Rāda ziņas ar etiķeti vasara. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti vasara. Rādīt visas ziņas

2017. gada 14. septembris

Kein shame

Šo blogu esmu ignorējusi tāpat kā vasara augustu. 
 
Gribēju uzlikt fona mūziku, bet sanāca, ka blogs palika fonā un iedvesma izdziedājās kopā ar Beyonce. 




Apnikusi tā Rīga, visi 40 gadīgie longbordisti un 12 gadīgie smēķētāji, bet kurš ir teicis, ka cilvēkam jābūt laimīgam? Mēs dzīvojam drošākajā laikmetā, bet visi ir nobijušies, tas no cita stāsta, bet man nāk miegs, negribas stāstīt stāstus. 
Ir pelēks un auksts. Man patīk auksts, bet darbā nepatīk auksts, jo tur es nevaru sasildīties, tur ir tikai auksts. Ir atšķirība, vai tu vari kontrolēt to, kā aukstums uz tevi iedarbojas. Laikam tāpēc arī man patīk auto klimata kontrole, tas un fakts, ka tu vari iejuties dieva lomā. Āmen un arlabunakti.

2016. gada 31. jūlijs

Mēs esam kļuvuši par kurmjiem arī mūsu sasodītajās dvēselītēs

Atkal pagājis diezgan ilgs laiks kopš pēdējā ieraksta. Vasarā taču vajadzētu biežāk, laiks tomēr vairāk. Bet jo vairāk brīvā laika, jo mazāk gribas kaut ko darīt. Tomēr kaut kas jau ir darīts. Tagad tik vajadzētu kaut ko atcerēties arī.
Terorakti notiek vidēji ik pēc 84 stundām un Pokemon Go joprojām pārņem pasauli. Tarakānu "piens" būs jaunais superfood, gaļa tiek audzēta bez dzīvniekiem un viss ir kārtībā. 
Biju uz kārtējām bērēm. As always it was missing the fun part of the word FUNeral. Runājot latviski, laikam, jau bija tieši kā solīts - bērīgi. Kā tas var nebūt vārds? Kas vēl tiešāk var raksturot bēres? Anyhow, that should be a word.
Kas vēl pa šo laiku noticis? Ā, jā, Valčiņam bija pirmā Vārda diena. You're welcome, kid! Un Līva samiegojusies gandrīz apmainīja papmeru sunim, nevis savam bērnam. Just sayin', man tas katrā ziņā likās diezgan jestri, tāpēc arī jāpieraksta. Šis noteikti viņai tiks atgādināts atkal un atkal, tāpat kā Valteram. Lai gan nav jau tā, ka es nezinātu, kā tas ir, kad tevi sajauc ar suni. Mani mājās tagad bieži jauc ar manu vecāku jaunāko meitu Brendu. Vēl vakar tētis mani nosauca par Brendu, vai arī otrādi, vairs jau neatceros, nav jau pirmā reize. Aizstāvībai jāsaka, ka mēs ar Brendu visu laiku pārvietoajmies kopā, jo viņa mani visu laiku seko un grib spēlēties. Tā jau forši, ka kāds ir tik priecīgs tevi no rīta ieraudzīt, ka liekas esmu mēnešiem prom bijusi. Patīkamas pārmaiņas pēc Rīgas"atkal tu esi mājās" type of sagaidīšanas. Yes, Liena, I'm looking at your direction.
Kas vēl, kas vēl. Puika galīgi vecs, gandrīz vairs nerej. Es domāju, ka ar to viss pateikts.
Sāku lasīt Remarka "Laiks dzīvot un laiks mirt", nu, ļoti patīk, tikai arī ļoti nomācoši. Šodien gribētos piebeigt, bet tad vakarā jāskatās kaut kas pozitīvāks. Tā jau tur nekas īpaši pozitīvs nenotiek, bet es jūtu, ka drīz būs vispār ziepes.
Šodien ārā baigais vējš. Laikam ar riteni nesanāks izbraukt, lai gan vakarā parasti mazāks vējš.
Vakar ome sāka stāstīt par kaut kādu iepazīšanās šovu ar vārdiem "Bet tie geji...". Es jau domāju, ka tūlīt sekos kaut kas ļoti interesants, bet vairāk par "un tur bija viens, nu, tik smuks čalis, bet gejs!" neizdabūju no viņas. Tētis toties padalījās bērnības atmiņās par beigtu kurmīšu glaudīšanu, jo tie bijuši tikpat mīksti kā viņa jaunā džinsu jaka. Un vēl kaut ko par kniedīšu vīru, kas bijis Saldus ekvivalents tam čalim ar lāpstu no Home Alone.
Kaut kā tā. Apnika.

2012. gada 6. jūlijs

Nosaukuma nebūs.

Leonardo DiCaprio vizināja mani šajā sarkanajā ferrarī

Izklausās jau diezgan feini. Not really. Braucām pa Ventspils mazajām ieliņām uz 200km/h + aizmugurējā sēdeklī [kurš reāli nav tur] sēdēja viens black man, kas muka no Chris Rock, jo kaut kādā veidā bija pārvietojis viņa pelēko mašīnu [kas apmēram 2 mašīnu platumā] no vienas stāvvietas citā. Un es sēžu mašīnā un turu rokas acīm priekšā, kamēr Leo skrien pa mazajām bruģētajām vecpilsētas ieliņām. Vismaz dusmīgais Chris Rock mūs nesadzina. Vēl piebraucām Ventmalā, kur bija pilns ar krāsotajām govīm, tikai tās visas bija ļoti smukas un Ventmala izskatījās galīgi savādāk. Un es domāju, kpc te viss izskatās pavisam savādāk nekā parasti? C'mon, Elza, pick up your game! Es laikam nekad nesapratīšu, ka sapņoju. Pat ja man sapnī reāli pateiks, Elza, tu sapņo, šī nav īstenība, lieliska lucid dream iespēja, do it, šis ir sapnis, es nesapratīšu. Stupid dream me.
Un šodien izskatās, ka būs karsts. Meh. Pagaidām ieturu vēl savu brokastu rituālu, dzeru kafiju un skatos big brother. Šodien arī saldie ķirši pievienojušies.
Tas pagaidām arī viss.
Ā, nu, vakar vēl bija tāds smieklīgs atgadījumiņš, kas būtībā ir kārtējais short story about fat dog. Kā jau visi zina, Puikam garšo cepumi. Labi, garšo varbūt nav pareizais vārds. Viņš dievina cepumus vairāk nekā manu tēti. Es sēžu lejā, ēdu cepumus. Abi suņi skatās man virsū. Labi, baroju ik pa laikam šos ar cepumiem. Beidzu ēst cepumus. Puika vnk sāk man rūkt virsū un rej virsū [istabā!]. Es sāku atkal ēst cepumus, viņš uzreiz pie manis klāt, uzliek savu galvu man uz kājas un ir best friend ever. Tas bija smieklīgi. Jo tas notika 30s intervālā.
Vēl fail of the day- vakar visu laiku lija lietus. Ap 9iem beidza līt. Es priecīga, cepumus saēdusies, skrienu ģērbties, lai brauktu ar riteni. Saģērbjos. Izeju ārā, protams, lietus sāk gāzt.