Es nezinu, esmu vairāk excited, vai scared. Bet ko es zinu, ka man jau sen būtu jāguļ!
Rīt dodos savā pirmajā solo trip, vai nu būs nereāli forši, vai nereāli depresīvi. Ņemot vērā, ka gadi mainās un dzīves apcerēšana noteikti neizpaliks, es pat nezinu. Saplānots nav pilnīgi nekas, miteklim arī apmēram tikai zināma lokācijas vieta, bet, nu, let's do this! Sākumā gan mazliet jāpaguļ.
Šodien bija 19 grādi! Saulītē! Ēnā bija 15, arī neslikti! Tā tikai visi tie cilvēki, kas izlīduši no savām alām, krita uz nerviem. Gribējās alu un šašliku. Tiku tikai pie alus.
Ar Tīno mēģinājām iekļūt bēniņos, pie tā trakā baloža. Nesanāca. Youtube video izskatījās daudz vienkāršāk. Nu, ok, arī paper clips mums bija tikai viens, bet still. Nekas, dabūsim vairākus, tad mēģināsim atkal. Adventure time.
Pēc neveiksmīgas bēniņu ekskursijas sekoja depresīvās sarunas, kam sekoja filozofiskās sarunas par laimi un dzīves jēgu, mīlestību un visādām citādām blēņām. Sēdējām virtuvē līdz neko vairs nevarēja redzēt, sagaidījām Lienu mājās ar jautājumu - Vai tu sevi mīli?
Un man ir kaudzīte ar mikrofišām, tagad tikai jāizdomā, ko ar tām darīt. But I'm excited!
