Spriedze

Vakar lielījos ar jauno servisu, kad Liena man pienesa ēdienu gultā un tā. Bet pēcāk Sarma mani aiznesa līdz virtuvei un Tīna ielēja vīnu. Vienīgais, ko es pati izdarīju - izdzēru sev paredzēto vīno. Ā, vēl mēs uzspēlējām Pointless Quiz, kas bija diezgan intense. Bet, ko nu mēs te gremdēsimies atmiņās par vakardienu.

Šodien superskaista diena. Saulīte spīdēja jau no paša rīta, diemžēl arī balodis bija aktīvs jau no paša rīta.
Aizdevos baudīt mākslu like a pretentious douchebag that I am. Apskatīju jauno latviešu mākslinieku daiļradi. Jāsaka, ka bija labi, man patika. Apgaismojums gan ne īpaši labs bija dažām gleznām, bet tā forši. Brilles arī vajag. Kad mēģināju salasīt kaut ko, tad mana sejas izteiksme bija identiska viedajiem mākslas kritiķiem, šis fakts lika vismaz pašai pasmaidīt.
Pēc tam devos pastaigāties, paķēru saules starus un mēģināju izvairīties no cilvēkiem. Rīgas centrā gan pagrūti to izdarīt. Tikpat grūti, cik izvairīties no visiem trakajiem riteņbraucējiem, ko gribas vienkārši nogrūst no tā riteņa.
Pēctam ar Lienu veicām 3 veikalu loku, uzzinājām par visādiem iestādījumiem, kas tik mums te apkārt nav. Kā arī sapirkāmies visādus sheesh. Visus produktus salasīju savā somā, bet beigu beigās vienīgajam [un jāpiemin, ka veselīgākajam] produktam aka pienam, vieta vairs neatradās. Tāpēc bija jānes rokā, lai cilvēki atceras, ka piens jādzer. Tomēr piens ir laba lieta.
Tad uztaisījām kūku. Un ar uztaisījām kūku, es domāju - Liena taisīja kūku, kamēr es sastādīju kompāniju un taisīju research, lai saprastu, kādu picu mēs gribam. Tas prasīja daudz par daudz laika, beigās pasūtījās 3 picas. Classic us.
Pēc tam vēl pankūkas jācep, lai rīt būtu karaliskas brokastis. #living the good life

Labi, jāiet vēl pēdējās pankūkas piepildīt.
Čau!

Paskaties kāda migla!

Ar šiem vārdiem Žastīn tikko pārtrauca mūsu istabiņas mieru un klusumu. Un, jā, viņa bija aizmigusi un tie bija viņas pirmie vārdi. Un, nē, mēs tik ilgi neguļam, mēs neesam tik slinkas. Mēs vienkārši pus nakti negulējām [žastīn-visu nakti] un mācījāmies pēdējā brīdī, lūk, tik slinkas mēs esam!
Būtībā tāds saspringts laiciņš kojās, jo uzradušies visādi lielie darbi, kas esot bijuši jau no septembra uzdoti or smth. Pagaidām ar visu veiksmīgi tikts galā, pēdējais brīdis ir samērā labs stimuls un iedvesmas avots. Par brīnumu rīt nekāda deadline nav. Pilnīgi apmulsu, ka tik daudz brīvā laika.
Btw, nekāda migla ārā nav. Tā arī viņai teicām. Žastīn- "tad man acis miglojās" un aizmieg.
Drīz Maja ies uz lekciju. Būs garlaicīgi, varbūt sastādīšu kompāniju Žastīn un pagulēšu diendusu. Pēdējās dienās nav daudz gulēts.
Fun fact- visas dziesmas ir iespējams noņaudēt. Ik pa laikam uzbliežam kādu Z-svētku kaķu kori un apsmejam franču valodu. Tapa arī grandiozi plāni istabiņas dekorēšanai, nu, tādi episki. Bet ir mums lampiņas, kas darbojas 100 dažādos režīmos.
Blogieraksti top arvien retāk, par to jāpateicas Sarmai, kas man uzdāvināja milzīgo sapņu un tādā garā kladi 2.0. Lai gan es domāju, ka jūs iztiksiet bez detalizēta apraksta par to, kā es cepu kartupeļus ar olu un skatos jauno Top Chef.
Bija iedvesma, bet vairs nav. Gribas vairāk ēst. Ir piciņa un mūsu koju pārtikas krājumi pamazām izsīkuši. Jau 2 nedēļu mums nav eļļa, bet mēs noslēdzām paktu, ka šogad eļļa netiks pirkta. Tā kā turpiniet uzmanieties, kaimiņi!
Labi, jāpaskatās New girl un jāuzēd. Varbūt jāsaģērbjas mājas drēbēs. Vēl viens fun fact- man ir vienas bikses un viens krekls, kas ir rozā vai kur ir rozā krāsa, vēl no māsām Jansonēm dabūju nesen mīkstas rozā čības. Un šāds ir mans koju tērps. True story.
out.