Sad truth.

Paskatījos kalendārā, šodien Vārda diena Zeltītei, skaļi sasmējos. So that's where I am now.

Pasažieru autobuss nogādā grūtnieci dzemdību namā.

Labdieniņ, atceries to kefīra diētu, ko es vakar sāku? Yeah, it's over now. Izrādās, ka 200g skābais krējums nemaz tik labi neiet iekšā. Who knew, right?
Ēdu, ēdu krējumu, palika reāli slikti, tad sāku ēst konfektes un viss ir kārtībā. Classic every woman ever.
Vēl lija lietus un nekas nenotika šodien. Good stuff, good stuff.
Un virsraksts nav aizgūts no tvnet ziņu portāla. Tikai mana sapņa. Vairāk nekā interesanta tur nebija, vienīgi ļoti stāvs kalns, kur autobuss lēni brauca augšā un man bija bail, ka nokritīsim. Kā arī ļoti kaitinoša veca sieviete, kas galīgi nesaprotami stāstīja, kā var tikt līdz dzemdību namam. Un es nezinu, kpc es ceļoju kopā ar grūtnieci, jo es viņu pat nepazinu. Un mēs kopā stopējām Rīgā autobusu. Un, kad iekāpām, neviens negribēja, lai es sēžu blakus un salika savas mantas blakus krēslos, tāpēc man bija jāsēž priekšā kaut kādā mazu bērnu sēdeklītī. So that was sad.

Stāstiņi un meh.

Stāsts tāds, mamma vakar izcepa veselu kaudzi ar pīrādziņiem parastajiem, kārtainajiem, plātsmaizi, pildītu kārtaino pīrāgu, ķimeņu standziņas. reāli veselu kaudzi. Un resnais suns pa kluso no galda noēda visas maizītes, tur bija kādas 40 vēl palikušas. Classic resnais suns. Tgd viņš guļ un nevar pakustēties, vienīgi jūt, ka izdarījis nedarbu un ausis viņam jau pāris minūtes nav [tik dīvani, ka viņa lielās Dambo ausis neaizņem pusi no istabas]. Bet vismaz var redzēt, ka viņš kaut ko saprot. Lai gan vrb vnk viņš tā pārēdies, ka nav spēka vairs ausis turēt vaļā. Es jau smējos, ka viņš ausis ar visām bulciņām apēda. Oh, funny me.
Būtībā visu nedēļu neko nedarīju un neko negribējās darīt, ne īsti filmas skatīties, ne ar riteni braukt [[!] i know!], bet kaut ko jau noskatījos un kaut kur jau izbraucu. Vienīgais, ko intensīvi darīju- ēdu. Un tā kā man patīk laupīt sev jebkādu prieku, rīt mēģināšu atņemt savu vienīgo prieka avotu un sākšu kefīra diētu. ā-a, that is happening! Tā kā, ja nākošnedēļ es esmu pārāk ļauna, tas nav tāpēc, ka jūs runājat pilnīgu idiotismu. Nē, nē, tas būs droši vien tādēļ, ka es gribēšu ēst un jūs runājat pilnīgu idiotismu.

Vēl labs stāsts no šodienas. Vakar mazais Čūčū gulēja augšā, bet 8:23 izdomāja, ka viņa grib lejā. Tā, nu, es cēlos un nesu [!] viņu lejā. Uzkāpju atpakaļ augšā. Ārā gaišs. Domāju, neiešu taču gulēt, gandrīz deviņi, palasīšu grāmatu. Paņemu grāmatu, iekāpju gultā, paskatos uz grāmatu un smaidu- oh, Elza, u so hilarious, noliku grāmatu sev blakus un aizgāju gulēt.

Šodien daudz klausījos Interpol- NYC un atcerējos senākus laikus. Un dziesma patīk šodien vairāk nekā tad. Varbūt tā nav taisnība, atmiņa man slikta.

Un manas šī brīža izjūtas tika atrastas bildē, vienīgi bildes otra daļa uz mani neattiecas. So that is sad.


Ļoti kaitinoša šī melanholija, kas par ilgu jau aizkavējusies pie manis, laikam jānoskatās Maikla pēdējā sērija atkal, that will do the trick.

summer SAD with a twist

Kā jau man, sākumā visu saistu ar The Office. Tikai winter nomainīt uz summer un here we are.

Toby: It has been a long, lonely winter.
Dwight: Wow. Seasonal affective disorder, AKA: sad. That sounds like a very real thing, Toby.
Toby: It is real, thank you for saying that.
Andy: Yeah, wow. It's almost like we're not all experiencing the same winter?

Eksāmeni nolikti, mācības beigušās, kojas atstātas tur, kur tās atrodas. Bet nav tā sajūta. I hate it!
Vienīgais, ko es gribētu darīt- braukt ar riteni. Bet vējš atkal liels un i hate that too.
O, atcerējos, ka šodien jābūt Mad men. Apskatījos, loģiski, ka šonedēļ nav. Why, why me? Galīgi neko negribas darīt, tāds meh. Pat filmas negribas īsti skatīties.

Un runājot par to dienu, kad es ar Anci tikos. Sēdējām parkā, izvairījāmies no elektriskajām mašīnītēm, skatījāmies kā bērni kokos triecas un dabūjām apstiprinājumu, ka degsim elles ugunīs. Un ne no zila gaisa, mums tā teica viens random vīrietis, kas sludināja dievu, tātad tai ir jābūt taisnībai, vai ne? Būtībā mums palaimējās atrasties īstajā vietā un laikā. Neko jaunu gan nepateica, bet vienmēr jauki dzirdēt, ka tuvojies sevis nospraustajiem mērķiem. Viņš gan ļoti uzvlikās, kad mēs apstiprinājām, ka jau zinājām, kur nonāksim. Crazy world. Ne katru dienu sanāk sastapties ar izredzēto, kas atradis to īsto un vienīgo reliģiju, kas noteiks mūsu dvēseles pēcnāves dzīvi.

Sēžu virtuvē, ārā milzīgs vējš. Pica sētā. Uzlec uz virtuves loga. Koridora durvis vaļā. Viņa sēž un vējš viņai splavās. Bet viņa sēž uz loga un neiet iekšā. Viņa skatās uz mani. Es [loģiski] neceļos un nelaižu viņu iekšā, bet norāda ar rokas žestiem, ka durvis ir vaļā, lai nāk pati iekšā. Viņa tik sēž. Tad viņa nolec no palodzes. Es domāju, ka tas kaķis beidzot sapratis, kā pasaule darbojas. Viņa uzlec uz vecāku istabas palodzes, kur logs no augšas vaļā, un sāk nežēlīgi skaļi ņaudēt istabā. Man nekas cits neatlika, kā celties un ielaist viņu iekšā. Story twist- izrādās, ka es nezināju kā pasaule darbojas.

Tagad manu sirdi silda fakts, ka kaut kur šajā mājā ir skābeņzupa.

Es jau aizmirsu, ko gribēju teikt. Meh.


Also, gribas atrast jaunu mūziku.

Kā es Venēras tranzītu skatījos.

Tātad. Jau ap 12tiem iegāju gulēt. Kā jau apzinīgs, daļēji entuziastisks kosmosa stuff cienītājs un nežēlīgs optimists, uzliku modinātāju uz 5:30, kad saulīte jau uzrietējusi [ideāli, es nezin kāpēc izvēlējos tādu vārdu, ha, pati sasmējos. labi, ka tagad pārlasīju. tātad es domāju- uzlekusi]. Guļu gultā, gaisma izslēgta, domāju, kur atrodas tālskatis [lai varētu to projekciju uztaisīt uz baltās lapas], saprotu, ka nezinu. Kāda iespēja, ka es tik agri meklēšu pa visu māju, kur tālskatis ir, right? Nu, tik tālu es arī novedu šo domu pirms gulētiešanas. Tomēr modinātāju nenoslēdzu. Cerība mirst pēdējā. zzz zzz zzz [tātad guļu]. Pamostos plkst. 4:40, apskatos pulkstenī, apskatos uz loga pusi, kur neko nevar redzēt [loģiski, jo ciet žalūzijas [jā, 2.stāvā]]. Izdomāju, ka ir mākoņi, neko nevarēs tāpat redzēt un noslēdzu modinātāju. the end.
Tagad nekas cits neatliek, kā gaidīt nākošo. 2117, here i come!
Un stulbākais ir tas, ka es kaut ko sapņoju, bet neatceros ko. That is always sad.

Sad day.

Šodien beidzas Game of Thrones 2. sezona. Jau!
Why do bad things happen to good people? Why me? WHY?

Lai labāk ilustrētu šī brīža sajūtas-








Labiņi, drīz būs pietiekami tumšs, lai varētu noskatīties Game of Thrones sezonas noslēgumu. Man patīk skatīties GOT tumsā, tad viss tur liekas daudz episkāks. Man ir 3 sērijas sakrājušās. Food for my soul.
Also Workaholics jaunā sezona sākusies, pirmās 2 sērijas bija on the money. Mad men arī tur līmeni.
Un beidzot noskatījos The Avengers, domāju, ka patiks. Un patika arī! Āh, šis vispār supervaroņiem veiksmīgs gads. Drīz arī mana mīļākā supervaroņa filma jaunā un mana otra mīļākā supervaroņa filma + Christopher Nolan + Joseph Gordon Levitt + Tom Hardy + so excited!