Bonding with my fat dawg.

Čau, kā iet? Ko dar?
Man ideāli, tikko lejā čilloju un glaudīju resno suni. Why? Jo ārā ir freakin' pērkons, that's why!
SO UNCOOL!

Nosaukuma nebūs.

Leonardo DiCaprio vizināja mani šajā sarkanajā ferrarī

Izklausās jau diezgan feini. Not really. Braucām pa Ventspils mazajām ieliņām uz 200km/h + aizmugurējā sēdeklī [kurš reāli nav tur] sēdēja viens black man, kas muka no Chris Rock, jo kaut kādā veidā bija pārvietojis viņa pelēko mašīnu [kas apmēram 2 mašīnu platumā] no vienas stāvvietas citā. Un es sēžu mašīnā un turu rokas acīm priekšā, kamēr Leo skrien pa mazajām bruģētajām vecpilsētas ieliņām. Vismaz dusmīgais Chris Rock mūs nesadzina. Vēl piebraucām Ventmalā, kur bija pilns ar krāsotajām govīm, tikai tās visas bija ļoti smukas un Ventmala izskatījās galīgi savādāk. Un es domāju, kpc te viss izskatās pavisam savādāk nekā parasti? C'mon, Elza, pick up your game! Es laikam nekad nesapratīšu, ka sapņoju. Pat ja man sapnī reāli pateiks, Elza, tu sapņo, šī nav īstenība, lieliska lucid dream iespēja, do it, šis ir sapnis, es nesapratīšu. Stupid dream me.
Un šodien izskatās, ka būs karsts. Meh. Pagaidām ieturu vēl savu brokastu rituālu, dzeru kafiju un skatos big brother. Šodien arī saldie ķirši pievienojušies.
Tas pagaidām arī viss.
Ā, nu, vakar vēl bija tāds smieklīgs atgadījumiņš, kas būtībā ir kārtējais short story about fat dog. Kā jau visi zina, Puikam garšo cepumi. Labi, garšo varbūt nav pareizais vārds. Viņš dievina cepumus vairāk nekā manu tēti. Es sēžu lejā, ēdu cepumus. Abi suņi skatās man virsū. Labi, baroju ik pa laikam šos ar cepumiem. Beidzu ēst cepumus. Puika vnk sāk man rūkt virsū un rej virsū [istabā!]. Es sāku atkal ēst cepumus, viņš uzreiz pie manis klāt, uzliek savu galvu man uz kājas un ir best friend ever. Tas bija smieklīgi. Jo tas notika 30s intervālā.
Vēl fail of the day- vakar visu laiku lija lietus. Ap 9iem beidza līt. Es priecīga, cepumus saēdusies, skrienu ģērbties, lai brauktu ar riteni. Saģērbjos. Izeju ārā, protams, lietus sāk gāzt.

Stāstiņi un meh.

Stāsts tāds, mamma vakar izcepa veselu kaudzi ar pīrādziņiem parastajiem, kārtainajiem, plātsmaizi, pildītu kārtaino pīrāgu, ķimeņu standziņas. reāli veselu kaudzi. Un resnais suns pa kluso no galda noēda visas maizītes, tur bija kādas 40 vēl palikušas. Classic resnais suns. Tgd viņš guļ un nevar pakustēties, vienīgi jūt, ka izdarījis nedarbu un ausis viņam jau pāris minūtes nav [tik dīvani, ka viņa lielās Dambo ausis neaizņem pusi no istabas]. Bet vismaz var redzēt, ka viņš kaut ko saprot. Lai gan vrb vnk viņš tā pārēdies, ka nav spēka vairs ausis turēt vaļā. Es jau smējos, ka viņš ausis ar visām bulciņām apēda. Oh, funny me.
Būtībā visu nedēļu neko nedarīju un neko negribējās darīt, ne īsti filmas skatīties, ne ar riteni braukt [[!] i know!], bet kaut ko jau noskatījos un kaut kur jau izbraucu. Vienīgais, ko intensīvi darīju- ēdu. Un tā kā man patīk laupīt sev jebkādu prieku, rīt mēģināšu atņemt savu vienīgo prieka avotu un sākšu kefīra diētu. ā-a, that is happening! Tā kā, ja nākošnedēļ es esmu pārāk ļauna, tas nav tāpēc, ka jūs runājat pilnīgu idiotismu. Nē, nē, tas būs droši vien tādēļ, ka es gribēšu ēst un jūs runājat pilnīgu idiotismu.

Vēl labs stāsts no šodienas. Vakar mazais Čūčū gulēja augšā, bet 8:23 izdomāja, ka viņa grib lejā. Tā, nu, es cēlos un nesu [!] viņu lejā. Uzkāpju atpakaļ augšā. Ārā gaišs. Domāju, neiešu taču gulēt, gandrīz deviņi, palasīšu grāmatu. Paņemu grāmatu, iekāpju gultā, paskatos uz grāmatu un smaidu- oh, Elza, u so hilarious, noliku grāmatu sev blakus un aizgāju gulēt.

Šodien daudz klausījos Interpol- NYC un atcerējos senākus laikus. Un dziesma patīk šodien vairāk nekā tad. Varbūt tā nav taisnība, atmiņa man slikta.

Un manas šī brīža izjūtas tika atrastas bildē, vienīgi bildes otra daļa uz mani neattiecas. So that is sad.


Ļoti kaitinoša šī melanholija, kas par ilgu jau aizkavējusies pie manis, laikam jānoskatās Maikla pēdējā sērija atkal, that will do the trick.

Story of my life.

Fun times priekš visiem, kas zina manas attiecības ar resno suni.

Un diezgan lipīgs meldijs. Man patīk vārds meldijs.

Tā sākās mana diena.

Šorīt mani pamodināja resnais suns, jau atkal. Tas gadās pārāk bieži. Un atkal ar savu smilkstēšanu un riešanu. Tā nu es biju pamodusies un vēl pat nebija 9. Ko mums 6dienās piedāvā tv kanāli. Manā gadījumā neko dižu, sērfojot pa kanāliem [jā, es gribēju ļoti izmantot šo frāzi], paliku tv3, kur rādīja teenage mutant ninja turtles. Šī multene man, protams, ka izraisīja nostalģiskas jūtas. Jo tmnt bija viena no manām mīļākajām multenēm [ un vēl spaidermena multene], ko rādīja lnt plkst. 16, ja nemaldos. Leonardo bija mans mīļākais tēls. [hm, nez vai tas ir ietekmējis mana tagadējā mīļākā aktiera izvēli].Mēn, kā man patika tās multenes. Bet oriģinālās. Šorīt rādīja kaut kādu samērā jaunu [cik nu es varēju saprast], kur zīmējumi ne tādi kā atceros, ļaundari ne tādi kā atceros [ es atceros ļauno šrēderu, viņa padotos- degunradzi un meža cūku, un tās smadzenes, kuras bija lielam džekam vēderā]. Nu, katrā ziņā tas, ko es mēģinu pateikt- jaunā tmnt multene sucks testicles.

Lai nu kā. Pēc tam rādīja 2 simpsonu sērijas, kuras es noskatījos un tad, kad gāja reklāma, es atkal aizmigu. Tā nu es biju miega un realitātes pasaulē un kādu laiku, kad te pamodos, te atkal aizmigu un tā tas turpinājās kādu laiku. Te vienu brīdi es dzirdu, ka tv piemin Badiju, jā! Un es samiegojusies nesaprotu, ka pie velna notiek, tas ir kaut kāds briesmīgs sapnis, vai tiešām ir noticis ļaunākais un pa tv iet filma par Badiju. Es esmu stadijā, kad nesaprotu, wtf notiek, es guļu vai kā. Un pults ir nezin kur, tāpat nav arī spēks vai koordinācija, lai pakustinātu roku un atrastu pulti. Tā nu kādas 30sekundes es pabiju šādā šoka stāvoklī. Un tad es atkal aizmigu. Es nezinu, cik ilgi es gulēju, bet pamodos un vēl gāja Badijfilma, kurā [priekš interesentiem un visiem Badija faniem] viņš spēlēja beisbolu. Tā kā nu jau biju pamodusies kārtīgi, ātri satvēru pulti un nospiedu pirmo pogu, kas gadījās. Tā nu beidzās mana negaidītā tikšanās ar vienu no maniem ļaunākajiem ienaidniekiem un sākās mana diena.