Kā mēs ar Aneti gliemežus bildējām.

Čau.Tātad. Šodien solīja siltu dienu. Siltas dienas bija visur, tikai ne Ventspilī [un arī Talsos, kā man ziņoja]. Te bija 8 grādi un lietus. Saldū bija 18, bet Daugavpilī 24. C'mon, kur te taisnība? Es gribu normālu riteņbraucienu.
Ar Aiju šodien sarunāju iet uz pilsētu. Ok.Bija jāiet 14, bet viņa man ap 13 atsūta sms, ka tikko atvērusi acis, ka ejam vēlāk. Ok, tad 15. Saģērbjos, lai arī tāda nelāga aizdoma, ka viņa nebūs, jo nekādu ziņu nedeva. Gaidu, gaidu, zvanu, zvanu, nekā. Tā nu 20:12 man atnāk sms no Aija, ka viņa tikko pamodusies. Nu, c'mon.
Bet nu jā, tad vakarā izgāju ar cilvēku, kurš var gandrīz salauzt roku tīrot kurpes un ved mani visur, kur ir bailīgi un kāds mani varētu nogalināt. Tā nu mēs ar Aneti izložņājām mazdārziņus, kur bija vesela kaudze ar gliemežiem un kaķi, kā arī traka kaķu sieviete, kas dzīvoja treilerveida mājiņā un kaut ko kliedz, bet gan jau, ka ne uz mums. Nu, jā, bija slapjš, bet lietus nelija, bet dubļi bija daudz un bija veca siltumnīca un tā. Un, jā, Anete gandrīz salauza roku, kad tīrīja kurpes, kā tas iespējams? Nu, es vairs nejūtos pārsteigta, tā var gadīties, protams, ne jau kuram katram.
Tad Anete aizdevās uz savu bohēmas vakaru [jā, Ance, atkal] :] Es gāju mājā, bet tad kaut kā aizgāju līdz jūrmalas parkam un jūrai. Man vnk bija pleijeris un tāpēc tā aizstaigājos, tīri forši. Katrā ziņā cilvēku nebija vispār jūrmalas parkā, biškīt pašūpojos, bet tad man slikti palika no šūpošanās, jā, tā gadās. Jūrmalā gan bija 3 cilvēki un suns. Un pa manu ielu nākot mājās, bija suns, kurš viens staigāja, tāds stafordšīras terjers, no tāda man bija bail gan. Un smieklīgi tas, ka tieši dziesmā, ko es klausījos bija kāpinājums pirms kulminācijas, un es tieši eju garām tam sunim un domāju, kaut tik viņš man neskrietu klāt un nekostu. Un mūzika piešķīra dramatismu kārtīgu tam brīdim. Nu, tā kā kino, kad tūlīt, tūlīt kaut kam jānotiek. Bet dzīve nav kino, tāpēc nekas nenotika, šajā gadījumā tā bija tīri patīkama lieta.
Un tagad man jau it kā nāk miegs, bet es gribēju skatīties filmu. Nu, tad jau redzēs, kā nu sanāks.

Čūbītis.

Šodien biju ārā ar Čūbīti. Tas arī viss. Ražīga diena, ko citu, lai saka.

Vakardienas diena.

Vakar ar Aneti bijām pastaigā. Ārā bija 5 grādi un diezgan liels vējš. Lai arī es dzirdēju, ka solīja vētru, tik liels vējš diemžēl gan nebija. Enīvej, Anetei bija adīta jaciņa. Mēs, loģisiki, ka devāmies uz jūrmalu. Bija auksti. Krastā bija izskaloti visādi mēsli, kā arī bambusi un koki no somijas vai arī no ķīnas. Jā, jā, mēs zinām, kur atrodas baltijas jūra, bet mums par tiem ķīnas kokiem bija skaidrojums, varbūt ne gluži reāls, bet skaidrojums paliek skaidrojums. Meklējām arī ķīnas dārgakmeņus, bet tie nebija izskaloti. Un, nē, es nezinu, kāpēc ķīna dominēja jūrmalā tik ļoti. Vispār nebija nekā interesanta izskalota, ja neskaita tos dīvainos kokus. Pēcāk devāmies uz skatu torni, kur patizlas kāpnes. Un tur vējš bija lielāks, tā forši, bet auksti. Ātri mukām pie manis. Pa ceļam zvejas ostā es ieraudzīju, ka vecais labais trollis ir ar caurumiem, tas tā smieklīgi. Un tad Anete man izstāstīja, kas ar viņu noticis. Vismaz kaut kas interesants pilsētā. Bet tas tā forši izskatās tgd, ka kuģim izgriezts vidus.
Tad paskatījāmies visādus video un tā. Anetei nepatika ofiss, jo viņa ir pilnīgs nūģis. C'mon. Kā var nepatikt ofiss? Nu, kā? Nu, labi, īstenībā es nezinu nevienu, kam vēl patiktu. Par ofisu runājot, nākošo nedēļ jaunā sērija, beidzot. prieks un laime! :]
Un vispār man jau nāk miegs, bet slinkums klāt gultu.
Un pieminēšanas vērts fakts- čūbītis šorīt 5min laikā iesita abiem suņiem. Ak, mazais eņģelītis.
Un man patīk, ka vārds nūģis pasvītrojas un tā vietā man piedāvā labāk izmantot vārdus, piem., nēģis vai nūbietis. Ja es būtu nēģu vai nūbiešu vietā, es jau sen iesūdzētu atbildīgās personas.
Labi, viss. Jāskrien pildīt Anetes aptauja. Tad jāpaskatās draugu nu jau otrā sezona. Un čučēt.

Br.

Šodien ar Aneti bijām jūrmalā. Atkal. Un šodien tur vairs neizskatījās pēc Antarktīdas, tik ļoti kā vakar. Un bija interesanti skatīties, ka tur, kur vakar mēs staigājām, šodien jau bija atkal paņēmusi savā varā jūra. Īsumā- Anetei bija sarunāta sesija ar vienu meiteni, es gāju asistēt un morāli atbalstīt fotogrāfu, sakot, knipsē, knipsē, tu to vari! Un, jā, šodien nebija tik auksti kā Antarktīdā. Nē. Šodien bija tik auksti, ka likās, ka esmu uz kaut kāda Jupitera, vai kaut kādas ledus planētas. Bija ekstrēmi, ko citu, lai saka. Un, jā, vēl mans pienākums bija slepeni uzņemt Anetes paparacī bildes, kur redzams, kā Anete fotogrāfē cilvēkus. To nevarēja neiemūžināt, jo pozas bija superīgas.
Vispār miegs nāk. Un jāceļas pirms 6iem. Jo rīt no rīta braucu uz lielpilsētu.
Un jauki, ka parādījusies kārtēja mindfuck movie paka, kurā ir interesantas filmas, kuras es gribēju noskatīties, bet tad aizmirsu par tādu filmu eksistenci, un tagad atkal atceros, jo ieraugu tajā pakā filmas. Tā kā būs atkal, ko skatīties. Prieks un laime.
Un te jums par prieku viena no Anetes superpozām.

Un es eju paskatīties kaut ko un gulēt. :]
btw, Ance, kur tad tu iekritusi?