E&L special

Can we have more chicken, please!
Tā kā Tīno un Sarma vairs neēd gaļu, mums loģiski, ka jāēd vairāk. Ne jau par velti tās vistiņas nobeigtas! Who's the bigger humanitarian!? Point. Set. Match. Game. Other words.

Vispār bijām baudīt pavasari. Bijām pavisam mazajā japānā, apskatījām miskastes saturu Vērmanītī, Liena svešiem puikām dāvāja salvetes un Elza cītīgi centās Lienai noraksturot suņu šķirnes. Vienu brīdi palika auksts, bet tad sasildījāmies googlējot zirgu vārdus angliski. Neesam pietiekami aristokrātiski cilvēki - ķēve, kumeļš, ērzelis, viss viens horse vien ir.

Bijām beidzot izmēģināt mūsu KFC. Bija labi, es varētu uzrakstīt vēl kaut ko, bet man tagad vēderā dzīvo vista.

Mikrofiša

Šodien bija 19 grādi! Saulītē! Ēnā bija 15, arī neslikti! Tā tikai visi tie cilvēki, kas izlīduši no savām alām, krita uz nerviem. Gribējās alu un šašliku. Tiku tikai pie alus.

Ar Tīno mēģinājām iekļūt bēniņos, pie tā trakā baloža. Nesanāca. Youtube video izskatījās daudz vienkāršāk. Nu, ok, arī paper clips mums bija tikai viens, bet still. Nekas, dabūsim vairākus, tad mēģināsim atkal. Adventure time.

Pēc neveiksmīgas bēniņu ekskursijas sekoja depresīvās sarunas, kam sekoja filozofiskās sarunas par laimi un dzīves jēgu, mīlestību un visādām citādām blēņām. Sēdējām virtuvē līdz neko vairs nevarēja redzēt, sagaidījām Lienu mājās ar jautājumu - Vai tu sevi mīli?

Un man ir kaudzīte ar mikrofišām, tagad tikai jāizdomā, ko ar tām darīt. But I'm excited!

Kā arī tā rhcp dziesma joprojām uz riņķi.

Pabarot kaijas

Šodien svētdiena.

Ar Lienu paēdām fancy brokastis. Bija pildītās pankūkas, bija kūka, bija kafija, bija Friends, bija gucci.

Tad ar Anci devos pastaigā. Izvērtās 2+h gara pastaiga. Mērķis bija barot pīles, bet bija jau tik daudz cilvēku beidzot no savām migām izlīduši, ka pīles jau meta gandrīz to maizi mums atpakaļ. Vismaz kaijas ēda. Vēl pa ceļam bija daudz smuku suņu un bildītes kaķis. Sākumā likās, ka viņš tur iesprūdis, bet pēc tālākas izpētes tika secināts, ka viss chill. It īpaši tas kaķis.

Grūti vēl vairāk uzsvērt, cik bija jauki ārā. Pavasaris!

Mājā iekritu gultā un tā arī vēl tagad esmu tur. Noskatījos vēlreiz
Monty Python and the Holly Grail. Grūti apjaust, ka filma uzņemta pirms vairāk kā 40 gadiem. That's my kind of comedy.


Un šī dziesma jau 2. dienu jāklausās. Un ar jāklausās es domāju - visu laiku jāklausās tikai šī.

Spriedze

Vakar lielījos ar jauno servisu, kad Liena man pienesa ēdienu gultā un tā. Bet pēcāk Sarma mani aiznesa līdz virtuvei un Tīna ielēja vīnu. Vienīgais, ko es pati izdarīju - izdzēru sev paredzēto vīno. Ā, vēl mēs uzspēlējām Pointless Quiz, kas bija diezgan intense. Bet, ko nu mēs te gremdēsimies atmiņās par vakardienu.

Šodien superskaista diena. Saulīte spīdēja jau no paša rīta, diemžēl arī balodis bija aktīvs jau no paša rīta.
Aizdevos baudīt mākslu like a pretentious douchebag that I am. Apskatīju jauno latviešu mākslinieku daiļradi. Jāsaka, ka bija labi, man patika. Apgaismojums gan ne īpaši labs bija dažām gleznām, bet tā forši. Brilles arī vajag. Kad mēģināju salasīt kaut ko, tad mana sejas izteiksme bija identiska viedajiem mākslas kritiķiem, šis fakts lika vismaz pašai pasmaidīt.
Pēc tam devos pastaigāties, paķēru saules starus un mēģināju izvairīties no cilvēkiem. Rīgas centrā gan pagrūti to izdarīt. Tikpat grūti, cik izvairīties no visiem trakajiem riteņbraucējiem, ko gribas vienkārši nogrūst no tā riteņa.
Pēctam ar Lienu veicām 3 veikalu loku, uzzinājām par visādiem iestādījumiem, kas tik mums te apkārt nav. Kā arī sapirkāmies visādus sheesh. Visus produktus salasīju savā somā, bet beigu beigās vienīgajam [un jāpiemin, ka veselīgākajam] produktam aka pienam, vieta vairs neatradās. Tāpēc bija jānes rokā, lai cilvēki atceras, ka piens jādzer. Tomēr piens ir laba lieta.
Tad uztaisījām kūku. Un ar uztaisījām kūku, es domāju - Liena taisīja kūku, kamēr es sastādīju kompāniju un taisīju research, lai saprastu, kādu picu mēs gribam. Tas prasīja daudz par daudz laika, beigās pasūtījās 3 picas. Classic us.
Pēc tam vēl pankūkas jācep, lai rīt būtu karaliskas brokastis. #living the good life

Labi, jāiet vēl pēdējās pankūkas piepildīt.
Čau!

Lielā diena

Olas sanāca tīri tā neko. Karkādes tējā smuki zilas, sīpolu mizas same old, same old, un bietes vairāk neizmantosim.

No rīta paspēju ar suņiem uz mežu. Tik jauks laiciņš bija! Gandrīz varēja par pavasari nosaukt.

Vēlāk atnāca ciemos ome ar savu cepuri. Cepure ir jāpiemin atsevišķi, jo savu iespaidīgo gabarītu dēļ, to grūti neuztvert, kā no cilvēkiem neatkarīgu lidojošu objektu. Made in Roswell.

Anyhow, tik daudz garšīguma. Cilvēkam, kam nav self control un ir tik liela mīlestība pret ēdienu, nedrīkst dot pieeju tik lielam daudzumam ēdiena. Tas ir vienkārši bezatbildīgi. Jau kuro stundu guļu gultā un mēģinu beidzot normāli ievilkt elpu, tajā pašā laikā domājot par to, kas vēl garšīgs virtuvē palicis. I have a problem.

Keeping our humanity is a choice

Bija depresīvā kino vakars. Beidzot tomēr Son of Saul tika skatīts. Sākums bija ļoti labs, tālāk jau bija klasiskais stāsts, bet tā jau spēcīgi.
Jāiet pēc viskija.
Vispār filma bija atbilstoša manam šīs dienas noskaņojumam.

Ārā bija skaists laiks, ko nomāca cilvēku bari, kas beidzot bija izlīduši no savām mājelēm. Pa ceļam neviena klusa brīža, vai vietiņa, kur paslēpties un svaigu gaisu ieelpot. Labi, svaigs gaiss nav Rīgas centrā jāmeklē, bet tas tāds laucinieka ieradums. Apsēdos parkā uz tālākā/vienmuļākā soliņa. Nepagāja ne divas minūtes, kad blakus piesēdās stiklu taras vācējs. No more parties in LA.

Ok, izklausās, ka filozofiskā virtuve sauc. Hei ho!

Temple of Venus

Šodien devāmies mazā pastaigā. My fellow latvian Lizete izdomāja, ka mēs varētu doties apskatīt vietu, kas kartē apzīmēta ar sarkanu punktiņu un atrodas nekurienes vidū. Tā kā diena šodien pagadījās saulaina un bez lietus savācāmies [šoreiz 4, jo vairākums aizdevās uz Notingemu, kur mēs bijām jau] un devāmies tik nezināmajā virzienā, kas ir pretēji mūsu mīļajiem food and stuff veikaliem.

Labi. Tātad, sākām iet, iet, daudz british māju, ļoti fluffy kaķis!!!!!, māja, māja, žogs, žogs, strupceļš, lielceļš. 

Tad šitā bilde.

Tad šitā, kur tuvojos krustojumam un steidzinu pārējos, jo zaļais.

Tad kaut kādā veidā šitāda bilde tapa. 

Te es māju. I'm very polite!

Also cilvēki šeit ir ļoti suicidal un šķērso ceļus kā vien patīk. Es kā jau es, gaidu pie sarkanā. Un tad cilvēki otrā ielas pusē uz mani kliedz un liek man skriet zem mašīnām. Vai arī šajā gadījumā- apsmej mani un fotografē.

Tur sarkanais deg, lai arī spīd saulīte un izskatās, ka zaļais. 

Tikām līdz vietai, kur tāda smuka muižiņa, kuru sazin kāpēc, neviens nebija nobildējis. I mean, c'mon, 4 cilvēki ar fočīgajiem un to neviens nenobildē. Nu, labi. Tātad tur ir tā muižiņa un vārti. Vārti vaļā, bet rakstīts, ka private property. Bet mēs zinam, ka mums jāgriež pa labi iekšā ir. Oh, well, it kā cilvēki apkārt nebija, gājām tik iekšā. 

Vienu brīdi mums sāka likties, ka esam kaut kādās lamatās un tiksim ieslēgti mūs mēģinās nomedīt.

Ceļā uz templi, very excited. Visiem rokā fočīgie.

Sāka palikt siltāks! Saulīte parādās. Also templis. Kurš ir reāli pļavā. 

Un ceļš kalnā, prieks par pavasarīgo laiciņu un saulīti!

Too slow, you are not going to Paris!

Žogs, žogs, žogs. Tuvāk netikām.

Uzkāpjam kalnā, bet jauks žogs ap templi un ciet. Tā kā vilšanās, jo šis bija tuvākais, cik tam varēja piekļūt.

Tālāk izdomājām, ka iesim tik taisni uz priekšu, jo google maps mums teica, ka tur var iziet pa tādu kā aplīti uz pilsētu, lai nebūtu jāiet pa to pašu ceļu atpakaļ. Un laiks bija tik smuks, ka visi bijām par.  Un tad tur bija lauks, kurš bija vienkārši zirnekļu tīklos ietīts un saule spīdēja un vējš uzpūta un visi tie zirnekļtīkli tik smuki kustējās visu laiku. Grūti aprakstīt, vēl grūtāk nofotorgafēt, tāpēc ieteicu visiem to take a mental picture and save it forever. I did. 

Tālāk gājām un bija putni daudz. Vismaz ļoti dziedāja, bet visi no mums aizmuka un nevienu neredzējām. Nu, vienu. Kurš bija miris un ļoti dīvaini kokā uzdūries. Yes, you are welcome for that image! Bet kā kompensāciju, lūk, mīlīgs beee. Vienu brīdi man palika bail, jo mēs, kā jau nopietni augstākās izglītības saņēmēji, sākām runāt aitiņvalodā un viņas visas sastinga un vnk sāka uz mums skatīties un iet tuvāk žogam. Un šitiem bija ragi, lai arī aita ir vienkārši staigājošs mākoņdzīvnieks, man bija bail. Classic. 

Tālāk bija ūdenstilptne un saulīte. Also to visu pavadīja sajūta, ka mēs tūlīt kādai mājai pagalmā ieiesim un ar to mūsu ceļš beigsies. Jo sāka vairāk atgādināt laukus un mājas parādījās. Cilvēku gan nebija nekur.

Gandrīz civilizācija, bet tomēr neviena cilvēka.

Mums jau sāk likties, ka esam sētā iekšā. Jo tālāk mūs sagaida traktori un visādi citādi pričindāļi. Un mistiski dubļi.

Un tur normāla siena kaudze

Ā, un tad tur bija govis. Un bullis. Un bullis atkal mani sabaidīja, jo viņš vnk tik biedējošs. Ar visu to riņķi degunā un melns un tāds kluss novērtotājs. Arī tas, ka Lizetei bija sarkana jaka, nepalīdzēja man. Lai gan tad vismaz skaidrs pirmais upuris. 

Nu, pasaki, ka nav biedējoši, ka viņš tā visu laiku vēro. Un vēl fakts, ka mēs bijām strupceļā, jo vārti bija ciet. Bet atpakaļ jau neiesim. Leksim tik pāri. Sure, why not!

Tā, nu, lecām pāri. Smieklīgākais tas, ka tieši tad, kad mēs kāpām pāri, brauca 2 riteņbraucēji, kas bija pirmie cilvēki, ko mēs pa visu to laiku tur redzējām. Labi gan, ka viņi bija brīvības pusē, nevis lauku sētā. 

So that happened.

Pēc lēciena pār sētu mums priekšā bija šis nemaz ne creepy, bet noteikti creepy ceļš. Kur pāris riteņbraucēji pabrauca mums pretī un mēs sapratām, ka esam uz pareizā ceļa. Un bija tik smieklīgi, kad mūsu 2 metrīgais vācietis, gribēdams blend in, sāka sveicināt pirmo riteņbraucēju un iznāca tas super creepy un smieklīgi, ka grūti bija izsmiet. Nabaga riteņbraucējs un viņa mazā meitiņa, scared for life.

Šis ir tas ceļš.

Veiksmīgi tikām līdz uni un tad izdomājām, ka jāiet uz veikalu. Jo man vajadzēja ūdeni un maizi, kā arī tunci, jo visu dienu sapņoju par tiem garšīgajiem tunča salātiņiem. Bijām tā jau nostaigājušies, bet tā kā mani kontrolē vēders, aizgāju uz tālo veikalu. Un lielākais fail, atnākot mājās, sāku smērēt maizītes, un izrādās, ka tas nav pareizais tuncis. Lai gan arī labi garšo, bet that's not the same! 

Un man kājiņas piekusušas, miedziņš nāk un vari ofišal iet gulēt, jo ir vēls! Jeij! 

This is England!

Būtībā- feel like sheesh. Kaut kāds pretīgs klepus parādījies. Gangy iedeva man līdzi veselu čupu ar visādām zālēm. Pret klepu, protams, ka nevienas nav. Veiksmīgi.
Tātad. Visas iepriekšējās dienas jau biju super freaked out. Pagājušo nakti atkal slikti gulēju, jo, tā esmu es, un man bija no visa jābaidās un tā. Šodien pienāca tā diena!
Man bija prieks, ka es biju jau visas iepriekšējās dienas visas savas bailes izbaidījusi [i don't know, give me  break]. Un lidostā, kad jau bija jākāpj lidmašīnā, biju tīri tā neko. Sanāca sēdēt starp diviem nezināmiem cilvēkiem, jo vienas no pēdējām iekāpām iekšā. Oh, well! Nevaru noliegt, ka sāku mazliet panikot, kad lidmašīna izkustējās no vietas, jā, tikai izkustējās un tur brauca tikai uz skrejceļa. Lidojuma laikā visu mentosa paciņu apēdu, bet ausis neaizkrita- tā kā win win! Bija jocīgi, kad spiediens mainījās un tā, jo es jau nezināju, ko gaidīt. Bet kad jau gaisā, tad tiešām kā autobusā. Tikai daudz smacīgākā un neērtākā. Lejā laišanos gaidīju, ieķeroties drošības jostā. Man nepatika, visu laiku kutēja vēders un likās it kā es būtu karuselī. Man nepatīk karuseļi. Un cik laimīga es biju, kad lidmašīnas riteņi pieskārās zemei. Patiess prieks!
Es apsmēju gangy, ka viņa man sadevusi tik daudz zāļu līdzi. Tagad jau ķeros pie nākošajām, klepum nebija, bet kakls man arī sāp un tgd kādu pretsāpju zālīti galvai. Beigās jau tās visas pirmajā nedēļā izdzeršu. Oh, irony.
Labi. Tad tikām līdz kojām. Esmu 2. stāvā, 12. istabiņā. Kur dzīvoju es, Oscar un Bruce the Moose [jā, viņu tagad tā sauc]. Un mums ir izlietne, kurai ir divi krāni. Pa vienu tek karstais, pa otru aukstais. Still haven't figured out how to use it. Tik nepraktiski! Tie krāni pat nav tuvu blakus! Jā, man ir istabā izlietne. Un sanāk, ka es esmu gaiteņa galā un wc sanāk otrā gaiteņa galā, kas ir galīgi tālu, jo tur ir vēl vienas durvis un tad vēl koridors, kur nekas cits nav, tikai sienas un tad galā wc.
Šodien it kā iepazinos ar 4 saviem kaimiņiem. Viena gan ir no cita stāva, bet pārējie 3  no manējā. Meiteni sauca Roksija [vai kaut kā tā] un tos čaļus, i have no idea kā. Also es jau aizmirsu, kā viņi izskatījās. Tāpēc man bija awkward iet uz virtuvi, kad dzirdēju, ka gaitenī kāds bija. Un tad virtuvē satiktu vēlreiz to meiteni, viņa man teica, lai tik visu tur ņemu un tā. Tā kā viņa nav no mana stāva, es nezinu, cik ļoti varu ticēt, bet es ņēmu, ko vajadzēja. Virtuve gan tāda netīra. Un tad tur ienāca viens čalis un es domāju, ka tas jau ir tas, ko satiku. Viņš man saka- hi, es arī. Tad viņš tā- vai es esmu viņu jaunā dzīvokļabiedrene? [so it wasn't the same person]. Izrādās, ka šito sauc Will [vismaz man tā tagad liekas, es drošības pēc te piefiksēju, lai gan šito es varētu atcerēties, jo viņš līdzīgs vienam aktierim, vismaz likās tajās 10 sekundēs.
Also, te ir 6 istabiņas, cik es tā skaitīju. Un manējā ir pati malējā. Sanāk, ka man jāiet garām visām istabām, lai kaut kur aizietu. Un neviens tur netaisa durvis ciet. Like wtf? Viņiem visiem stāv durvis vaļā. Nu, labi, 3 tur durvis vaļā. Un par 2 atlikušajiem es nezinu, man liekas, ka viņi vnk vēl nav kojās. Un viņiem pat sanāk istabas pretī un abi tur durvis vaļā. Tas ir kaitinoši. Un es nezinu, kā viņiem tas izdodas, jo tās durvis tādas stingras un viņām tas sheesh augšā ir, kas tā kā aiztaisa ciet automātiski, nu kaut kā tā. How and why?
Bijām ar Lizeti arī ārpus campus un sapirkām mazliet food and stuff. Rīt iesim ar sarakstiem nopietniem, jo tur grūti tāpat kko nopirkt, tik daudz visa un visu gribas.
Un te ir milzonīgs vējš un tas veikals likās TIK tālu. Un mugura man visu dienu sāp.
Un tev visi tik sportiski. Nepietiek, ka te ir kādi 4 lielie sporta laukumi, visi te skrien, brauc ar riteņiem un zālītes daudzas arī pa ceļam. Būtībā visi te staigā treniņtērpos. Viņiem gan tas atļauts, jo viņi reāli sporto. Un visi tik laipni, holly crap! Thank you! You are most welcome! Have a great time! And you have the best time of your life! It kā viens otru mēģinātu pārsist savā laipnumā. Not digging that.
Citi šodien skraidīja apkārt šortiņos un maiciņā. Un vietām krokusi zied. Es staigāju mētelī. Smaržo pēc pavasara.
Kaut kas sabildēšu visu. Bet ne šodien. Drīz jau varēs iet gulēt.

Pavasara sajūta un aukstums kojās.

Kojās ir auksti pat man. Vairs nekurina.
Āŗā ir auksti, bet vismaz te smaržo pēc pavasara. Un kokiem pumpuri. Un zāle zaļa, kā arī nopļauta, smaržīga. Bet nu, jā, ventspilī lietus ar tādu rudenīgu piesitienu, bet te īsts pavasaris, ja neskaita aukstumu. Bet ir, ir, pavasara sajūta te. Un es gaidu pērkona negaisu.
Un eju gulēt.
Un šis ir mans 100. ieraksts. sum surum!

Čūbītis.

Šodien biju ārā ar Čūbīti. Tas arī viss. Ražīga diena, ko citu, lai saka.

Nobody really cares if you’re miserable, so you might as well be happy.

Viedi vārdi, viedi vārdi.
Lai nu kā, man ir nereāli garlaicīgi. Anete mani ignorē, droši vien gatavo savas vēlās vakariņas, kā parasti. Un Ance pilda savu mīļāko mācību pasaulē.
Laikam būs jāiet skatīties filmas.
Vai es minēju, ka es atkal lādēju draugu sezonas visas. ā, jā, vēl esmu sākusi skatīties comedy roast, kas ir diezgan smieklīgi un brutāli. :]
Un vēl es gribēju pateikt, ka man pa logu paveras tik burvīgs skats. Tik daudz gaismiņu. Tik forši. Prieks un laime. :]
Un kas vēl? Slinkums, kas nav nekas jauns. Bet ilgi te nebiju neko rakstījusi, neskaitot vakardienas ierakstu, kas nebija īsts ieraksts, bet tikt tāds hahamanietnets izsauciens.
Lai nu kā, šajā laikā pie manis ciemojās sīkais nūģis, krāsojām olas, spēlējām zoli, apsmējām cilvēkus, Ance turpināja ienīst manu kaķi, apcēlām Aneti un viņas f45, diemžēl neiepazināmies ar slāvu izcelsmes pārstāvjiem, apsmējām nūjotāju, iepozējām ar nūjotāju, 645274832 reizes skrēju no kāpas un metu ritentiņu, jo daži nemāk sinhroni taisīt tiltiņu, atklājām šašliku sezonu, apcēlām Aneti par bohēmas vakaru, nebija lietus, bija lietus, Nika mežā pienes stirnu kājas, beidzās brīvlaiks, redzēju alņus, redzēju rubeni, iet internets, saule no pretējās mājas logiem spīd no rīta sejā brutāli, netīšam nopirku milzu milimetrpapīru, staigāju džemperī ārā un tādā garā.
Kā arī paspēju noskatīties pāris foršas un ne tik ļoti foršas filmas. Inglourious basterds man patika dikti, sākumā mani biedēja tas, ka filma 2:30min, bet ātri paskrēja. Un shutter island arī bija forša. Ak, leonardo, kārtejā labā filma. Uz šīs nots arī šovakar beigšu.

Tik forši!

Ārā ir tik forši. Tikko atgriezos no sava 2h riteņbrauciena. Būtu braukusi vēl, bet visur kur varēju jau izbraukāju. Dažās vietās pat 2 reizes. Un riteņbraucēju arī tā pavairāk redzēju. Prieks un laime! :] jēij, tik forši. Un pilnas mežmalas ar tauriņiem!Un ārā ir 20 grādi!

Taurenis.

Tikko sētā ieraudzījo pirmo taureni! Jēīj! Raibais pirmais.
Un ārā ēnā ir 14 grādi. Bet rīt pa dienu sola 5 grādus. Hm.

Un drīz klāt būs sīkais nūģis.