Ja tev liek rakstīt uz līniju papīra, raksti šķērsām.

Paņēmu pārtraukumu no grāmatu kārtošanas. Kā es varēju ietilpināt visas tās grāmatas mazajā plauktā, nav ne jausmas. Pa kuru laiku es tās visas grāmatas piesavinājos? Nu jau raibs gar acīm, gribas ātrāk izlasīt visu, kas nav lasīts un pārlasīt visu, kas izlasīts. Šodien mājupceļā no Ventspils sāku lasīt 451 grāds pēc Fārenheita, jā, tikai tagad. Tā neko, tik ļoti spot on, tik ļoti atbilst mūsdienām un man ļoti patīk. Varbūt pārlieku daudz epitetu manai gaumei, bet nu jau esmu pieradusi. Šī grāmata patrāpījās īstajā laikā un manam pašreizējam smadzeņu stāvoklim atbilst tik ļoti, ka ik pa brīdim jāiegrimst pārdomās. Labi, varbūt es neesmu tas cilvēks, kam vēl vajag kādu papildus stimulu, lai gremdētos melanholijā, bet neko darīt. Gan jau būs labi.

Tā jau grāmata laba un viss lieliski, bet autobusā mazliet patraucēja kārtējie interesantie braukšanas biedri. Šoreiz tas bija krievu pārītis tā sauktajos labākajos gados [un te es domāju mūsdienu labākajos gados, kad 30 ir jaunais 20, 50 ir jaunais 40, 18 ir jaunais 30 un viss ir ne tā kā bijis vienmēr, it's just random]. Anyhow, domāsim tā uz 50+ Pirmo iespaidu šis pāris jau radīja, kad viņi iekāpa kā pirmie pasažieri, neskatoties uz to, ka viņiem nebija biļešu un viņi bija stiprā alkohola reibumā. Protams sanāca, ka man bija jāsēž tieši aiz viņiem. Pirmo brauciena daļu viņi mierīgi nogulēja. Otrā brauciena daļā sākās karstais telefons. Būtībā norunāja viņi visu ceļu. Pirmās sarunas bija lieliskas, iztiksim bez pārmešanas, ka noklausos svešas sarunas, viņi tik skaļi runāja, ka varēja nemaz to telefonu neizmantot, gan jau tas čalis no Rīgas būtu viņus dzirdējis. Anyhow, telefona saruna norisinās krieviski un apmēram 20 min notiek viens un tas pats: [ar * apzīmēts populārs krievu lamu vārds, kas sākas ar b un beidzas ar ģ]
Vīrietis: Mēs braucam.
Sieviete: Mēs braucam no Ventspils uz Rīgu.
V: Mēs braucam uz Ventspili *.
S: Mēs braucam uz Rīgu.
V: Neklausies viņā *, mēs braucam uz Ventspili *.
S: * Mēs braucam uz Rīgu no Ventspils.
V: *Viņa ir jukusi *, mēs  * braucam uz Ventspili *.
S: Rīgu! *
V: *Es nezinu *, kur es esmu *. *Kur mēs * braucam?
S: Mēs uz Rīgu * braucam. Mēs bijām Ventspilī. Mēs no Ventspils braucam*.
V: *Mēs braucam uz Ventspili.

Tā viņi tur super skaļi ņemas. Sievietei beidzot apnīk un viņa pieceļas un aiziet uz autobusa aizmuguri.

Telefona saruna joprojām turpinās
V: * Nu, es nezinu, kur es esmu. * Es uz Ventspili braucu *. Es nezinu, kur viņa ir *. Viņa * no manis aizmuka *. Autobusā * aizmuka.
[pagriežas uz aizmuguri un sauc savu dāmu atpakaļ, viņai atmaigusi sirds, viņa atgriežas. Tā pati telefona saruna turpinās].
S: Mēs uz Rīgu braucam *.
V: * Mēs braucam uz Rīgu? * Man likās mēs uz Ventspili braucam *.
[Iedomāsimies manu sejas izteiksmi to visu dzirdot]

Un tā līdz pašai Rīgai, kur viņi vēl apsprieda, cikos viņi ieradīsies Rīgā un cik liels idiots ir viņu telefona sarunas partneris, jo viņš to viņam jautāja kādas 15 reizes.  Katrā ziņā fun times. Krievu lamu vārdus esmu atkārtojusi vairāk nekā vajag.

Jau piekusu.

Šodien gribēju rakstīt, bet nebija pildspalva. Sapņu arī vairs nav.
Redzēju kā bērni purina ābolus no koka, atgriezos bērnībā.

Kaklajosta ir jaunvārds, man vārdu darināšana ir gēnos, tur neko nevar padarīt. Ome bija ciemos, viens no jautājumiem, ko viņa man prasīja - Kāpēc tu neesi mēnesserdzīga? Viņa māk pārsteigt. 


Un tu esi laimīgs?