gribēju sūdzēties, ka atkal kaut ko nosapņoju, no paša rīta atcerējos, tad domāju, ka neaizmirsīšu, bet tad aizmirsu. Protams, ka tagad man izdevās atcerēties tieši, būs jāieraksta sapņu kladē.
Vispār grūti koncentrēties, mani skapja licēji šausmīgi kaut ko apspriež un laikam naglas nu jau dzen. Man uznāca miedziņš un apnika sēdēt blakus un komentēt. Jā, tā es lieku savu skapi. Galvenais ir jāprot ēst taisīt, tad nebūs smagumi jācilā, vai skrūves jāskrūvē. Vispār jau pa šo Everesta laiku esmu tik daudz ko taisījusi un skrūvējusi, ka varētu sākt savu mēbeļu montēšanas biznesu. Anyhow, atkal maza pauzīte, bija jāpasaka meisteram, ka var iztikt aizmugurē ar daudz mazāk naglām. I'm such a nice person!
Vēl šodien sanāca darbā notestēt visādus interesantus pašgatavotus saldējumus ar tādām garšām kā pīlādzis [I mean, why?], cidonijas [why?], lakrica [vai tad tā jau pasaulē nepietiek ļaunuma?], brūklenes [jā, ok, I will let this one slide, lai gan daudz nevar ieiēst, pārāk jūt to eko], šokolādes.. [o, beidzot kaut kas]..sorberts [pat pamanījās šokolādes saldējumu izbojāt], cigoriņu [kas tas vispār ir?], mohito [es nezinu, kāpēc nevar vienkārši par citrona un piparmētru saukt] un pistāciju [vienīgais kaut cik pieņemamais]. Es jau teicu, ka es neesmu pietiekami izsmalcināts ēdājs, lai varētu šīs garšas pietiekami novērtēt. Tikai tāpēc, ka tu vari uztaisīt saldējumu no kaut kā, nenozīmē, ka to vajag darīt. Es vienkārši vēl joprojām nevaru pārdzīvot par to lakricas saldējumu, kā var tik ļoti sabojāt kaut ko, kas man tik ļoti sirdij tuvs. Es saprotu, ka tas nebija personīgi vērsts pret mani, tomēr es jūtos it kā tas būtu spļāviens man tieši sejā. Ok, moving on. Mājupceļā nopirku saldējumu, kas nebija ēsts. Izrādās, ka Liena tomēr bija ēdusi tādu. Anyhow, arī tas nebija garšīgs. Šodien kaut kāda saldējumam nelabvēlīga diena.
Jāpagaida, kad urbšana beigsies un tad jau varēs iet gulēt.




Nav komentāru: