Suffocating Despair of Existence

Uztaisīju siļķi kažokā un atradu sev Ziemassvētku dāvanu. Šī bija ražīga diena.

Jēdzieniskā satura uzslāņojums

Aizgāju gulēt 22. Pamodos pēc 2iem un 5 stundas nevarēju aizmigt, lai gan es tiešām centos. Tik ļoti mēģināju neko nedomāt, ka sanāca pārdomāt un izdomā visu ko tik vajag un nevajag. Pārsvarā nevajag. Naktī nekad nekas labs nedomājas. Vienu brīdi sanāca domāt krāsās, likās, ka tūlīt jau būs, bet tad atkal ieslēdzās apziņa. Es domāju lillā krāsā. Vēl man kādas trīs reizes sirds apstājās, kad jau tikko liekas, ka iemigšu. Kur kaut ko tādu var izdomāt arī grūti pateikt. Tad es dzīvoju jaukā, vienmuļā meža namiņā ar septiņiem suņiem. Un tad nakts laikā visi suņi pirmajā stāvā sāk riet, es novērošanas kamerās redzu, ka kāds staigā gar logiem. Izdziest gaisma un visi suņi vienlaicīgi apklust. Iestājas klusums. Un reālajā dzīvē Elzai jāslēdz gaisma. Tāpēc arī visa lietainā šodiena tāda nekāda.


Kaut kā paspēju nosmērēt savu Christmas kreklu, ko mājā valkāju. Šodien izvilku ziemas sezonas pledu un nomainīju dekoratīvos spilvenus. Tagad man ir nodīrātu ziemeļbriežu spilveni. Vēl man jauns kaktuss.


Parasti man nepatīk dzeja, bet nesen uzgāju vienu tā neko čali, kura dzejoļi bija tādi, kā es varētu dzejot. Protams, ka vairs nevaru atrast. Laikam nav lemts pievērsties saistītā valodā sacerētiem tekstiem. Mēģināšu tikt tam pāri.

Overly excited

"omg, ārā vnk tik lielām pārslām snieg
āāā, sooo cooool
Christmas feeling overload
ārā vēl snieg, i love it
i'm overly excited
āāā, tādas pārslas!
Liena, kpc tu nepievienojies maniem sniega priekiem? Jums nesnieg?
āāāā, tik lielas pārslas un ātri snieg
love it
snow snow snow"
/anonīms autors/

Trīs lietas

1. Born Ruffians BEIDZOT jauna dziesma



2. Liena, i'm waiting!

3. Hei ho, nevermind!

Un vēl. Noskatījāmies Ēnu spēles, vai kā sauc to jauno seriālu. OMG, tik labs ;D tā izsmējāmies. Tā taču ir parodija par kriminālseriāliem, right? Jūras linu līmenī, lai gan tagad uzņemtie Jūras lini noteikti būtu labākā līmenī. Also man kājās ir antidepresijas bikses, tad man jārunā ar sevi un jāsmejās par neko. Tā vismaz istabas biedrenes saka. Whāt?
Labi, es te jau sēžu ilgi, bet ne esmu Raising Hope noskatījusies, ne Storm of swords palasījusi. Slinkā es, bet nekas, šodien jau var. Man šodien Vārda diena! ;]
Un bija siltais ābolu dzēriens ar īstiem āboliem, medu un kanēli. Mazie Ziemassvētki. Also antidepresants. Jāuzmanās no tās rudens depresijas, tā esot neforša. Ko es te vispār vēl runāju? Bleep bloop, bleep bloop. Labāk jārunā sheesh ar Maiju un Justīni, lai gan tām jau pašām savu sheesh pietiek, ko runāt. Justīne šodien teica- "Ja man būtu alga 10 000 mēnesī, es brauktu piedalīties American Idol.". Classic Justīne.
Un aizvakar mēs klausījāmies 47min garu Vivaldi skaņdarbu, kultūras līmenis 409. off the charts.
Omg, shut it, me! Pārāk bieži pēdējā laikā es sev to esmu teikusi. How sad is that? Or is it? Think about it! Yeah, ok, it is sad.