Dakša pa labi, nazis 85 grādu leņķī un salvete miskastē

Šodien bija mūsu svarīgā spēle, fināls būs, kaut kad un kaut kā, bet būs. Ļoti jau tuvu, bet, ja mūsu aprēķini diemžēl pareizi, tad tieši aiz strīpas paliekam, ja vien Cerību kauss būs mums veiksmīgs!
Anyhow, vismaz uzzinājām, ka Remarks pats sev nomainīja otro vārdu [Pauls] pret to Marija un, ka ir tāds mūziķis Charlie Puth. Bet es nesen sāku jaunu dziesmu klausīties [un ar jaunu es domāju, ka priekš sevis jaunu], cerēju, ka varbūt šajā kārtā būs, bet laikam visas cerības pataupīsim Cerību kausam!


Būtībā es jau aizmirsu, ka vienīgais, ko es gribēju vispār rakstīt bija Lienas citāts, kas bija man veltīts, jo es nepareizo darbības vārda izteiksmi lietoju. Yup, mūsu komandā nekas tāpat vien nepaslīd garām, ja vienīgi reizi pa reizei kāda pareiza atbilde...bet ok, ok.
"Tu esi tas mežonis, kas nekopj savu valodu!"
Šis citāts būs jāieraksta KARTIŅĀ!

Chapter 3 - Apkures katls

Šodien ir otrdiena. Ārā turpina valdīt mazs mīnusiņš, bet sniegs jau gandrīz brīvā dabā vairs nav sastopams. Sakiet ko vēlaties, bet sniegs ir eglīšu labākā rota un visas tās lampiņas var spīdēt, cik spoži grib, bet tas nav tas. Bet ne par to ir šis stāsts. Stāsts ir par mūsu slaveno apkures katlu.

Šodien pagāja 2 nedēļas kopš ilgi solītās un tad atliktās apkures katla apkopes. Tā kā tas ir pilnīgi normāli, ka apkopes laiki sakrīt ar parasto cilvēku darba laiku, tikai loģiski, ka 14:00 pametu savu kabinetu un devos uz Everestu, lai sagaidītu meistaru. Sarunāts bija 14:30, tagad varam ātri minēt, cik daudz nokavēja! Jā, tikai stundiņu. Meistars kopā ar Serdžio un visādiem štrumentiem ieradās ļoti saguris no lielās kāpšanas. Abi draugi tērzēja krievu mēlē un man bija tāds "oh no". Beigās tomēr izrādījās, ka meistars latvietis, un ļoti runīgs latvietis. Sanāca ar Serdžio parunāt arī par matraci, kas tiek jau kādus 6 mēnešus aizvākts. Serdžio runāja krieviski, es runāju latviski, viens otru daļēji sapratām, bet beigās tomēr vienojāmies un pat kopīgi iznesām matraci koridorā.

 Meistars uzreiz ieraudzīja mūsu mīļā katla midžināšanos un pateica, ka nav labi, bet glābjams būs. Sagādāju viņam spaini, kas bija ideāla izmēra un ko viņš paspēja saplēst, vienu lupatu, kas bija "pārāk plāna" un tad vēl vienu, kuru viņš neizbrāķēja. Pati gāju uz savu istabu, lai izbēgtu no nemitīgās runāšanas, tomēr stundu viņam tur jāņemas. Tā nu sēžu istabā un ik pa laikam dzirdu "aijajai! aijajai!". Kaut kāda sūknēšanas skaņa, atkal "aijajai!", pie kāda septītā "aijajai" tomēr gāju skatīties, vai būs bez siltuma jāpaliek. Bija šādi tādi sheesh, bet pagaidām vēl viss iet. Tad viņš mani sabaidīja, ka viss tur var uziet gaisā. Bet šis bija tāds mans klasiskais "tiešām?'' "Nē taču!" variants. Man gan nepatika apgrieztā versija.

Vēl mums bija šī burvīgā saruna, kamēr viņš katlam lika atpakaļ kaut ko, ko es sauktu par paneli.
"E: Jums tur vads aizķēries.
M: Vads, vads. Vads ar c?
E: Kā savādāk? Vēl pie tam ar lielo C.
M: Ar lielo C. Vads ar lielo C ir kabelis. "

Tad viņš man iedeva kaut kādu milzīgu metāla sheesh, kas neesot svarīga detaļa un to droši var mest ārā. Tā detaļa apmēram tik liela, kā mana roka līdz elkonim. Bet, ok, lai nu būtu, uz viņa atbildību. Uz atvadām es viņam vēlreiz pārjautāju, vai tas katls tiešām nevar uziet gaisā, uz ko viņš man filozosiki atbildēja - mums jau visiem tāpat kādreiz pienāks tā nāves diena. Salabots katls un eksistenciālas pārdomas - win win!

Tagad būs jāpielāgojas katlam, kas visu laiku darbojas, interesanti, kā tas būs.

Tematiski

Tā turpināt! Lielisks dienas nobeigums. 





Šodien arī izdomāju jaunu spēli, kurā es atšķiru savu suņu grāmatu un Lienai jāmin, kurš suns no attēlos redzamajiem man vislabāk patīk. Ja kādu interesē, tad šodien rezultāts bija 3/2, bet bija diezgan viegli raundi. Es domāju, ka šī spēle tiks iekļauta arī spēļu vakarā. cc

Mēteļa, nevis tāpat vien - vējjakas laiks

Ja šodien nebija grāmatu lasīšanai piemērots laiks, tad es neko no dzīves nesaprotu. Un šodien nākamo lasāmo grāmatu bija nepierasti ātri izvēlēties. Laba grāmatu diena.

Kā jau Everestā pieņemts, tad iestājoties rudenim visur citur, mums ir iestājusies ziema. Jau tagad. Tāpēc dzeru savas mīļās tējas, joprojām nesaprotu, bet nu labi. Dažas ir ciešamas. Mana piparmētru gan topā joprojām. Vēl tikai siermaizītes pietrūkst. Salda piparmētru tēja un siermaize, tā ir bērnības garša. Nu, kas jūs gaidījāt, ka es vismaz šajā ierakstā varētu iztikt bez nostalģijas? Idiots! Don't you know me but at all?

Runājot par mūsu vakardienas iebrucēju. Šorīt durvis bija izlauztas. So that's fun. Bet iespējams fakts, ka trakais (vai trakā! nediskriminēsim) tika tomēr mūsu koridorā, bet mēs vēl esam dzīvas, liecina, ka mēs neesam viņa/viņas izraudzītie upuri. Neuztraucieties, spekulācijas par to, kas iespējams noticis ar kaimiņiem, vai kas ir mūsu kaimiņi, spekulējas pilnā sparā.

Kāpēc es tieši šodien izdarīju to, ko es šodien izdarīju? If only I knew why I'm doing the things that I'm doing. Un ko es izdarīju mēs REDZĒSIM nākmnedēļ. hint. hint.

Vēl es šodien redzēju 2 mazus virpulīšus. Pirmais bija Vecrīgas stūrī pie kaķu viesnīcas, kur riņķītī griezās krāsaini konfeti papīrīši. Otrais bija pie baznīcas, tur mazliet virpulī griezās nopietnāki rudens vēstneši - nokaltušās lapas! Katrā ziņā bija jauki. Vienmēr patīkami redzēt, ka nedzīvas lietas uzvedās kā dzīvas - magic is real, people!

Un tāpēc mums vajag suni!

Point. Set. Match. Game. Tennis. Sports! Liena!

Jā, mums te kāds baigi klauvējas un mēģina tikt pa mūsu koda durvīm iekšā. Mūsu pēdējā stāva koda durvīm. Un ir vēls. Un man ir bail. Un man joprojām ir bail.
Ieskrēju pie Lienas, iztraucēju CS spēlēt.
E: Pie ārdurvīm kāds baigi dauzās un mēģina tikt iekšā.
L: Ej gulēt.
E: Bet man bail.
L: Tu laidīsi iekšā? Zavni policijai. Ej gulēt.
E: Bet... man bail.
L: Ej gulēt.

Man joprojām ir bail. Man būtu mazāk bail, ja man būtu suns.
Kāds laikam neaizies laicīgi gulēt...

Tikai muļķis reālo maina pret abstrakto

Šodien parunājām par bitēm.

Ārā tāds melanholisks laiks. It kā bija silta diena, bet tu zini, ka ir rudens, tu jūti, ka ir rudens un tu tomēr smaidi. Un tad tevi uz gājēju pārējas gandrīz sabrauc motocikls un atkal viss šķiet bezcerīgs. Hei, hei, hei, ļaudis, kas gan būtu rudens bez kārtējās eksistenciālās krīzītes!?

Šodien es saliku kaķa dzejoli jeb dzejoli kaķa formā, forma tagad valdīs pār saturu.  Everests lēnām pārvēršas par slam poetry vakariem draudzīgu vidi un es par lyrical wordsmith - humble with a hint of Kanye.

Līķi atdzimst

Šovakar sanāca gremdēties atmiņās un izskatīt kaudzīti ar samērā senām dienām. Varbūt sens nebūtu tas īstais vārds. Apkaunojošām, jā, apkaunojošām, tas daudz labāk atklāj īsto bilžu esenci. Vienā albumā atradās bilde ar Līvu pie elektrības būdiņas, kas atrodas blakus morgam, kur virsū ar marķieri rakstīts "Līķi atdzimst". Draudzības saglabāšanas dēļ, diemžēl bildi nepubliskošu. Katrā ziņā sasmējos. Vispār jau bija aizmirsies, ka uz mūsu ielas bija morgs. Parasti uz elektrības kastēm, kas tur blakus bija, cilvēki mēģināja radoši izpausties.
Ok, atgriezīsimies šajā gadā un dienā. Pa nakti bija sapnis, kur es skatījos savā istabā tv, kur rādīja Saldu un vienu latviešu aktrisi. Nebija īpaši aizraujoši, vispār es gribēju sūdzēties, ka atkal kaut ko nosapņoju, no paša rīta atcerējos, tad domāju, ka neaizmirsīšu, bet tad aizmirsu. Protams, ka tagad man izdevās atcerēties tieši, būs jāieraksta sapņu kladē.
Vispār grūti koncentrēties, mani skapja licēji šausmīgi kaut ko apspriež un laikam naglas nu jau dzen. Man uznāca miedziņš un apnika sēdēt blakus un komentēt. Jā, tā es lieku savu skapi. Galvenais ir jāprot ēst taisīt, tad nebūs smagumi jācilā, vai skrūves jāskrūvē. Vispār jau pa šo Everesta laiku esmu tik daudz ko taisījusi un skrūvējusi, ka varētu sākt savu mēbeļu montēšanas biznesu. Anyhow, atkal maza pauzīte, bija jāpasaka meisteram, ka var iztikt aizmugurē ar daudz mazāk naglām. I'm such a nice person!
Vēl šodien sanāca darbā notestēt visādus interesantus pašgatavotus saldējumus ar tādām garšām kā pīlādzis [I mean, why?], cidonijas [why?], lakrica [vai tad tā jau pasaulē nepietiek ļaunuma?], brūklenes [jā, ok, I will let this one slide, lai gan daudz nevar ieiēst, pārāk jūt to eko], šokolādes.. [o, beidzot kaut kas]..sorberts [pat pamanījās šokolādes saldējumu izbojāt], cigoriņu [kas tas vispār ir?], mohito [es nezinu, kāpēc nevar vienkārši par citrona un piparmētru saukt] un pistāciju [vienīgais kaut cik pieņemamais]. Es jau teicu, ka es neesmu pietiekami izsmalcināts ēdājs, lai varētu šīs garšas pietiekami novērtēt. Tikai tāpēc, ka tu vari uztaisīt saldējumu no kaut kā, nenozīmē, ka to vajag darīt. Es vienkārši vēl joprojām nevaru pārdzīvot par to lakricas saldējumu, kā var tik ļoti sabojāt kaut ko, kas man tik ļoti sirdij tuvs. Es saprotu, ka tas nebija personīgi vērsts pret mani, tomēr es jūtos it kā tas būtu spļāviens man tieši sejā. Ok, moving on. Mājupceļā nopirku saldējumu, kas nebija ēsts. Izrādās, ka Liena tomēr bija ēdusi tādu. Anyhow, arī tas nebija garšīgs. Šodien kaut kāda saldējumam nelabvēlīga diena.
Jāpagaida, kad urbšana beigsies un tad jau varēs iet gulēt.

Kā lietas notiek Everestā

Anety: Man pa šo laiku telefons uzsprādzis. Tik daudz vēstuļu!
E: Man gan cold as ice, kā vienmēr.
L: Man arī, Elz, man arī.

E & L: You're as cold as ice!

Un vienīgais loģiskais turpinājums



Things are as usual. Rock on, baby!

Bet tas bija vakar. Liena man vienkārši lika kaut ko uzrakstīt.

Very cool people

Šodienas plānā pica, viskijs, Led Zeppelin un puzle. Living that frat boy life.

Pamodos ar sarkaniem pleķiem uz sejas, Liena mani sit, kamēr Tīno nav mājā.

Bija ciemos mūsu American girl Anety. Runājām par galvaskausiem un apbedīšanas pakalpojumiem, kas domāti sērijveida slepkavām. Bet tad sapratām, ka tā nebūtu tā ienesīgākā mērķauditorija.


T: We should go on an adventure.
E: Now?
T: No, it's almost bedtime.
L: Ko? [no blakus istabas, kamēr googlē dāņu saldumus aka being in her happy place]

We dance alone. That's why we only play electronic music.

Noskatījos The Lobster. Tīri tā neko. Es pat teiktu, ka man patika. Un tā es arī teikšu - man patika.

2.diena tūlīt būs galā, parasti brokastis gaidu ar prieku, rīt ar auzu pārslu biezputru. Auzu pārslu biezputra ir antonīms priekam, jā. I did not make that up.

Šodien atkal bija jāmācās. Bet sesija pēdējā.
Kas vēl?
Devāmies ar Lienu uz veikalu, ārā baigais šļūdonis. Knapi uzkāpām atpkaļ Everestā. Atkal brīvprātīgi dzēru tēju. Izsalkuma vājprāts.

Pareizi, vakar skatījāmies Golden Globes. Ko man vispār vēl piebilst? Leo uzvarēja un viņa filma arī. Būtu jau labi, ja to filmu kino nesāktu rādīt tikai 22. janvārī! C'mon! Tā jau Tarantino bija ilgi jāgaida, bet šis ir vienkārši neciešami. Es to uztveru, kā personīgu apvainojumu.
Ricky Gervais bija prieks redzēt, bet sākuma monologs lika vilties.
Un kāpēc viss, kas nav non stop cry fest tiek uzskatīts par komēdiju? How is this a thing now?

Chardee MacDennis 2: Electric Boogaloo

Ļoti labs It's always sunny in Philadelphia jaunās sezonas sākums.

Biju skoliņā, ārā auksts, 15. trolejbuss joprojām kā jau 15. trolejbuss.

Liena sapirkās way too much food. Labi, ka mums drīz veselīgais dzīves veids.


Sēžu Everesta virtuvē, jo manā istabā auksts. Autentiska Everesta pieredze.
Seriāliņi sāk atgriezties, bet tāpat arī skoliņai referātiņi jāraksta un eksāmeniņi jākārto, kā arī izrādās, ka maģistriņš pats nerakstīsies.

Surimi

Šodien oktobris.
Vakar svinējām Tīno. Trešdienas vakarā, yes, I'm too old for this. Piebeidzām visu visīti. Laikam jau savādāk nevar, visītis tomēr. Right?! Viss..ītis... RIGHT?! No? Bad joke? Nah, bad you!
Anyhow, virtuvē kaut ko spriež, laikam jāpieceļas no gultas. "Agrāk nebija pamperi, bija autiņi". Jeez, laikam tomēr palikšu gultā kādu laicņu vēl.
Ok, iešu tomēr izstāstīt savu visīša joku. Pati vismaz paspēju sasmieties par iespējamo reakciju. Classic.

Also uztaisīju krabju salātus, Liesma ēda! I knew it!

Everests

Šodien man atgādināja, ka man taču ir blogs.
Es tagad dzīvoju Everesta virsotnē, man ir 2 new roomies un 5 bundžas zemesriekstu sviesta. #livingthegoodlife
Also izklausās, ka varētu būt labs storyline for a kids book.


Ok, dienas recap.
Vakar satiku Anety. [Kāds sakars ar šodienu? Nu, nekāds, bet arī šodiena jau īsti vairs nav šodiena. Es te nemēģinu pārlieku filozofēt, ir vienkārši pāri pusnaktij.]

Vispār man rīt, khm, khm, (I mean today) jāceļās agri. So who am I kidding? Jāiet gulēt.