Šodien beidzās GoT un Silicon Valley sezonas. Bijām arī uz kinīti, kas bija diezgan meh.
Vakar Rīgā bija 35 grādi. Mūsu virtuvē bija 30. Kad beidzot bija brīdis, kad varēja atvērt logu, sākās negaiss. Es gulēju zem segas, neskatoties uz to, ka istabā bija miljons grādi. Ko citu darīt? Nu, nepatīk man tas zibens un pērkons.
Jāņos biju Mazirbē, kur radās jaunas mēmā šova klasikas. Pīts grozs pārvētās par personu un ķeksis gandrīz par āķi pataisījās. Bet pa lielam viss bija coolio. Galvenais akcents tika likts uz gurķiem, kas bija vismaz kilograms katram. Otrā dienā tomēr bija pieprasīti. Protams arī pie ugunskura/grila neizpalika intelektuālas poilitskās sarunas par Brexit (I hate that word), kur visi vienprātīgi izlēmām, ka nebūs. Vienīgais temats, kur izpalika diskusijas, beigās arī visas aitiņas bija kļūdījušās.
Ar Lienu sanāca noskatīties daudz filmu.
Šodien Surge vakariņās noķēris naktstauriņu, kas ar viņu vienā lielumā!
Biju Ventspilī. Smuki braucu ar riteni ierastās 2,5h. Ar riteni forši. Tāds miers.
Brenda kaut kā sakodusi basketbola bumbu. Ar viņas ģīmīti tas diezgan iespaidīgs varoņdarbs. Protams vēl iespaidīgāks ir fakts, ka mums mājās nekad nav bijusi basketbola bumba.
Miegs uznāca. Sāku Šerloku skatīties. Jā, jā, to britu seriālu par kuru visi jūsmo jau sazin cik gadus. Vēl divas filmas, vai atvainojiet, gribēju teikt - sērijas, palikušas. Jā, joprojām miegs nāk. Un istabā karstāks nekā gribētos.
Rāda ziņas ar etiķeti seriāli. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti seriāli. Rādīt visas ziņas
2016. gada 27. jūnijs
2013. gada 18. maijs
Slinkā govs.
Nē, to es ne par sevi. Bet kā slinka govs atšķiras no parastas govs? Ko dara čakla govs? Jā, šādi un vēl tādi jautājumi manā galvā, tā kā es tikai jūs glābju no tā visa ar bloga nerakstīšanu. Pateiksieties man vēlāk!
Tātad sākšu ar to, kas notika pirms mēneša, kad ir gandrīz pēdējais ieraksts veikts. Tātad! Nu, jā, naivie cilvēki, es taču neatceros, ko es vakar darīju, kur nu vēl pirms mēneša. Un ja tu neatceries, ka mana atmiņa ir the worst, tad jāsaka- welcome to the club! Jo es to saku tik bieži, ka tā ir vienīgā lieta, ko es atceros.
Bet būtībā nekā interesanta nav. Ā, izrādās, ka te jāmācās! Kurš to būtu domājis?
Vēl palikuši 2 darbi un 2 eksāmeni un tad viss. Tā kā visu nākošo nedēļu atkal pavadīšu bibliotēkā. Te tā traki, ka visiem finals, tpc tur ir ļoti ekskluzīvi. Bija man arī vilšanās, kad es aizeju tur, bet man nav vietiņa, kur sēdēt. Grūti izskaidrot, cik sirreāla sajūta pārņem, kad tu izmisīgi klīsti pa bibliotēkas stāviem un mēģini atrast vienu brīvu vietiņu, kur piemesties un ļaut smadzenēm beidzot kaut kaut ko noderīgu padarīt. Es nemāku savā istabā mācīties, man te ir too much distractions.
Bet ko nu par tādiem niekiem kā mācības runāsim. Ir daudz svarīgākas lietas notikušas- The Office is over! This is it, it is so done! The end. Es jau zināju, ka būs jāraud. Jo c'mon, tas ir manā seriālu top3 un es esmu tik daudz reižu redzējusi, vismaz sērijas ar Maiklu. Tātad spoileri, ja kāds nelaimīgais iemaldījies un pamanījies tik tālu izlasīt. Bet pārējie var droši izlaist šo paragrāfu, jo te būs tikai par ofisu. Liena, es pieņemu, ka tu esi tagad vienīgā lasītāja. Sarma vēl varbūt. Anyway, lai rīt labi skrienas maratonā! Un es gribu tās švammes, tikai nelietotas. Ok, here we go! Lai arī pēdējā ofisa sezona bija diezgan sad un nebija salīdzināma ar iepriekšējām, šī pēdējā sērija bija laba. Protams, ka pirms pašas pēdējās sērijas bija retrospect sērija, kas parasti māk uz cilvēka nostaļģiju spēlēt un jau iebāž kaklā kamolu tā, ka pēdējai sērijai atliek tikai mazliet iebakstīt vēderā, lai asaras ietu pa gaisu. Taču tik jauki klausīties visus aktierus un Ricky Gervais, kā viņi stāsta par seriālu. Un rāda visus klipiņus un tu visus tos klipiņus zini no galvas, jo viņi malači un salikuši tur bija pārsvarā visu no vecajām labajām sērijām, kur Maikls bija. Pietrūka tas, ka Steve Carell nekomentēja neko un tāpēc bija liels pārsteigums, kad Maikls uzradās pēdējā sērijā! Man bija tiešam skaļš- āāā! Un asaras acis, lai arī viņš tur bija uz nepilnu minūti, bet tas bija tieši tas, kas vajadzīgs. Bija arī tādi storylines, kas man nepatika, bet tā kā visā visumā bija ļoti jauki un sirsnīgi, tas nesabojāja sēriju. Piemēram, Erin's mother and father, Kelly un Ryan varēja saprast, bet fakts, ka to bērnu atstāja un Nelly viņu tā kā piesavinājās, jā, jā, var jau saprast, ka tie tādi bezatbildīgi un Nelly gribēja adoptēt, bet tas robežojās ar creepy. Man patika, ka Meredith sūdzējās, ka nerādīja, ka viņa priekš PhD studējusi un visu dzeršanu uz "hei, it was college". Bija jauki, ka Stenlijs bija tik priecīgs, ka pensijā var iet. Vēl joprojām katra Stenlija prieka izpausme liek man smaidīt. Dwight un Jims draudzība bija so sweet. Un, jā, tur viss tik ļoti pozitīvi visiem beidzās un bija super cheesy, bet visi tie varoņi tik ļoti iemīlēti, ka neko citu nemaz negribējās viņiem novēlēt. Un beigās, kur viņi runā, eesh, mana salvešu paciņa dabūja trūkties šīs sērijas laikā, kā teica Dwight- "nostalgia is truly one of the great human weaknesses...second only to the neck". Žēl, ka beidzies, pietrūks visi šie varoņi, bet, ņemot vērā, cik pēdējā sezona bija vāja, labi vien ir. Bittersweet. Tagad kad The Office un Friends are officially over, atliek tikai gaidīt Arrested Development jauno sezonu! Un, protams, Endija vārdi palika atmiņā "I wish there was a way to know you're in the good old days before you've actually left them".
Btw, banana stand bija Londonā, es to nezināju, uzzināju tikai pēc tam, kad jau bija aizceļojis atpakaļ uz usa. So sad. Ja jūs domājat, ka es nebūtu mērojusi 3h autobusā tikai, lai tiktu pie banana stand, you know nothing, John Snow!
Te bija domāts paragrāfs, kur stāstīts par kaut ko no manas dzīves un tādā garā, bet. [kurš tā beidz teikumus?] Ņemot vērā, cik ļoti es par ofisu atkal safanojos, es novērsīšos no rakstīšanas un vēlreiz noskatīšos pēdējo sēriju.
Ā, jā, es gribēju vēl pažēloties, ok, tam vienmēr laiks ir. Tātad šodien ir mammai dzimšanas diena un viņi cep dārzā šašliku un ēd visādus garšīgus labumus + ir silts viņiem Ventspilī. Un ir muzeju nakts, manas dāmas iet skatīties filmu ar Leonardo DiCaprio un pēc tam uz spēļu vakaru, kā arī ir Eirovīzija, kur var judge the hell out of everyone! Un tas viss, protams, notiek back in my motherland. Viss, kas man patīk! Nu, labi, Eurovision es varu arī te judge, bet that's not the same.
Ok, last episode of The Office again!
Tātad sākšu ar to, kas notika pirms mēneša, kad ir gandrīz pēdējais ieraksts veikts. Tātad! Nu, jā, naivie cilvēki, es taču neatceros, ko es vakar darīju, kur nu vēl pirms mēneša. Un ja tu neatceries, ka mana atmiņa ir the worst, tad jāsaka- welcome to the club! Jo es to saku tik bieži, ka tā ir vienīgā lieta, ko es atceros.
Bet būtībā nekā interesanta nav. Ā, izrādās, ka te jāmācās! Kurš to būtu domājis?
Vēl palikuši 2 darbi un 2 eksāmeni un tad viss. Tā kā visu nākošo nedēļu atkal pavadīšu bibliotēkā. Te tā traki, ka visiem finals, tpc tur ir ļoti ekskluzīvi. Bija man arī vilšanās, kad es aizeju tur, bet man nav vietiņa, kur sēdēt. Grūti izskaidrot, cik sirreāla sajūta pārņem, kad tu izmisīgi klīsti pa bibliotēkas stāviem un mēģini atrast vienu brīvu vietiņu, kur piemesties un ļaut smadzenēm beidzot kaut kaut ko noderīgu padarīt. Es nemāku savā istabā mācīties, man te ir too much distractions.
Bet ko nu par tādiem niekiem kā mācības runāsim. Ir daudz svarīgākas lietas notikušas- The Office is over! This is it, it is so done! The end. Es jau zināju, ka būs jāraud. Jo c'mon, tas ir manā seriālu top3 un es esmu tik daudz reižu redzējusi, vismaz sērijas ar Maiklu. Tātad spoileri, ja kāds nelaimīgais iemaldījies un pamanījies tik tālu izlasīt. Bet pārējie var droši izlaist šo paragrāfu, jo te būs tikai par ofisu. Liena, es pieņemu, ka tu esi tagad vienīgā lasītāja. Sarma vēl varbūt. Anyway, lai rīt labi skrienas maratonā! Un es gribu tās švammes, tikai nelietotas. Ok, here we go! Lai arī pēdējā ofisa sezona bija diezgan sad un nebija salīdzināma ar iepriekšējām, šī pēdējā sērija bija laba. Protams, ka pirms pašas pēdējās sērijas bija retrospect sērija, kas parasti māk uz cilvēka nostaļģiju spēlēt un jau iebāž kaklā kamolu tā, ka pēdējai sērijai atliek tikai mazliet iebakstīt vēderā, lai asaras ietu pa gaisu. Taču tik jauki klausīties visus aktierus un Ricky Gervais, kā viņi stāsta par seriālu. Un rāda visus klipiņus un tu visus tos klipiņus zini no galvas, jo viņi malači un salikuši tur bija pārsvarā visu no vecajām labajām sērijām, kur Maikls bija. Pietrūka tas, ka Steve Carell nekomentēja neko un tāpēc bija liels pārsteigums, kad Maikls uzradās pēdējā sērijā! Man bija tiešam skaļš- āāā! Un asaras acis, lai arī viņš tur bija uz nepilnu minūti, bet tas bija tieši tas, kas vajadzīgs. Bija arī tādi storylines, kas man nepatika, bet tā kā visā visumā bija ļoti jauki un sirsnīgi, tas nesabojāja sēriju. Piemēram, Erin's mother and father, Kelly un Ryan varēja saprast, bet fakts, ka to bērnu atstāja un Nelly viņu tā kā piesavinājās, jā, jā, var jau saprast, ka tie tādi bezatbildīgi un Nelly gribēja adoptēt, bet tas robežojās ar creepy. Man patika, ka Meredith sūdzējās, ka nerādīja, ka viņa priekš PhD studējusi un visu dzeršanu uz "hei, it was college". Bija jauki, ka Stenlijs bija tik priecīgs, ka pensijā var iet. Vēl joprojām katra Stenlija prieka izpausme liek man smaidīt. Dwight un Jims draudzība bija so sweet. Un, jā, tur viss tik ļoti pozitīvi visiem beidzās un bija super cheesy, bet visi tie varoņi tik ļoti iemīlēti, ka neko citu nemaz negribējās viņiem novēlēt. Un beigās, kur viņi runā, eesh, mana salvešu paciņa dabūja trūkties šīs sērijas laikā, kā teica Dwight- "nostalgia is truly one of the great human weaknesses...second only to the neck". Žēl, ka beidzies, pietrūks visi šie varoņi, bet, ņemot vērā, cik pēdējā sezona bija vāja, labi vien ir. Bittersweet. Tagad kad The Office un Friends are officially over, atliek tikai gaidīt Arrested Development jauno sezonu! Un, protams, Endija vārdi palika atmiņā "I wish there was a way to know you're in the good old days before you've actually left them".
Btw, banana stand bija Londonā, es to nezināju, uzzināju tikai pēc tam, kad jau bija aizceļojis atpakaļ uz usa. So sad. Ja jūs domājat, ka es nebūtu mērojusi 3h autobusā tikai, lai tiktu pie banana stand, you know nothing, John Snow!
Te bija domāts paragrāfs, kur stāstīts par kaut ko no manas dzīves un tādā garā, bet. [kurš tā beidz teikumus?] Ņemot vērā, cik ļoti es par ofisu atkal safanojos, es novērsīšos no rakstīšanas un vēlreiz noskatīšos pēdējo sēriju.
Ā, jā, es gribēju vēl pažēloties, ok, tam vienmēr laiks ir. Tātad šodien ir mammai dzimšanas diena un viņi cep dārzā šašliku un ēd visādus garšīgus labumus + ir silts viņiem Ventspilī. Un ir muzeju nakts, manas dāmas iet skatīties filmu ar Leonardo DiCaprio un pēc tam uz spēļu vakaru, kā arī ir Eirovīzija, kur var judge the hell out of everyone! Un tas viss, protams, notiek back in my motherland. Viss, kas man patīk! Nu, labi, Eurovision es varu arī te judge, bet that's not the same.
Ok, last episode of The Office again!
2012. gada 31. decembris
Termokrūze
Labdien, šī gada pēdējā dienā!
Es gribēju taisīt kaut kādus sarakstu par lietām, kas man šajā gadā vislabāk patika un neptika. Bet tad es sapratu, ka es vairs neatceros neko no tā, kas notika gada pirmajā pusē. Es pat neatceros, kas notika pagājušajā mēnesī. Tāpēc šī sarakstu doma, pag, kāda sarakstu doma? Nu, es pamēģināšu gan kaut ko tādā garā te sarakstīt.
Enīvej. Pabeidzu to Feast of Crows un sāku Dance with Dragons. Un vienai slave woman vārds bija Elza, viņa bija audēja (un pat ne whore, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā tā ir sieviešu populārākā nodarbošanās, ja vien tu neesi pareizajā kārtā dzimusi). Tika pieminēts kādas 3 reizes šis vārds un nekad netiks pieminēts atkārtoti, bet I was very excited about it. Es izlasītu daudz vairāk grāmatu, ja tur kādu varoni sauktu tāpat kā mani. Varbūt, ka pat kādu briesmīgu Koelju sheesh. Bet tikai varbūt.
Vēl šajā laikā Nikijsuns paspēja saslimt un nomirt. So that was sad. Very, very sad.
Tagad mājās ir kaķu pret suņu attiecības 2:1, lai gan resnais suns tagad ēd vēl vairāk un tur jau sanāk 2, ja ne visi 3 suņi.
Šogad arī sāku aktīvāk ēst kafiju. Un esmu izlasījusi 7 grāmatas. Millenium triloģiju un The Song of Ice and Fire 4 un sāku 5. It kā jau nav daudz, bet c'mon, cut me some slack, tās grāmatas tādas pabiezas. Un ņemot vērā, cik daudz seriālus un filmas es skatos, brīnums, ka vispār kaut ko izlasīju.
Šogad no filmām man patika gan The Avengers, The Dark Knight Rises, The Perks of being a Wallflower, 21 Jump Street, Cloud Atlass, Argo un Safety Not Guaranteed.
No seriāliem, ko es šogad uzgāju un sāku skatīties- Peep show [hilarious] un Better off Ted [tikai 2sezonas, bet tik labs bija], kā arī Life's too short [arī pats seriāls bija too short]. No jaunajiem seriāliem man patika Go on un The Mindy project. No ne komēdijseriāliem, ko sāku šogad skatīties, bet neesmu vēl pabeigusi- Homeland, Doctor Who un Revolution.
Mūzikā vislabākais, kas notika bija Ben Howard.
Un vispār šogad gribas uzslavēt Misfits, kas ir genius, gan aktieri jaunie ir labi un vispār super.
Šogad manā "funny people" sarakstā iekļuva arī Aubrey Plaza un Daniel Tosh, apsveicam!
Lielākā kino vilšanās man bija jaunais zirnekļcilvēks. Un briesmīgākā filma, kuru skatījos kino bija Dark Shadows. Un vienīgā filma, kuru es iesāku šogad skatīties un pēc pāris minūtēm sapratu, ka neskatīšos- Cosmopolis.
Nākošajā gadā esmu very excited par Django Unchained, Arrested Develompent jauno sezonu un ceru, ka Georg Martin izdomās, ka laiks ir nākošajai grāmatai.
Labi, šogad viss. Jāsagaida Liena un jābrauc pie Sarmas! Hei ho!
Es gribēju taisīt kaut kādus sarakstu par lietām, kas man šajā gadā vislabāk patika un neptika. Bet tad es sapratu, ka es vairs neatceros neko no tā, kas notika gada pirmajā pusē. Es pat neatceros, kas notika pagājušajā mēnesī. Tāpēc šī sarakstu doma, pag, kāda sarakstu doma? Nu, es pamēģināšu gan kaut ko tādā garā te sarakstīt.
Enīvej. Pabeidzu to Feast of Crows un sāku Dance with Dragons. Un vienai slave woman vārds bija Elza, viņa bija audēja (un pat ne whore, kas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā tā ir sieviešu populārākā nodarbošanās, ja vien tu neesi pareizajā kārtā dzimusi). Tika pieminēts kādas 3 reizes šis vārds un nekad netiks pieminēts atkārtoti, bet I was very excited about it. Es izlasītu daudz vairāk grāmatu, ja tur kādu varoni sauktu tāpat kā mani. Varbūt, ka pat kādu briesmīgu Koelju sheesh. Bet tikai varbūt.
Vēl šajā laikā Nikijsuns paspēja saslimt un nomirt. So that was sad. Very, very sad.
Tagad mājās ir kaķu pret suņu attiecības 2:1, lai gan resnais suns tagad ēd vēl vairāk un tur jau sanāk 2, ja ne visi 3 suņi.
Šogad arī sāku aktīvāk ēst kafiju. Un esmu izlasījusi 7 grāmatas. Millenium triloģiju un The Song of Ice and Fire 4 un sāku 5. It kā jau nav daudz, bet c'mon, cut me some slack, tās grāmatas tādas pabiezas. Un ņemot vērā, cik daudz seriālus un filmas es skatos, brīnums, ka vispār kaut ko izlasīju.
Šogad no filmām man patika gan The Avengers, The Dark Knight Rises, The Perks of being a Wallflower, 21 Jump Street, Cloud Atlass, Argo un Safety Not Guaranteed.
No seriāliem, ko es šogad uzgāju un sāku skatīties- Peep show [hilarious] un Better off Ted [tikai 2sezonas, bet tik labs bija], kā arī Life's too short [arī pats seriāls bija too short]. No jaunajiem seriāliem man patika Go on un The Mindy project. No ne komēdijseriāliem, ko sāku šogad skatīties, bet neesmu vēl pabeigusi- Homeland, Doctor Who un Revolution.
Mūzikā vislabākais, kas notika bija Ben Howard.
Un vispār šogad gribas uzslavēt Misfits, kas ir genius, gan aktieri jaunie ir labi un vispār super.
Šogad manā "funny people" sarakstā iekļuva arī Aubrey Plaza un Daniel Tosh, apsveicam!
Lielākā kino vilšanās man bija jaunais zirnekļcilvēks. Un briesmīgākā filma, kuru skatījos kino bija Dark Shadows. Un vienīgā filma, kuru es iesāku šogad skatīties un pēc pāris minūtēm sapratu, ka neskatīšos- Cosmopolis.
Nākošajā gadā esmu very excited par Django Unchained, Arrested Develompent jauno sezonu un ceru, ka Georg Martin izdomās, ka laiks ir nākošajai grāmatai.
Labi, šogad viss. Jāsagaida Liena un jābrauc pie Sarmas! Hei ho!
2012. gada 16. septembris
what a pathetic display of unfortunate normalcy
komēdijas trūkums manā organismā bija tik liels, ka es devos meklēt jaunus seriālus. atradu šito, pirmā sērija jau bija tik laba, otrajā esmu tikai 4min un esmu skaļi smējusies kādas 4 reizes. aaah, life is great, right? Think again, little bird. Protams, ka seriālam tikai 2 sezonas un tas ir beidzies. Un es te runāju par šito http://www.imdb.com/title/tt1235547/
Šodien jau 3 krūzes ar siltu pienu, medu un sviestu izdzertas. Kad es biju mazāka, man negaršoja. Tagad galīgi neliekas nekas traks, pat tīri tā neko saldais. Vienīgi ar sodu gan ir pretīgi arī tagad, bet man sodas nav, so it's all good.
Būtībā bija tā. Pagājušo nedēļ kojās Maija un Justīne abas puņķojās. Es vesela, body strong, viss kārtībā. Pēc ilgiem laikiem izbraucu 15. trollī aka baktēriju perēklī, viss ok, pažēlojos, cik viss tur briesmīgi pretīgs un tā. Atbraucu mājās, booom, iesnas klāt. Tā forši visu nedēļas nogali pavadu šajā burvīgajā stiklaino acu un puņķainā deguna stāvoklī. Fun times.
Izcepu siera kūku, to ar karameļu mērci. Man jau garšoja.
Nav laika rakstīt, jāskatās seriāls. Būtībā šis bija domāts kā skype ieraksts, nu, vismaz tas sākums. Bet es te pēdējā laikā maz rakstu, tā kā ierakstījās šeit.
Un kāda iespēja, ka man pie tagiem nebija 'fun times'?
Drīz, pavisam drīz atsāksies seriāli. Jēīj.
Slinkums meklēt bildi.
Bet iedomājies, ka te ir mazs zirdziņš, kurš ēd bageti un pesto. Nē, nav cool, don't do that! Neko neiedomājies. Don't let your imagination run amok. [i miss the office].
Michael: Run what?
Pam: Amok. It means, don't let your imagination run out of control.
Michael: Why didn't you just say that, Pam?
Pam: Michael, do not let your imagination run out of control.
Michael: Well, that's easy for you to say. You have a bad imagination. It's stupid. I live in a fantasy world.
Šodien jau 3 krūzes ar siltu pienu, medu un sviestu izdzertas. Kad es biju mazāka, man negaršoja. Tagad galīgi neliekas nekas traks, pat tīri tā neko saldais. Vienīgi ar sodu gan ir pretīgi arī tagad, bet man sodas nav, so it's all good.
Būtībā bija tā. Pagājušo nedēļ kojās Maija un Justīne abas puņķojās. Es vesela, body strong, viss kārtībā. Pēc ilgiem laikiem izbraucu 15. trollī aka baktēriju perēklī, viss ok, pažēlojos, cik viss tur briesmīgi pretīgs un tā. Atbraucu mājās, booom, iesnas klāt. Tā forši visu nedēļas nogali pavadu šajā burvīgajā stiklaino acu un puņķainā deguna stāvoklī. Fun times.
Izcepu siera kūku, to ar karameļu mērci. Man jau garšoja.
Nav laika rakstīt, jāskatās seriāls. Būtībā šis bija domāts kā skype ieraksts, nu, vismaz tas sākums. Bet es te pēdējā laikā maz rakstu, tā kā ierakstījās šeit.
Un kāda iespēja, ka man pie tagiem nebija 'fun times'?
Drīz, pavisam drīz atsāksies seriāli. Jēīj.
Slinkums meklēt bildi.
Bet iedomājies, ka te ir mazs zirdziņš, kurš ēd bageti un pesto. Nē, nav cool, don't do that! Neko neiedomājies. Don't let your imagination run amok. [i miss the office].
Michael: Run what?
Pam: Amok. It means, don't let your imagination run out of control.
Michael: Why didn't you just say that, Pam?
Pam: Michael, do not let your imagination run out of control.
Michael: Well, that's easy for you to say. You have a bad imagination. It's stupid. I live in a fantasy world.
2012. gada 27. jūlijs
Sugar, oh, honey honey.
Šodien izcepu ķiršu kūku, brownies un uztaisīju zefīru. Būtībā esmu pardozējusi cukuru. Šī brīža izjūtas- aklsjdovbiqlerfksdmfnvboqale;osdlkjmxKNJBAVKYHFKB.
Oh, mēn. Why did i eat so much?
Labi, ka piens beidzās, savādāk es vēl ēstu superšokolādīgos brownies, mmmm. Ņam. Un varētu domāt, ka es jau nesaēdos visu tapšanas procesā. Saputots olas baltums ar cukuru man garšo daudz labāk par putkrējumu. Beidz domāt par saldumiem!
Vēl pa šo laiku nekas jauns nav noticis. Sāku lasit Clash of Kings, kas otrā Game of Thrones grāmata. Un sāku skatīties jauno Project Runway. Kāds sakars? Nu, ir te sakars, ir. Man viens dizaineris ļoti atgādina Lord Varys. Varbūt ne īsti no seriāla, bet no manas imagination gan. Un tagad viņš ir mans Lord Varys, tāpēc ekstra forši skatīties kā viņš šuj apģērbu.
Sapņi arī nekādi īpaši interesantie nav bijuši. Vienā gan istabā ielidoja kolibrī, kas bija albīns.
Vēl vienu dienu es no rīta 20min domāju, kā es sauktu savu suni. Beigās arī neizdomāju. Un tad es dusmojos uz čūčū, ko 1000 vārdos sauc, jo viņa pievākusi visus labos vārdus- čūbīts, čumīts, cūcū. Vēl atcerējos manu, Līvas un Aijas putniņu, ko sauca Čukiņš. Tas arī bija labs vārds.
Tad vienu citu dienu es 15min mēģināju atcerēties kā sauc kabaci. Es sēdēju virtuvē un uz galda bija kabacis. Un es nevarēju atcerēties, kā viņu sauc. Un es sēžu un saucu- ķirbis, baklažāns, arbūzs, ķirbis, baklažāns, nē, ķirbis, nē. Un aizgāja tik tālu, ka es mēģināju sameklēt internetā, bet to jau diezgan grūti izdarīt, ja tu nezini, kā sauc kaut ko. Tā es meklēju visādas receptes, kur pie sastāvdaļām būtu tas dārzenis. Beigās atradu. Iepriekšējā dienā es mammai prasīju kaut ko par kabaci un pat tad es nevarēju uzreiz atcerēties, kā viņu sauc, tāpēc teici "nu, tā kā garš ķirbis".
Breaking bad jaunā sezona tāda too slow, True Blood jaunā sezona tāda too much sheesh going on, bet Workaholics spot on!
Sētā smuki var iziet un uzēst avenes, ķiršus, upenes. Un pēdējās 2 dienas ārā silts un vakarā var smuki ar riteni pabraukāties. Nebūtu tik daudz tūristu, kas pa ceļu maisās, būtu vēl labāk.
Un šodien sākās Olimpiskās spēles! Oh, yeah!
Man ir smuka krūze ar magonītēm un puķēm, ko es nezinu, bet vakar bija tik smuki dzeltens un liels mēness, bet ne par to ir šis stāsts. Es gribu ūdeni tajā krūzē.
Oh, mēn. Why did i eat so much?
Labi, ka piens beidzās, savādāk es vēl ēstu superšokolādīgos brownies, mmmm. Ņam. Un varētu domāt, ka es jau nesaēdos visu tapšanas procesā. Saputots olas baltums ar cukuru man garšo daudz labāk par putkrējumu. Beidz domāt par saldumiem!
Vēl pa šo laiku nekas jauns nav noticis. Sāku lasit Clash of Kings, kas otrā Game of Thrones grāmata. Un sāku skatīties jauno Project Runway. Kāds sakars? Nu, ir te sakars, ir. Man viens dizaineris ļoti atgādina Lord Varys. Varbūt ne īsti no seriāla, bet no manas imagination gan. Un tagad viņš ir mans Lord Varys, tāpēc ekstra forši skatīties kā viņš šuj apģērbu.
Sapņi arī nekādi īpaši interesantie nav bijuši. Vienā gan istabā ielidoja kolibrī, kas bija albīns.
Vēl vienu dienu es no rīta 20min domāju, kā es sauktu savu suni. Beigās arī neizdomāju. Un tad es dusmojos uz čūčū, ko 1000 vārdos sauc, jo viņa pievākusi visus labos vārdus- čūbīts, čumīts, cūcū. Vēl atcerējos manu, Līvas un Aijas putniņu, ko sauca Čukiņš. Tas arī bija labs vārds.
Tad vienu citu dienu es 15min mēģināju atcerēties kā sauc kabaci. Es sēdēju virtuvē un uz galda bija kabacis. Un es nevarēju atcerēties, kā viņu sauc. Un es sēžu un saucu- ķirbis, baklažāns, arbūzs, ķirbis, baklažāns, nē, ķirbis, nē. Un aizgāja tik tālu, ka es mēģināju sameklēt internetā, bet to jau diezgan grūti izdarīt, ja tu nezini, kā sauc kaut ko. Tā es meklēju visādas receptes, kur pie sastāvdaļām būtu tas dārzenis. Beigās atradu. Iepriekšējā dienā es mammai prasīju kaut ko par kabaci un pat tad es nevarēju uzreiz atcerēties, kā viņu sauc, tāpēc teici "nu, tā kā garš ķirbis".
Breaking bad jaunā sezona tāda too slow, True Blood jaunā sezona tāda too much sheesh going on, bet Workaholics spot on!
Sētā smuki var iziet un uzēst avenes, ķiršus, upenes. Un pēdējās 2 dienas ārā silts un vakarā var smuki ar riteni pabraukāties. Nebūtu tik daudz tūristu, kas pa ceļu maisās, būtu vēl labāk.
Un šodien sākās Olimpiskās spēles! Oh, yeah!
Man ir smuka krūze ar magonītēm un puķēm, ko es nezinu, bet vakar bija tik smuki dzeltens un liels mēness, bet ne par to ir šis stāsts. Es gribu ūdeni tajā krūzē.
2012. gada 5. jūlijs
Suits un Indija.
Tātad. Ilgi nebija bijis sapnis, ko normāli atceros.
Es esmu veikalā, kas ir tāds kā old school universālveikals + mazliet atgādina creepy noliktavu. Veikals vairākos stāvos, es esmu kaut kādā veikalā, kur nav neviena pārdevēja. Un cenas klāt arī nav. Es skatos mazus māla dinozauriņus. Man blakus viens pircējs ņem mazus, apaļus, zilus trauciņus, līmē iekšā uzlīmi ar cenu un liek tur figūriņas. Nu, labi, es arī vienu izmēģinu. Te nodziest gaisma visā veikalā. Un tāda weird sajūta, visi skrien ārā no veikala. Visi skrienam lejā pa trepēm. Izskrienam ārā no veikala, bet mēs vairs neesam Latvijā. Mēs esam Indijā. Pie mazas jahtu ostiņas un kanāla. Izrādās, ka tā māja var teleportēties. Visi cilvēki izklīst. Tur žogs. Aiz žoga vecs vīrietis tirgo maizi. Man pēkšņi ļoti gribas ēst. Man kabatās kaut kāda nauda, man prasa eiro, bet man ir viens lats, viens cents un daudz santīmu. Es negribu atdot latu, mēs sarunājam, ka došu santīmus. Atdodu viņam visus santīmus, bet viņš man nedod maizi. Viņš tur to maizi rokā un pagriežas. Viņam blakus uz zemes stāv vēl maize, bet tā tāda kārtaina un ar ievārījumu. Es paņemu to. Viņš paliek ļoti dusmīgs un sāk man dzīties pakaļ. Es skrienu atpakaļ universālveikalā, kas teleportējas. Viņš ieskrien līdzi. Es uzskrienu atpakaļ uz to veikalu, nav neviena cilvēka, bet es saucu pēc tiem pārdevējiem. Saucu, ka man ir ēdiens, lai viņi skrien šurp un aizslēdz visas veikala ieejas. Viņi atskrien, bet tas vīrietis arī ticis iekšā. Tas vīrietis tagad visiem uzbrūk, bet tie pārdevēji, kas kādi 10+ izrādās ir supervaroņi. Un tur ir captain america, iron man, supermens un kaut kādi x-meni arī. Viņi nogalina to vīrieti. Viņš tur guļ uz zemes, te pēkšņi viņam izaug ilkņi un izrādās, ka viņš ir vampīrs. Nu, neko, tie viņu nogalina vēlreiz. Izrādās, ka tas bija Indijas ūdens vampīrs. Tad Iron man apskatās uz to vīrieti un saka, ka tas agrāk bijis viņa kapteinis. Esmu uz kutera un man prasa, lai es saucu kādi supervaroņi bija veikalā. Tikko es nosaucu kādu, tā viņa simbols debesīs parādās. Un es mēģinu atcerēties, kā sauc to no Watchmen ar masku [Rorschach], bet es nevaru atcerēties. The end.
Es nezinu, kāpēc man atkal vampīrs sapnī. Varbūt zīme, ka jāsāk tomēr skatīties True Blood jaunā sezona. Un esmu vīlusies, ka no visiem supervaroņiem es neredzēju, ne zirnekļcilvēku, ne Betmenu. Why?
Un Ventspilī atkal līst. Un man salsts ķepiņas, bet slinkums uzvilkt zeķes. White girl problems.
Vēl sāku nesen skatīties Suits. Pirmā sērija man patika. Pārējās es pat nezinu. Nevaru saprast, vai man patīk seriāls, vai vienkārši skatos, jo gribētu precēt Harvey Specter.
Un šodien man atkal uzdeva ravēt dobes, bet tā kā līst...būs jāatrod interesantāka izklaide. Blā, blā, nav ko te ņemties, jāiet pēc zemeņu kūkas.
2012. gada 25. maijs
Very comedically humorous.
Gandrīz visi mani seriāli jau paspējuši savas sezonas nobeigt. Sāku meklēt jaunu food for my soul. Atradu arī! Life's too short, arī šis seriāls too short, drīz jau visas 7 epizodes būšu noskatījusies. Cerams, ka nebūs nobeigts pavisam, kā pēdējā laikā notiek ar jaunajiem komēdijseriāliem.
2012. gada 31. marts
Bohemian Rhapsody
Man ir brīvlaiks, kaķis, kas neatkāpjas ne soli, un iesnas. Es neteiktu, ka tā ir labākā kombinācija, bet varētu būt arī sliktāk. Vakar brīvprātīgi izdzēru 2 krūzes ar upeņu tēju! Brīvprātīgi! Tas parāda, cik daudz cilvēks ir ar mieru darīt, lai neslimotu brīvlaikā!
Vēl pirms 5min man istabā spīdēja saule un man bija iedvesma piebeigt to mākoņgleznu ar ko man ļoti bipolar attiecības, nē, pat ne bipolar, vienkārši hate/hate even more attiecības. Bet vairs saule nespīd.
Vispār grūti koncentrēties un kaut ko uzrakstīt, kad visu laiku jādzied līdzi dziesmai.
ā, un šonedēļ sākās Mad Men, bet atkal nebija The Office. Un pirmdien jau Game of Thrones!
čaū!
Vēl pirms 5min man istabā spīdēja saule un man bija iedvesma piebeigt to mākoņgleznu ar ko man ļoti bipolar attiecības, nē, pat ne bipolar, vienkārši hate/hate even more attiecības. Bet vairs saule nespīd.
Vispār grūti koncentrēties un kaut ko uzrakstīt, kad visu laiku jādzied līdzi dziesmai.
ā, un šonedēļ sākās Mad Men, bet atkal nebija The Office. Un pirmdien jau Game of Thrones!
čaū!
2011. gada 3. novembris
Words.
Sākam. Braucu uz Rīgu pirmdien no rīta, klausos mūziku un domāju, ka sen nav redzēta kontrole šajos starppilsētu autobusos. Tev pietrūkst kontrole, Elza? Lūdzu! Pēc pāris desmit minūtēm iekāpj kontrole. Pie Talsiem [čau, Ance!]. Šodien braucu mājās no Rīgas, atkal kontrole. Laikam jāturpina pirkt tās autobusa biļetes tomēr būs. Vēl šodien notrāpijās forši, ka netiku sēdēt pie loga un ārā bija migla milzonīga. Visi gulēja, izņemot šoferi, kas aizdomīgi bieži pīpināja un strauji bremzēja, vismaz tas turēja mani nomodā.
Īsumā par šo nedēļu kojās- bija labi, kā jau parasti. Ēdām ģimeniskās vakariņas, skatījāmies savu iemīļoto latviešu seriālu, taisījām karsto ābolu dzērienu un klausījāmies miera mūziku,runājām par Ziemassvētkiem, lozējām secret santa [kas beidzās ar fail], kā arī centāmies 3dienas vakarā apēst visu, kas pa nedēļas nogali varētu sabojāties, jo visas šonedēļ pa mājiņām un tā.
Vēl visus rītus ceļos 7os un šorīt, kad skolā bija tikai 12:30 arī nevarēju izgulēties, paldies stāva kaimiņi!
Ar Anety 3dien bijām okupācijas muzejā. Kā mums tur gāja? Aizdomīgi jautri, ņemot vērā, ka tas ir okupācijas muzejs. Un cik gan depresīvi ir latvieši, jēziņ! Mums gan veicās atrast lietas, kas bija tajā nedepresīvajā galā- pilnpiena taloni, zeķes ar dekoratīvajiem ielāpiem, šaha figūriņas, plakāti un avīžu raksti. Un mēs tur bijām vairāk kā 1,5h. Pozitīvi. Pēc tam Anety mani kaut kur pa apli veda pa vecrīgu, nu, nezina viņa to vecrīgu, nezina! Pateicoties manam pilsētas pārzināšanas talantam, ātri tikām uz pareizā ceļa. Jā, tā es to atceros. Vēl Anety mani izveda mini ekskursijā pa savu mini fakultāti.
Un vēl smieklīgi bija, bet jau sen [pirms nedēļas], kad mans krustbērns ciemojās un viņš ienāk istabā un saka- suns ar degunu sūca man bikses! Nu, pasaki, ka nav comedically humorous! Šodien ļoti daudz izsaukuma zīmes!
Un New girl bija smieklīga sērija ar visu savu labāk melno vīriņš.
Tagad jānoskatās American Horror story jaunā sērija, vienīgi man bail. Naktī vēl neesmu skatījusies + dienā jau man tas pats sākums creeps me out.
Vēl mana mugura sāp katru dienu jau. Šodien vispār traki, vairāk gan pleci. Īpaši tagad, nevaru pat nosēdēt.
Lai beigtu uz patīkamākas nots, te būs->
[vecais]
[jaunākais]
Amir and Ben, why u so funny?
Un jauna sadaļa manā blogā-> p.s. jon lajoie drīzumā gaidāms wtf collective 3! yēīj!
Tagad gan viss, jo mana mugura un pleci mani nogalina, nevaru vairs pasēdēt.
out.
Īsumā par šo nedēļu kojās- bija labi, kā jau parasti. Ēdām ģimeniskās vakariņas, skatījāmies savu iemīļoto latviešu seriālu, taisījām karsto ābolu dzērienu un klausījāmies miera mūziku,runājām par Ziemassvētkiem, lozējām secret santa [kas beidzās ar fail], kā arī centāmies 3dienas vakarā apēst visu, kas pa nedēļas nogali varētu sabojāties, jo visas šonedēļ pa mājiņām un tā.
Vēl visus rītus ceļos 7os un šorīt, kad skolā bija tikai 12:30 arī nevarēju izgulēties, paldies stāva kaimiņi!
Ar Anety 3dien bijām okupācijas muzejā. Kā mums tur gāja? Aizdomīgi jautri, ņemot vērā, ka tas ir okupācijas muzejs. Un cik gan depresīvi ir latvieši, jēziņ! Mums gan veicās atrast lietas, kas bija tajā nedepresīvajā galā- pilnpiena taloni, zeķes ar dekoratīvajiem ielāpiem, šaha figūriņas, plakāti un avīžu raksti. Un mēs tur bijām vairāk kā 1,5h. Pozitīvi. Pēc tam Anety mani kaut kur pa apli veda pa vecrīgu, nu, nezina viņa to vecrīgu, nezina! Pateicoties manam pilsētas pārzināšanas talantam, ātri tikām uz pareizā ceļa. Jā, tā es to atceros. Vēl Anety mani izveda mini ekskursijā pa savu mini fakultāti.
Un vēl smieklīgi bija, bet jau sen [pirms nedēļas], kad mans krustbērns ciemojās un viņš ienāk istabā un saka- suns ar degunu sūca man bikses! Nu, pasaki, ka nav comedically humorous! Šodien ļoti daudz izsaukuma zīmes!
Un New girl bija smieklīga sērija ar visu savu labāk melno vīriņš.
Tagad jānoskatās American Horror story jaunā sērija, vienīgi man bail. Naktī vēl neesmu skatījusies + dienā jau man tas pats sākums creeps me out.
Vēl mana mugura sāp katru dienu jau. Šodien vispār traki, vairāk gan pleci. Īpaši tagad, nevaru pat nosēdēt.
Lai beigtu uz patīkamākas nots, te būs->
[vecais]
[jaunākais]
Amir and Ben, why u so funny?
Un jauna sadaļa manā blogā-> p.s. jon lajoie drīzumā gaidāms wtf collective 3! yēīj!
Tagad gan viss, jo mana mugura un pleci mani nogalina, nevaru vairs pasēdēt.
out.
2011. gada 28. oktobris
Pastaiga.
Šodien biju pastaigā. Šis ir priekš Slice. Tāds mums te rudens iekš lv.
Izbaroju pīlēm famfam size baltmaizi. Un vienu brīdi palika so creepy. Sēžu parkā, klausos mūziku, baroju pīles, cilvēku apkārt nav, visas pīles man apkārt, pēkšņi!, visas pīles stāv un skatās uz vienu pusi kādas 30 sekundes, paceļas spārnos un aizlido uz dīķi, tad sadalās divās komandās un katra aizpeld uz savu dīķa pusi. Un tie, kas pārzina Jūrmalas parku zina, ka plostiņa dīķim ir 2 laipiņas. Un tā tās pīles savās komandās stāv uz tām laipiņām. Un es sēžu viena ar baltmaizi uz soliņa. Metu, metu, metu to maizi, bet pilnīgs ignors no pīļu puses. Pēc kādas minūtes gan tās atgriezās pie manis. Bet bija tā dīvaini. Vēl bija brīdis, kad es pati sev atgādināju to trako lēdiju no home alone 2, kas viena parkā baložus baroja, kā arī vienu pavecāku kundzi, kas netālu no kojām baro baložus. Bet tad es sevi mierināju ar domu, ka pīles ir one step above baložiem. Es nezinu, kur es tādu putnu hierarhiju izrāvu, bet pie tādas pagaidām paliksim.
Pēc pīļu barošanas aizgāju līdz jūrai, kur nekā interesanta nebija. Nu, galīgi nekā. Nu, bija tikai biščiņ smukas debesis.
Un It's always sunny in Philadelphia bija tik laba sērija! Iesaku!
Piebeidzu Mad Men, gaidu jauno sezonu.
Izbaroju pīlēm famfam size baltmaizi. Un vienu brīdi palika so creepy. Sēžu parkā, klausos mūziku, baroju pīles, cilvēku apkārt nav, visas pīles man apkārt, pēkšņi!, visas pīles stāv un skatās uz vienu pusi kādas 30 sekundes, paceļas spārnos un aizlido uz dīķi, tad sadalās divās komandās un katra aizpeld uz savu dīķa pusi. Un tie, kas pārzina Jūrmalas parku zina, ka plostiņa dīķim ir 2 laipiņas. Un tā tās pīles savās komandās stāv uz tām laipiņām. Un es sēžu viena ar baltmaizi uz soliņa. Metu, metu, metu to maizi, bet pilnīgs ignors no pīļu puses. Pēc kādas minūtes gan tās atgriezās pie manis. Bet bija tā dīvaini. Vēl bija brīdis, kad es pati sev atgādināju to trako lēdiju no home alone 2, kas viena parkā baložus baroja, kā arī vienu pavecāku kundzi, kas netālu no kojām baro baložus. Bet tad es sevi mierināju ar domu, ka pīles ir one step above baložiem. Es nezinu, kur es tādu putnu hierarhiju izrāvu, bet pie tādas pagaidām paliksim.
Pēc pīļu barošanas aizgāju līdz jūrai, kur nekā interesanta nebija. Nu, galīgi nekā. Nu, bija tikai biščiņ smukas debesis.
Un It's always sunny in Philadelphia bija tik laba sērija! Iesaku!
Piebeidzu Mad Men, gaidu jauno sezonu.
2011. gada 16. oktobris
Šovakar un tā.
Sāku skatīties Mad men. Iepatikās. Tikko noskatījos pirmo sezonu. Kāpēc neviens neskatās Mad men? Man nav ar ko pārrunāt. Īpaši to [jā, te tālāk spoileris, ja kāds gribēs kādreiz skatīties], ka Pegijai piedzima bērns, par kuru viņa pati nemaz nenojauta. Tas tāds wtf moments bija. Un, šausmas, cik viņi tur var pīpēt! Skatoties vien man jau liekas, ka tūlīt dūmos nosmakšu. Pārējais viss forši. Man patīk.
Šovakar kaut kā garlaicīgi. Man kā cilvēkam, kas never miss a good chance to shut the hell up, gribējās parunāties, bet nevienam šodien nebija laika ar mani runāt. Nu, neko, tā gadās.
Šovakar kaut kā garlaicīgi. Man kā cilvēkam, kas never miss a good chance to shut the hell up, gribējās parunāties, bet nevienam šodien nebija laika ar mani runāt. Nu, neko, tā gadās.
2011. gada 13. augusts
Oi.
Te tik sen nekas nav rakstīts. Un man arī slinkums tagad to darīt, bet, zinot cik man slikta atmiņa, būs kaut kas jāsaraksta.
Tātad. īsumā.
7.-10. datumam biju Mazirbē. Kur dzīvojos kopā ar Anci. Pirmajā vakarā bija vēl daži viesi sabraukuši un tā. Otrā dienā Ance atrada manas bikses kokā, kas bija izkritušas atgriežoties no nakts peldes, ja to tā var nosaukt. Nē, nē, es drīzāk teiktu- plunčāšanās. Jā. Vēl man neļāva gulēt un ap četriem naktī, kad es jau smuki savā pidžamā, lika zoli spēlēt. Nākošajā dienā jūrmalā nosalām un tad arī tas bipolar laiks sākās, kas vēl tgd turpinās. Pārējās dienas, kad ar Anci bijām divatā, skatījāmies filmas [bija arī viena filma on loop] un ēdām junk food, kā arī samērā labu real food. Ance paspēja arī sagriezties uz cepamās lāpstiņas. Tā gadās...dažiem. Paspēlējām arī istabā badmintonu, kas sanāca labāk nekā cerēts. Un tad katru reizi, kad bija pērkons, es ietinusies segā metos Ances istabā. Un tur bija tāds pērkons! Ja tas būtu bijis naktī, mani jau sen būtu ķērusi trieka. Un veikals tur bija super tuvu. Un tur bija garšīgais šokolādes saldējums un koržiki. Vēl mēs vācām sienu! Jā, that happened. Un kaimiņos bija taksīši, kas nāca palīgā. Vispār viens nāca palīgā, otrs rēja virsū. Bet tas mazais cīsiņsuns bija tāds mīlīgais, viņš leca grābekļos un kinda nesa kociņu.[Anety man liek lasīt kaut ko par E.I.S., izsita no līdzsvara [Un runājot par līdzsvaru, es vakar Sarmai pielipināju to Tranzīta dziesmu.]].
Viss, vairs neko neatceros.
Ā, jā, vakar bija gaidītais zvaigžņu lietus. Tas pilnmēness bija tik spožs, ka neko nevarēja redzēt. Tikai nosalām. Un redzējām daudz lidmašīnu. Un vai es jau minēju, ka nosalām?
Tūlīt būšu sadzinusi Breaking Bad, vēl palikušas divas sērijas, ko šovakar domāju noskatīties, nē, vienu. Otra, lai rīt brokastīs. Nav galīgi filmu noskaņojuma, vai arī filmas, ko gribētos skatīties.
Out.
Tātad. īsumā.
7.-10. datumam biju Mazirbē. Kur dzīvojos kopā ar Anci. Pirmajā vakarā bija vēl daži viesi sabraukuši un tā. Otrā dienā Ance atrada manas bikses kokā, kas bija izkritušas atgriežoties no nakts peldes, ja to tā var nosaukt. Nē, nē, es drīzāk teiktu- plunčāšanās. Jā. Vēl man neļāva gulēt un ap četriem naktī, kad es jau smuki savā pidžamā, lika zoli spēlēt. Nākošajā dienā jūrmalā nosalām un tad arī tas bipolar laiks sākās, kas vēl tgd turpinās. Pārējās dienas, kad ar Anci bijām divatā, skatījāmies filmas [bija arī viena filma on loop] un ēdām junk food, kā arī samērā labu real food. Ance paspēja arī sagriezties uz cepamās lāpstiņas. Tā gadās...dažiem. Paspēlējām arī istabā badmintonu, kas sanāca labāk nekā cerēts. Un tad katru reizi, kad bija pērkons, es ietinusies segā metos Ances istabā. Un tur bija tāds pērkons! Ja tas būtu bijis naktī, mani jau sen būtu ķērusi trieka. Un veikals tur bija super tuvu. Un tur bija garšīgais šokolādes saldējums un koržiki. Vēl mēs vācām sienu! Jā, that happened. Un kaimiņos bija taksīši, kas nāca palīgā. Vispār viens nāca palīgā, otrs rēja virsū. Bet tas mazais cīsiņsuns bija tāds mīlīgais, viņš leca grābekļos un kinda nesa kociņu.[Anety man liek lasīt kaut ko par E.I.S., izsita no līdzsvara [Un runājot par līdzsvaru, es vakar Sarmai pielipināju to Tranzīta dziesmu.]].
Viss, vairs neko neatceros.
Ā, jā, vakar bija gaidītais zvaigžņu lietus. Tas pilnmēness bija tik spožs, ka neko nevarēja redzēt. Tikai nosalām. Un redzējām daudz lidmašīnu. Un vai es jau minēju, ka nosalām?
Tūlīt būšu sadzinusi Breaking Bad, vēl palikušas divas sērijas, ko šovakar domāju noskatīties, nē, vienu. Otra, lai rīt brokastīs. Nav galīgi filmu noskaņojuma, vai arī filmas, ko gribētos skatīties.
Out.
2011. gada 7. jūlijs
Nav mana diena.
Man nebija kaklam zāles, mani senči aizbrauca uz pilsētu un solījās man loketu atvest. Yeah, sure, beidzot es sagaidu, mans kakls mani galina nost un viņi man iedod kaut kādu lakricbriesmoni. C'mon, kādā veidā? No visām kakla zālēm, kas pasaulē, tik daudz ir garšīgu, ko citreiz pat tāpat uzēdu. Bet nē, viņi kaut kādā mistiskā veidā atrod tādu, kas garšo pēc lakricas. Vēl briesmīgāk būtu tikai, ja tās garšotu pēc ķirbjiem.
Tā es te mocos.
out.
2010. gada 28. maijs
Autobusa stāsts.
Tātad.
Vakar es braucu mājās. Autoostā biju jau 18:20, lai dabūtu vietu autobusā. Un jau tad man bija 36. vieta. Labi, man bija sēdvieta. Bet enīvej man bija 40 min līdz autobusam. Nu, neko, sēdēju pie savas platformas un gaidīju. Tā kā ārā bija silts laiks un man nebija nekas, kam būtu kabatas, mans pleijeris bija somā. Tātad, es sēdēju klusumā, ja neskaita, ka bija viens nereāli smieklīgs brīdis, kad kāda sieviete skaļi, nē, superskaļi runāja pa telefonu ar savu Almas tanti. Tā saruna pati par sevi bija smieklīga un vēl tas, ka viņa nu tik skaļi runāja. Bet nu pārējais gan nebija smieklīgs. Sākumā man blakus apsēdās sieviete gados [ vēl esmu autoostā], kurai ir nereāli daudz mantu un puķu. Nu, nav viņai īsti vietas, bet viņa iespraucās tāpat un kādas 10 min man sejā bāžas puķes un vēl visādas viņas mantas. Tad piebrauca viņas autobuss. Un man bija neviltots prieks un atvieglojums. Bet nesatraucieties, tas nebija ilgi. Jo tad man blakus apsēžas supergarš cilvēks, kam arī tur īsti vietas nav. Sākumā viņš kaut ko meklē pa kabatām un tad izvelk cigaretes. Es, kā jau naivs cilvēks būdams, domāju, o, nu forši, vismaz ies prom. Bet, nē, kāpēc gan. Cilvēkiem taču patīk, ka virsū tiek pūsti dūmi. Nu, c'mon. Viņš turpat sēdēja un pīpēja. Un tad es domāju, ka viņš nevar izdarīt kaut ko vēl stulbāku un kaitinošāku, es atkal kļūdījos. Viņš zvana pa telefonu un arī superskaļi sāk runāt un krieviski. Un runā un smejas, tik superkaitinoši. Ārprāts. Un tad nu es cerēju, ka man viņš blakus nesēdēs. Man paveicās, nu, ne gluži, viņš sēdēja tieši aiz manis. Un gandrīz visu ceļu norunāja pa telefonu un 1724589479021 reizes taisīja vaļā un ciet to galdiņu, kas ir priekšējam krēslam aizmugurē, jā, manam krēslam. Nu, nereāli forši. Un, jā, mana blakussēdētāja. Es mēģināju pēc iespējas ātrāk tik iekšā autobusā, lai tiktu pie loga. Jo jāsēž savā vietā, jo pilns autobuss. Es tiku pirmā. Atnāk mana blakussēdētaja, kas arī krieviski runāja, un saka, ka viņa esot pirkusi biļeti un prasījusi pie loga. Nu, c'mon, biščiņ nekaunīgi. Ko es? Es neko, noliku savu somu lejā un izlikos, ka neko nezinu. Lai nu ko, bet manu pie loga sēdvietu es nebūtu atdevusi. Es jau tad biju pietiekami nokaitināta. Un šī stāsta morāle- cilvēki ir kaitinoši un stulbi.
Un pavisam citā noskaņā. Šodien no rīta es noskatījos 2 pirmās pokemonu sērijas. Ko? Ofiss ari beidzās un 30 rock arī. Ko man citu darīt, kamēr sāksies jaunā sezona? Ā, un es it kā sāku skatīties lost.
Un man ir pielikta klāt klaviatūra. la la la la.
Un piemīlīgi.
Vakar es braucu mājās. Autoostā biju jau 18:20, lai dabūtu vietu autobusā. Un jau tad man bija 36. vieta. Labi, man bija sēdvieta. Bet enīvej man bija 40 min līdz autobusam. Nu, neko, sēdēju pie savas platformas un gaidīju. Tā kā ārā bija silts laiks un man nebija nekas, kam būtu kabatas, mans pleijeris bija somā. Tātad, es sēdēju klusumā, ja neskaita, ka bija viens nereāli smieklīgs brīdis, kad kāda sieviete skaļi, nē, superskaļi runāja pa telefonu ar savu Almas tanti. Tā saruna pati par sevi bija smieklīga un vēl tas, ka viņa nu tik skaļi runāja. Bet nu pārējais gan nebija smieklīgs. Sākumā man blakus apsēdās sieviete gados [ vēl esmu autoostā], kurai ir nereāli daudz mantu un puķu. Nu, nav viņai īsti vietas, bet viņa iespraucās tāpat un kādas 10 min man sejā bāžas puķes un vēl visādas viņas mantas. Tad piebrauca viņas autobuss. Un man bija neviltots prieks un atvieglojums. Bet nesatraucieties, tas nebija ilgi. Jo tad man blakus apsēžas supergarš cilvēks, kam arī tur īsti vietas nav. Sākumā viņš kaut ko meklē pa kabatām un tad izvelk cigaretes. Es, kā jau naivs cilvēks būdams, domāju, o, nu forši, vismaz ies prom. Bet, nē, kāpēc gan. Cilvēkiem taču patīk, ka virsū tiek pūsti dūmi. Nu, c'mon. Viņš turpat sēdēja un pīpēja. Un tad es domāju, ka viņš nevar izdarīt kaut ko vēl stulbāku un kaitinošāku, es atkal kļūdījos. Viņš zvana pa telefonu un arī superskaļi sāk runāt un krieviski. Un runā un smejas, tik superkaitinoši. Ārprāts. Un tad nu es cerēju, ka man viņš blakus nesēdēs. Man paveicās, nu, ne gluži, viņš sēdēja tieši aiz manis. Un gandrīz visu ceļu norunāja pa telefonu un 1724589479021 reizes taisīja vaļā un ciet to galdiņu, kas ir priekšējam krēslam aizmugurē, jā, manam krēslam. Nu, nereāli forši. Un, jā, mana blakussēdētāja. Es mēģināju pēc iespējas ātrāk tik iekšā autobusā, lai tiktu pie loga. Jo jāsēž savā vietā, jo pilns autobuss. Es tiku pirmā. Atnāk mana blakussēdētaja, kas arī krieviski runāja, un saka, ka viņa esot pirkusi biļeti un prasījusi pie loga. Nu, c'mon, biščiņ nekaunīgi. Ko es? Es neko, noliku savu somu lejā un izlikos, ka neko nezinu. Lai nu ko, bet manu pie loga sēdvietu es nebūtu atdevusi. Es jau tad biju pietiekami nokaitināta. Un šī stāsta morāle- cilvēki ir kaitinoši un stulbi.
Un pavisam citā noskaņā. Šodien no rīta es noskatījos 2 pirmās pokemonu sērijas. Ko? Ofiss ari beidzās un 30 rock arī. Ko man citu darīt, kamēr sāksies jaunā sezona? Ā, un es it kā sāku skatīties lost.
Un man ir pielikta klāt klaviatūra. la la la la.
Un piemīlīgi.
2010. gada 25. maijs
update 2.0
Ārā ir depresīvi laikapstākļi, Anete, priecājies. Man pagaidām nav nekas pret, ja neskaita, ka man nav lietussarga un ir diezgan auksts tas lietus.
Un vispār iesāku skatīties jaunu seriālu. Man tiešām ir atkarība no seriāliem un realitātes šoviem. Esmu jau 4. sezonā. jup. Ja, nu, kāds grib apskatīties, iesaku- 30 rock. Nu, labs.
Vispār galīgi traki, ka drīz sesija. Jāsāk kaut kas darīt. Damn.
Jābeidz rakstīt, lai vairāk brīvā laika priekš seriāliem. :]
Un te skats pa manas koju istabas logu. Piedodiet par kvalitāti, bet man ne te nav fotoaparāts un telefona vads ir pazudis. Un webkamera galīgi dīvaina. Bet vairāk vai mazāk ir tas, ko redzu.
Un vispār iesāku skatīties jaunu seriālu. Man tiešām ir atkarība no seriāliem un realitātes šoviem. Esmu jau 4. sezonā. jup. Ja, nu, kāds grib apskatīties, iesaku- 30 rock. Nu, labs.
Vispār galīgi traki, ka drīz sesija. Jāsāk kaut kas darīt. Damn.
Jābeidz rakstīt, lai vairāk brīvā laika priekš seriāliem. :]
Un te skats pa manas koju istabas logu. Piedodiet par kvalitāti, bet man ne te nav fotoaparāts un telefona vads ir pazudis. Un webkamera galīgi dīvaina. Bet vairāk vai mazāk ir tas, ko redzu.
2010. gada 3. maijs
Friends.
Tikko pabeidzu savu draugu maratonu. Visas 10 sezonas atkal pieveiktas. Pēdējās sērijas kaut kā ļoti emocionālas, nu ļoti [bez sarkasma]. Neliekas, ka iepriekšējo reizi tik ļoti bija. Lai nu kā, šis seriāls vēl joprojām un noteikti turēsies manu mīļāko seriālu top3. 10 sezonas un visas tik foršas.
Nu, neko, draugi, līdz nākamajai tikšanās reizei!
Nu, neko, draugi, līdz nākamajai tikšanās reizei!
2010. gada 27. aprīlis
Kaut kā tā.
Tātad. Es atkal gribēju kaut kad rakstīt, bet kaut kā nesanāca.
Vispār tas kaut kad bija vakar. Bet man miegs galīgi nāca un nesanāca. Bet tagad man ir iespēja pastāstīt. Man patīk šis burvīgais ievads. O, jā, labāk sāksim.
Tātad. 7diena aka aizvakardiena.
Ar Aneti devos Ventspils kultūras dzīlēs. Gājām uz Jūras vārtiem skatīties Zimbabves saules akmeņus. Kopā bija ne vairāk kā 20 skulptūras, kuras, teikšu godīgi, es biju iztēlojusies daudz lielākas. Jau Lieldienu dienā, kad Anete atnesa bukletu, kur bija rakstīts par tiem akmeņiem, mēs smējāmies, kā viņi tur ar milzu ceļamkrāniem iedabūs akmeņus. Lielummānija, ko lai saka. Enīvej, bija tīri interesanti, jo es pirmo reizi biju jūras vārtos pēc rekonstrukcijas. Man likās, ka iekša palikusi mazāka un vnk wtf slidenas trepes. Kpc jātaisa speciāli tik slidenas trepes? Labi, man īpaši neslīdēja, jo man bija kājās kedas, nevis augstpapēžu apavi , vai ne, kāds pārsteigums. Bet tās trepes izskatījās tādas, ka cilvēkiem, kas apmeklē kultūras pasākumus pienācīgi tērpušies, tur noteiktu paslīdētu 57627309598538093 reizes. Enīvej, man patika arī paši akmeņi, lai gan tur aprakstā bija minēti trīs akmeņu veidi, bet mēs ar Aneti neatradām to trešo, un opāls arī bija tikai vienā darbā izmantots. Plašāk izmantotais bija kaut kas, kas izklausās pēc springfildas, jā, jā, tās, kas simpsonos. Springstīns or smth, lai nu kā trešais nebija, tas bija kaut kāds serpentīns or smth. Es jau varētu uzguglēt, bet man slinkums un es domāju, ka tiem, kam tas tiešām varētu interesēt paši jau sen zina nosaukumus un mani tgd apsmej, vai arī nelasa šo blogu. Oh, snap. Pēc akmeņiem mēs devāmies skatīties gleznas, kas arī bija jūras vārtos. Gleznas, ko gleznojis vītols vai vītoliņš, kaut kā tā. Mēs jau ar Anetes esam kārtīgas ekspertes, atradām katrā gleznā paslēpto un nepaslēpto jēgu. Un nosaukumi arī bija burvīgi, es pat atceros kādai trešdaļai. Nopietni. xxx Pēc tam paklejojām pa pilsētu un pasēdējām bērnu pilsētiņā, kur atcerējāmies bērnības dienas, kad tā bija mūsu otrās mājas. Tad gan mēs viena otru nezinājām.Ā, un auksts arī bija tajā dienā, ja atmiņa mani neviļ, nu vismaz vējš bija gan.
1diena aka vakardiena.
Cēlos pirms sešiem un braucu uz rīgu. Autobuss bija diezgan pilns. Un forši, ka mans pleijeris izlādējās tieši pusceļā. Vnk fail. Jāatceras, ka jāuzlādē rīt. Kāds atgādiniet man.
Ā, un tad es pa dienu, jau atnākot no lekcijām, atklāju, ka man viena zeķe ir sarkana, bet otra ir rozā. Un es te nedomāju, ka tām bija maza krāsu nianšu atšķirība, nē, nē, tās bija divas dažādas zeķes. Brīnums, ka es 6os no rīta pustumsā pus aizmigusi nepamanīju. Nu, jā, man ļoti nāca miegs un vsp bija tāds garastāvoklis, kur gribējās par visu ko sūdzēties. ā, un autobuss pienāca 20min vēlāk, tā kā man bija jānesas pāri tiltam. Un es skatījos britains got talent un autralians got talent. Jā, daudz talantu redzēju, daudz. Ai, sakiet, ko gribat, bet man patīk. Saimons ir mans elks.
2diena aka šodiena.
Bija interesanta ķīmijas tehnoloģiojas lekcija. Pieminēšanas vērts fakts. Šodien bija jāskrien krosiņš. Jēīj, prieks un laime. Es nebiju skrējusi kopš skolas laikiem, kad bija jāliek ieskaites. Vnk briesmīgi, es ienīstu skriet. Nu, labi, jāskrien bija maz. Bet enīvej. Mums bija jāskrien kolonādē! Jā, cik forši, right. un jāskrien pa zāli un vsp galīgi dīvaina trase bija. Bet tas viss ātri beidzās par laimi. Es kā cilvēks no kojām varēju pārģērbties kojās. Tikko mēs no kojām, ieradāmies skriešanas vietā, mēs jau varējām skriet. Vērā ņemams fakts, ka skrēju ar visu atslēgu rokā. Jup. Lai nu kā, ārā šodien nemaz nebija tik silti, cik vajadzēja būt. Un man jau tagad nāk miegs. Un rīt jau 8:15 atkal sākas lekcija. fadž. un un un bija burvīga stāva kopsapulce, kur bija galīgi garlaicīgi. Bet vismaz uzzinājām, kam bija paredzētas tās brīdinājuma uzlīmes, kas bija pie liftiem, kuras neviens nesaprata. Un tagad labais lifts ir sliktais lifts, jo tas netaisa durvis vaļā 8. stāvā. Šiem galīga diskriminācija.
Un man liekas, ka man sāk sāpēt mugura. Būs jāiet čučāt, vai jāskatās draugi. 8. sezona. Ha, tieši rindkopu augstāk arī ir cipars 8. Cik ievērības cienīgs fakts.
Un kā jau pamanījāt, tad manu jauno sīkrīku tagad aizvieto vēl jaunāks sīkrīks. Lai jūs priecē bruņrupuči! Hei, ho!
Te es un veca vācu ugunsdzēsējmašīna, kas mēģina mani notriekt.
Vispār tas kaut kad bija vakar. Bet man miegs galīgi nāca un nesanāca. Bet tagad man ir iespēja pastāstīt. Man patīk šis burvīgais ievads. O, jā, labāk sāksim.
Tātad. 7diena aka aizvakardiena.
Ar Aneti devos Ventspils kultūras dzīlēs. Gājām uz Jūras vārtiem skatīties Zimbabves saules akmeņus. Kopā bija ne vairāk kā 20 skulptūras, kuras, teikšu godīgi, es biju iztēlojusies daudz lielākas. Jau Lieldienu dienā, kad Anete atnesa bukletu, kur bija rakstīts par tiem akmeņiem, mēs smējāmies, kā viņi tur ar milzu ceļamkrāniem iedabūs akmeņus. Lielummānija, ko lai saka. Enīvej, bija tīri interesanti, jo es pirmo reizi biju jūras vārtos pēc rekonstrukcijas. Man likās, ka iekša palikusi mazāka un vnk wtf slidenas trepes. Kpc jātaisa speciāli tik slidenas trepes? Labi, man īpaši neslīdēja, jo man bija kājās kedas, nevis augstpapēžu apavi , vai ne, kāds pārsteigums. Bet tās trepes izskatījās tādas, ka cilvēkiem, kas apmeklē kultūras pasākumus pienācīgi tērpušies, tur noteiktu paslīdētu 57627309598538093 reizes. Enīvej, man patika arī paši akmeņi, lai gan tur aprakstā bija minēti trīs akmeņu veidi, bet mēs ar Aneti neatradām to trešo, un opāls arī bija tikai vienā darbā izmantots. Plašāk izmantotais bija kaut kas, kas izklausās pēc springfildas, jā, jā, tās, kas simpsonos. Springstīns or smth, lai nu kā trešais nebija, tas bija kaut kāds serpentīns or smth. Es jau varētu uzguglēt, bet man slinkums un es domāju, ka tiem, kam tas tiešām varētu interesēt paši jau sen zina nosaukumus un mani tgd apsmej, vai arī nelasa šo blogu. Oh, snap. Pēc akmeņiem mēs devāmies skatīties gleznas, kas arī bija jūras vārtos. Gleznas, ko gleznojis vītols vai vītoliņš, kaut kā tā. Mēs jau ar Anetes esam kārtīgas ekspertes, atradām katrā gleznā paslēpto un nepaslēpto jēgu. Un nosaukumi arī bija burvīgi, es pat atceros kādai trešdaļai. Nopietni. xxx Pēc tam paklejojām pa pilsētu un pasēdējām bērnu pilsētiņā, kur atcerējāmies bērnības dienas, kad tā bija mūsu otrās mājas. Tad gan mēs viena otru nezinājām.Ā, un auksts arī bija tajā dienā, ja atmiņa mani neviļ, nu vismaz vējš bija gan.
1diena aka vakardiena.
Cēlos pirms sešiem un braucu uz rīgu. Autobuss bija diezgan pilns. Un forši, ka mans pleijeris izlādējās tieši pusceļā. Vnk fail. Jāatceras, ka jāuzlādē rīt. Kāds atgādiniet man.
Ā, un tad es pa dienu, jau atnākot no lekcijām, atklāju, ka man viena zeķe ir sarkana, bet otra ir rozā. Un es te nedomāju, ka tām bija maza krāsu nianšu atšķirība, nē, nē, tās bija divas dažādas zeķes. Brīnums, ka es 6os no rīta pustumsā pus aizmigusi nepamanīju. Nu, jā, man ļoti nāca miegs un vsp bija tāds garastāvoklis, kur gribējās par visu ko sūdzēties. ā, un autobuss pienāca 20min vēlāk, tā kā man bija jānesas pāri tiltam. Un es skatījos britains got talent un autralians got talent. Jā, daudz talantu redzēju, daudz. Ai, sakiet, ko gribat, bet man patīk. Saimons ir mans elks.
2diena aka šodiena.
Bija interesanta ķīmijas tehnoloģiojas lekcija. Pieminēšanas vērts fakts. Šodien bija jāskrien krosiņš. Jēīj, prieks un laime. Es nebiju skrējusi kopš skolas laikiem, kad bija jāliek ieskaites. Vnk briesmīgi, es ienīstu skriet. Nu, labi, jāskrien bija maz. Bet enīvej. Mums bija jāskrien kolonādē! Jā, cik forši, right. un jāskrien pa zāli un vsp galīgi dīvaina trase bija. Bet tas viss ātri beidzās par laimi. Es kā cilvēks no kojām varēju pārģērbties kojās. Tikko mēs no kojām, ieradāmies skriešanas vietā, mēs jau varējām skriet. Vērā ņemams fakts, ka skrēju ar visu atslēgu rokā. Jup. Lai nu kā, ārā šodien nemaz nebija tik silti, cik vajadzēja būt. Un man jau tagad nāk miegs. Un rīt jau 8:15 atkal sākas lekcija. fadž. un un un bija burvīga stāva kopsapulce, kur bija galīgi garlaicīgi. Bet vismaz uzzinājām, kam bija paredzētas tās brīdinājuma uzlīmes, kas bija pie liftiem, kuras neviens nesaprata. Un tagad labais lifts ir sliktais lifts, jo tas netaisa durvis vaļā 8. stāvā. Šiem galīga diskriminācija.
Un man liekas, ka man sāk sāpēt mugura. Būs jāiet čučāt, vai jāskatās draugi. 8. sezona. Ha, tieši rindkopu augstāk arī ir cipars 8. Cik ievērības cienīgs fakts.
Un kā jau pamanījāt, tad manu jauno sīkrīku tagad aizvieto vēl jaunāks sīkrīks. Lai jūs priecē bruņrupuči! Hei, ho!
Te es un veca vācu ugunsdzēsējmašīna, kas mēģina mani notriekt.
2010. gada 24. aprīlis
May the Force be with you!
Jā, tas ir tas, ko es gribēju jums šodien pateikt. Beidzot arī es esmu noskatījos star wars, pagaidām tikai pašu pašu pirmo [1977.]. Bet bija tā neko. Diezgan forši un arī varen smieklīgi.Un kā gan var nepatikt Čūijs :]
Šodienu var aprakstīt vienā teikumā - klausījos daudz bītlus un skatījos daudz friends. Un tagad turpināšu darīt tieši to pašu. Jēīj, es!
Te jums Čūijs un Harisons.
Šodienu var aprakstīt vienā teikumā - klausījos daudz bītlus un skatījos daudz friends. Un tagad turpināšu darīt tieši to pašu. Jēīj, es!
Te jums Čūijs un Harisons.
2010. gada 22. aprīlis
Nevaru izdomāt.
Tātad. Man visu šo nedēļu gribējās kaut ko rakstīt, bet tad mani iztraucēja kaut kas. Iespējams, ka pie tā vainīgs fakts, ka nu jau esmu draugu sestajā sezonā. :]
Un rīt ir ofisa jaunā sērija. Jēīj. Prieks un laime!
Nu, jā, tā kā man pa šo nedēļu nezin kāpēc bija par ko rakstīt, laikam, ja jau man tā gribējās, lai arī galīgi neliekas, ka būtu noticis kaut kas aizraujošs. Jo, oh, snap, nebija nekā interesanta. Un ja arī bija kas puslīdz interesants, tad tagad jau to brīnumaino notikumu esmu aizmirsusi. Ā, nē, kā nu ne, 3dien pusotru stundu stāvēja rindā fizikas konsultācijā, bet 2 cilvēkus pirms manis rinda tika aprauta un es vienkārši varēji doties prom. Tas bija jauki. Mūsu rindas puse tiešām bija varen priecīga. Bet pastāstīšu par šodienu, ko vismaz kaut cik labāk atceros. Man vienkārši slikta atmiņa.
Diena sakās ar pamošanos no sapņa, kurā es ar kaut kādu mistisku savu kaimiņieni strīdējos par to, vai tobago zoo veikalā un tajā, kas ir superneto ir viens un tas pats piegādātājs, jo tas nezin kāpēc bija tik svarīgi. Mēs tā iekarsām, ka lieta aizgāja līdz tiesai, viņa mani iesūdzēja. Un, ja kādu tas interesē, tad es teicu, ka nav viens. Tātad, pēc šī sapņa mēs varam secināt, ka diena iesākās burvīgi. Rasēšanā bija kd, man likās, cik jauki, visu uzrasēju, bet oh, snap, 5min pirms nodošanas, vai... nevajadzēja pilnu griezumu, tikai daļēju, vienam skatam kaut ko paspēju biškīt izlabot, lai arī visas kontūrlīnijas jau smuki un kārtīgi ievilktas un kā mēs zinām, tik viegli izdzēst. Nu, labi, vismaz fizikā nostrādājām laboratorijas darbu, kurā monohromatorā bija tur krāsainas līnijas jāskatās un tā. Sports šodien kaut kā nebija, ups. Tā nu es 14:05 esmu kojās, bet neatceros, vai 15 ir mazais busiņš, vai 16. Bet mantas nav sakārtotas, ātri visu sametu somās, skrienu uz autoostu, jo man liekas, ka mazais ir 16. Skrēju ātri, ātri. Samērā laicīgi esmu klāt, bet, protams, mazais busiņš ir 15. Jēīj. Tā nu stundu blandījos viena pa pilsētu. Konkrētāk vecrīgu, staigāju, klausījos mūziku, tā jau forši, bet man nepatīk, ka jau izlikti soliņi un galdiņi, un vecrīga atgādina vienu lielu restorānu. Un brīnumainā kārtā neapmaldījos. Mēģināju atrast vienu īpaši foršu ieliņu, kur galīgi izskatījās pēc viduslaikiem, bet neizdevās. Toreiz gan es biškīt apmaldījos. Apmeklēju arī mūsu iecienīto grāmatnīcu. Un man ir žurnāliņš par igauniju :] Enīvej, pēc tam sekoja 3h ilgs brauciens. Bija tīri tā neko, ātri pagāja ceļš. Vienu brīdi bija tādi depresīvie laikapstākļi, ka gribējās Anetei uzrakstīt, cik depresīvi tie ir, bet man telefons bija galīgi švakiņš bateriju ziņā, ja jūs saprotat, ko es ar to domāju.
Ā, jā, un mani gandrīz notrieca riteņbraucējs. Un man vispār rīgā kaitina riteņbraucēji. Jā, viņi man traucē, braucot pāri tiltam, tur kur es eju. Un, jā, arī superātri griežoties, ja es skrienu uz autobusu. C'mon, labi, ka viņam bija labas bremzes. Un pats galvenais iemesls ir, ka es arī gribu braukt ar riteni. Bet, nē. Man rīgā nav ritenis un kad es atbraucu mājās, tad ir kaut kādi 4 grādi un liels vējš.
Bija vēl kaut kas, bet es jau aizmirsu. Kaut kas, ko gribēju teikt.
Enīvej, man gribas padzerties. Un ir auksti. Jā, pat man ir auksti. Ance, tu jau būtu galīgi nosalusi. Un čūbītis krēslā tik piemīlīgi guļ. ā, jā, mums akvārijā ir jaunas zivis, tādas lielas un resnas. Čūbītis vēl neesot tās ieraudzījis, nekas rīt es viņu ar tām iepazīstināšu.
Un, kā jūs, iespējams, esat pamanījuši, tad pingvīnus ir nomainījušas zivis, jo pingvīniem bija errors un tie vairs nebija. Un kamēr man slinkums meklēt kādu citu virtuālo dzīvnieku, tad būs zivis. Katra savā krāsā, lai katrs varētu izvēlēties savējo. Un pašā apakšā ir vēl kāds jauns sīkrīks, kas man mazliet izraisīja atkarību un kādu laiciņu lika novilcināt blogierakstu.
Un te kaut kas random.
Un rīt ir ofisa jaunā sērija. Jēīj. Prieks un laime!
Nu, jā, tā kā man pa šo nedēļu nezin kāpēc bija par ko rakstīt, laikam, ja jau man tā gribējās, lai arī galīgi neliekas, ka būtu noticis kaut kas aizraujošs. Jo, oh, snap, nebija nekā interesanta. Un ja arī bija kas puslīdz interesants, tad tagad jau to brīnumaino notikumu esmu aizmirsusi. Ā, nē, kā nu ne, 3dien pusotru stundu stāvēja rindā fizikas konsultācijā, bet 2 cilvēkus pirms manis rinda tika aprauta un es vienkārši varēji doties prom. Tas bija jauki. Mūsu rindas puse tiešām bija varen priecīga. Bet pastāstīšu par šodienu, ko vismaz kaut cik labāk atceros. Man vienkārši slikta atmiņa.
Diena sakās ar pamošanos no sapņa, kurā es ar kaut kādu mistisku savu kaimiņieni strīdējos par to, vai tobago zoo veikalā un tajā, kas ir superneto ir viens un tas pats piegādātājs, jo tas nezin kāpēc bija tik svarīgi. Mēs tā iekarsām, ka lieta aizgāja līdz tiesai, viņa mani iesūdzēja. Un, ja kādu tas interesē, tad es teicu, ka nav viens. Tātad, pēc šī sapņa mēs varam secināt, ka diena iesākās burvīgi. Rasēšanā bija kd, man likās, cik jauki, visu uzrasēju, bet oh, snap, 5min pirms nodošanas, vai... nevajadzēja pilnu griezumu, tikai daļēju, vienam skatam kaut ko paspēju biškīt izlabot, lai arī visas kontūrlīnijas jau smuki un kārtīgi ievilktas un kā mēs zinām, tik viegli izdzēst. Nu, labi, vismaz fizikā nostrādājām laboratorijas darbu, kurā monohromatorā bija tur krāsainas līnijas jāskatās un tā. Sports šodien kaut kā nebija, ups. Tā nu es 14:05 esmu kojās, bet neatceros, vai 15 ir mazais busiņš, vai 16. Bet mantas nav sakārtotas, ātri visu sametu somās, skrienu uz autoostu, jo man liekas, ka mazais ir 16. Skrēju ātri, ātri. Samērā laicīgi esmu klāt, bet, protams, mazais busiņš ir 15. Jēīj. Tā nu stundu blandījos viena pa pilsētu. Konkrētāk vecrīgu, staigāju, klausījos mūziku, tā jau forši, bet man nepatīk, ka jau izlikti soliņi un galdiņi, un vecrīga atgādina vienu lielu restorānu. Un brīnumainā kārtā neapmaldījos. Mēģināju atrast vienu īpaši foršu ieliņu, kur galīgi izskatījās pēc viduslaikiem, bet neizdevās. Toreiz gan es biškīt apmaldījos. Apmeklēju arī mūsu iecienīto grāmatnīcu. Un man ir žurnāliņš par igauniju :] Enīvej, pēc tam sekoja 3h ilgs brauciens. Bija tīri tā neko, ātri pagāja ceļš. Vienu brīdi bija tādi depresīvie laikapstākļi, ka gribējās Anetei uzrakstīt, cik depresīvi tie ir, bet man telefons bija galīgi švakiņš bateriju ziņā, ja jūs saprotat, ko es ar to domāju.
Ā, jā, un mani gandrīz notrieca riteņbraucējs. Un man vispār rīgā kaitina riteņbraucēji. Jā, viņi man traucē, braucot pāri tiltam, tur kur es eju. Un, jā, arī superātri griežoties, ja es skrienu uz autobusu. C'mon, labi, ka viņam bija labas bremzes. Un pats galvenais iemesls ir, ka es arī gribu braukt ar riteni. Bet, nē. Man rīgā nav ritenis un kad es atbraucu mājās, tad ir kaut kādi 4 grādi un liels vējš.
Bija vēl kaut kas, bet es jau aizmirsu. Kaut kas, ko gribēju teikt.
Enīvej, man gribas padzerties. Un ir auksti. Jā, pat man ir auksti. Ance, tu jau būtu galīgi nosalusi. Un čūbītis krēslā tik piemīlīgi guļ. ā, jā, mums akvārijā ir jaunas zivis, tādas lielas un resnas. Čūbītis vēl neesot tās ieraudzījis, nekas rīt es viņu ar tām iepazīstināšu.
Un, kā jūs, iespējams, esat pamanījuši, tad pingvīnus ir nomainījušas zivis, jo pingvīniem bija errors un tie vairs nebija. Un kamēr man slinkums meklēt kādu citu virtuālo dzīvnieku, tad būs zivis. Katra savā krāsā, lai katrs varētu izvēlēties savējo. Un pašā apakšā ir vēl kāds jauns sīkrīks, kas man mazliet izraisīja atkarību un kādu laiciņu lika novilcināt blogierakstu.
Un te kaut kas random.
2010. gada 13. aprīlis
Nobody really cares if you’re miserable, so you might as well be happy.
Viedi vārdi, viedi vārdi.
Lai nu kā, man ir nereāli garlaicīgi. Anete mani ignorē, droši vien gatavo savas vēlās vakariņas, kā parasti. Un Ance pilda savu mīļāko mācību pasaulē.
Laikam būs jāiet skatīties filmas.
Vai es minēju, ka es atkal lādēju draugu sezonas visas. ā, jā, vēl esmu sākusi skatīties comedy roast, kas ir diezgan smieklīgi un brutāli. :]
Un vēl es gribēju pateikt, ka man pa logu paveras tik burvīgs skats. Tik daudz gaismiņu. Tik forši. Prieks un laime. :]
Un kas vēl? Slinkums, kas nav nekas jauns. Bet ilgi te nebiju neko rakstījusi, neskaitot vakardienas ierakstu, kas nebija īsts ieraksts, bet tikt tāds hahamanietnets izsauciens.
Lai nu kā, šajā laikā pie manis ciemojās sīkais nūģis, krāsojām olas, spēlējām zoli, apsmējām cilvēkus, Ance turpināja ienīst manu kaķi, apcēlām Aneti un viņas f45, diemžēl neiepazināmies ar slāvu izcelsmes pārstāvjiem, apsmējām nūjotāju, iepozējām ar nūjotāju, 645274832 reizes skrēju no kāpas un metu ritentiņu, jo daži nemāk sinhroni taisīt tiltiņu, atklājām šašliku sezonu, apcēlām Aneti par bohēmas vakaru, nebija lietus, bija lietus, Nika mežā pienes stirnu kājas, beidzās brīvlaiks, redzēju alņus, redzēju rubeni, iet internets, saule no pretējās mājas logiem spīd no rīta sejā brutāli, netīšam nopirku milzu milimetrpapīru, staigāju džemperī ārā un tādā garā.
Kā arī paspēju noskatīties pāris foršas un ne tik ļoti foršas filmas. Inglourious basterds man patika dikti, sākumā mani biedēja tas, ka filma 2:30min, bet ātri paskrēja. Un shutter island arī bija forša. Ak, leonardo, kārtejā labā filma. Uz šīs nots arī šovakar beigšu.
Lai nu kā, man ir nereāli garlaicīgi. Anete mani ignorē, droši vien gatavo savas vēlās vakariņas, kā parasti. Un Ance pilda savu mīļāko mācību pasaulē.
Laikam būs jāiet skatīties filmas.
Vai es minēju, ka es atkal lādēju draugu sezonas visas. ā, jā, vēl esmu sākusi skatīties comedy roast, kas ir diezgan smieklīgi un brutāli. :]
Un vēl es gribēju pateikt, ka man pa logu paveras tik burvīgs skats. Tik daudz gaismiņu. Tik forši. Prieks un laime. :]
Un kas vēl? Slinkums, kas nav nekas jauns. Bet ilgi te nebiju neko rakstījusi, neskaitot vakardienas ierakstu, kas nebija īsts ieraksts, bet tikt tāds hahamanietnets izsauciens.
Lai nu kā, šajā laikā pie manis ciemojās sīkais nūģis, krāsojām olas, spēlējām zoli, apsmējām cilvēkus, Ance turpināja ienīst manu kaķi, apcēlām Aneti un viņas f45, diemžēl neiepazināmies ar slāvu izcelsmes pārstāvjiem, apsmējām nūjotāju, iepozējām ar nūjotāju, 645274832 reizes skrēju no kāpas un metu ritentiņu, jo daži nemāk sinhroni taisīt tiltiņu, atklājām šašliku sezonu, apcēlām Aneti par bohēmas vakaru, nebija lietus, bija lietus, Nika mežā pienes stirnu kājas, beidzās brīvlaiks, redzēju alņus, redzēju rubeni, iet internets, saule no pretējās mājas logiem spīd no rīta sejā brutāli, netīšam nopirku milzu milimetrpapīru, staigāju džemperī ārā un tādā garā.
Kā arī paspēju noskatīties pāris foršas un ne tik ļoti foršas filmas. Inglourious basterds man patika dikti, sākumā mani biedēja tas, ka filma 2:30min, bet ātri paskrēja. Un shutter island arī bija forša. Ak, leonardo, kārtejā labā filma. Uz šīs nots arī šovakar beigšu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)