Home alone 2

Esmu palikusi kojās viena. Savā stāvā vismaz. Ļoti kluss un vēl tikai var dzirdēt virs manis kādu staigājam. Es visu laiku gaidīju, kad būšu te viena. Bet tagad man sāk pietrūkt kaut viens stāva biedrs. Ņemot vērā, ka ārā ir supernemīlīgs laiks un creepy vējš, es te jūtos kā šausmu filmā. Un es jau neko, bet man ir aizslēgtas istabas durvis. Nē, bet nopietni, so creepy! Stupid imagination!
Jo vairāk es par to domāju, jo bailīgāk man paliek. Classic me.

Dinner party

I don't care what they say, I just want to eat. Which I realize is a lot to ask for... at a dinner party.
Jup, jup, tas ir no manas pirmās The Office sērijas, ko es jebkad esmu redzējusi. Es vienkārši gribēju nosaukt blogu tā, jo es te stāstīšu par dinner party. Bet tas beidzās ar to, ka esmu iekš officequotes un galvā skatos sēriju. Why am I the way that I am? I hate so much of the things that I choose to be. Un, jā, atkal the office citāts. Labi, laikam jāpaskatās Ofiss un jādabū šis out of my sistem, because it's too hard. Yeah, yeah, that's what she said! 

Bet es pastāstīšu par to ļoti creepy atgadījumu, kas šonakt notika. Es eju gulēt, ielienu gultā, protams, ka skatos friends pirms aizmigšanas. Jūtu, ka miegu ciet, aiztaisu datoru. Pēc kāda laika es pamostos un pie spoguļa istabā deg gaisma. Un man tāds- what the hell? How did that happen? Man tik ļoti miegs nāk! Pieceļos, izslēdzu to gaismu, iekrītu atpakaļ gultā. Normāli cilvēki jau būtu gulējuši tālāk un tā. Bet mēs runājam par mani. Es jūtu, ka es miegu ciet un viss kārtībā, bet, nē, man sāk dažādas idejas galvā maisīties par to gaismu. Un es jūtu, kā miega vilciens aizvien tālāk un tālāk brauc, bet es palieku uz vietas. Protams, kā jau Following cienītājai, pirmā doma- sērijveida slepkava. Un naktī skapis neliekas tik noderīgs kā dienā. Kā potenciālajam upurim, es te domāju. Tad, kā Ugunsgrēka skatītājai, uzpeld variants par mēnesserdzību. Tad cenšos sevi nomierināt, ka es neizslēdzu gaismu un man vienkārši ir tik slikta atmiņa, bet tas noved mani pie dažādu mentālu problēmu izveidošanos. Nākošā doma jau tiek pārcelta nākošajā līmenī- paranormālajā līmenī. Tiek šķetinātas dažādas spoku un poltergeistu teorijas, dažādi mistiski nāves gadījumi šajā istabiņā un tā tālāk. Būtībā šajā punktā es esmu freaked out. Bet interesanti, ka arī miegs ir atgriezies un šajā brīdī man ir vienalga, kas mani nogalina, es tikai gribu gulēt. Bet drošības pēc pārvelku galvai pāri segu, kas mani aizsargās no visa.
The end. 
Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem, lai arī kā gribētos, ka šeit būtu exaggeration- nav. 

Paranoja un tā.

Pirms 10min izgāju ar Čūčū ārā.

Staigāju pa sētu. Vecāki jau aizgājuši gulēt. Gaisma deg tikai 2. stāva koridora logā. Stāvu starp savu un Harija Potera māju. Ārā apmācies, mēnesi neredz, kluss. Brilliant idea, Elza, mēģini sev piebiedēt sirdstrieku! Ok! Sāku domāt, ko nez es darītu, ja tagad redzētu, ka manā 2. stāva logā kāds stāv. Ņemot vērā, ka vecāki jau sen guļ un man koridora durvis vaļā. Why stop there? Labāks varaints, ko es darītu, ja es redzētu, ka es pati stāvu pie 2. stāva loga un skatos lejā. Lieki piebilst, ka es vairs uz to logu nepaskatījos. Un te pēkšņi skaņa, dīvaina skaņa no ielas, tuvu žogam. Es, kā jau es, sabijos un aizskrēju tuvāk sētas durvīm. Stāvu tur un gaidu Čūčū. Te dzirdu no sētas puses skaņu. Vēl vairāk sabijos un ieskrēju koridorā. Saucu iekšā Čūčū, viņa nenāk. Viņa aizskrējusi jau uz garāžas pusi, lēnā garā nāk, pēkšņi sāk skatīties uz Hariņa mājas pusi un skrien uz turieni. Are you f-ing kidding me? Savācu visu drosmi [ja to vispār var tā nosaukt], izskrēju ārā, paķēru Čūčū un ienesu iekšā. Ātri aizslēdzu durvis, uzskrēju augšā. Sāku rakstīt šo un freakin' parastais telefons, kas te mūžību stāv, sāk dzindzināt. Nevis zvanīt, bet tā dzindzināt [sarm, vrb tu atceries, bet viņš jau kaut kad tā darīja, kad mēs te sēdējām]. Un es rakstu Lienai skypā, viņa man neko neatbild. Un tagad, kad es atsaucu atmiņā šos creepy notikumus viņa mani sabiedē, jo izdomā atbildēt pēc 12minūtēm.

[23:34:50] Elza: omg, i'm freaking out

[23:46:20] Liena: what? why?

[23:46:52] Elza: too slow, es jau sen būtu dead

Šodienas sheesh.

Bija 33 grādi. Tagad tikai 30 un pērkons, vējš un lietus. Jēīj.
Nevar pirkt sausās brokastis, kas ir kā burtiņi. Nevar ēst, visu laiku jāliek vārdi un nevar paēst.
Fitsjū. That's a name. Es tikai neatceros, kur es to dzirdēju. No kādas filmas vai seriāla.
Pērkon, shut it!
Un Šakira, Šakira ruined for life. Nu, nevaru noklausīties to dziesmu bez tā video. No,no, no. Thank you, Līva! ;D āāh, drīz jau Jansones mājās.
Un Čūčū nolūzis labais ilknītis. Mazais, vecais kaķums.
Iekšā tik smacīgi, bet pērkona laikā jau nevar logus virināt! Not in my house!
Un šodien esmu saēdusies 958362902730 dažādus saldējumus. Nu, labi, varbūt ne tieši tik, bet 6 gan. Un vakars vēl garš.
Pērkons, pērkons, pērkons un stress eating.