Pēc tam tikos ar Anety un viņas māsas bērniem. Mazajai Gabrielai no manis bija bail, bet Robčiks gan padalījās savās domās par tumsu, melno krāsu un melnās krāsās tērptajiem supervaroņiem. Bijām bērnu pilsētiņā, kur visu šo gadu laikā, nekas sevišķi nav mainījies. Vienīgi trubās, kur pašas bijām spēlējušās un rāpušās, galīgi vairs negribas laist nevienu, diezgan ewww.
Jūs domājat, ka nu jau viss. No no. Mana diena vēl nebija beigusies. Man vēl priekšā bija olu krāsošana. Šogad tika izmantoti 4 dažādi katli. Viens ar sīpolu mizām un tradicionālo olu ietīšanu visādos sētā atrastos labumos, tika izmēģināts jauns veids ar bietēm, vēl viens ar karkādes tēju un mazs katliņš ar paipalu olām. Paipalu olas ir tik mīlīgas, tik skaistas, ka es nevaru beigt priecāties! Anyhow, kā sanāca olas? I have no idea. Atstāju visas uz nakti katlos, lai jau ievelkas. Rīt no rīta vismaz būs intersanti. Man. Man būs interesanti. Tas ir tas, ko es uzskatu par interesantu. I know!
Labi, tagad gan jāiet gulēt. Kā nekā jaukais un patīkamais pulksteņgriešanas laiks ir pienācis!
Kaut kā tā!
Priecīgus svētkus!
Fun fact. Šogad sanāca krāsot 33 vistu olas. The age of Jesus. Coincidence? You tell me.
Un vēl viens mind blowing fact - 3+3 = 6 bet 3x3 = 9, kas noved mūs pie nākamā loģiskā soļa = 9+6=15, bet 15-3=12, kas ir tieši tik, cik paipalu olas es izvārīju. This is crazy, people! I might just be on to something bigger than we could ever imagine!
