Sinhronā peldēšana un pērkons.

Un vēl man mēģināja nozagt riteni. Tāds īsts bandīts. Es stāvēju pie diviem riteņiem un viens no tiem bija manējais. Viņš atnāca no nekurienes, piegāja pie mana riteņa un kāpa virsū. Es piegāju klāt un teicu - Tas ir mans ritenis! Viņš nokāpa un aizgāja. Kā jau teicu, īsts bandīts!

Bonding with my fat dawg.

Čau, kā iet? Ko dar?
Man ideāli, tikko lejā čilloju un glaudīju resno suni. Why? Jo ārā ir freakin' pērkons, that's why!
SO UNCOOL!

Šodienas sheesh.

Bija 33 grādi. Tagad tikai 30 un pērkons, vējš un lietus. Jēīj.
Nevar pirkt sausās brokastis, kas ir kā burtiņi. Nevar ēst, visu laiku jāliek vārdi un nevar paēst.
Fitsjū. That's a name. Es tikai neatceros, kur es to dzirdēju. No kādas filmas vai seriāla.
Pērkon, shut it!
Un Šakira, Šakira ruined for life. Nu, nevaru noklausīties to dziesmu bez tā video. No,no, no. Thank you, Līva! ;D āāh, drīz jau Jansones mājās.
Un Čūčū nolūzis labais ilknītis. Mazais, vecais kaķums.
Iekšā tik smacīgi, bet pērkona laikā jau nevar logus virināt! Not in my house!
Un šodien esmu saēdusies 958362902730 dažādus saldējumus. Nu, labi, varbūt ne tieši tik, bet 6 gan. Un vakars vēl garš.
Pērkons, pērkons, pērkons un stress eating.

Congratulations, Steve Carell!

Tavā Dzimšanas dieniņā ir tik superbailīgs laiks. Ir vnk tāāā'ds zibens un pērkons. Nu vismaz lietū izmirku, vienīgais plusiņš. Bet tā, tik bailīgi. Domāju, ka mājās netikšu, neesmu jau tik bezbailīga kā Sarma un Anete, kurām nebija vienām jāiet, khm, khm , khm.

Man te kaut kas bija vēl jāieraksta, bet es jau aizmirsu.

Un tā filma bija patizla, multene bija daudzas reizes labāka.

Un joprojām mūsu hīts:

nu, bet atkal c'mon.

Tagad ir ilgi gaidītais gāziens. Tieši tad, ka es esmu jau savā pidžamā. C'mon. Nu, neko, mani tas neapturēja, es izskrēju sētā un vnk tāds pērkons un tad sētā palika tik gaišs no superliela zibens spēriena. Un man palika bail, es skrēju koridorā un paslīdēju, gandrīz nokritu. Un tagad man bail no pērkona un zibens, bet šausmīgi gribas ārā. Damn, nu.

Un nesen pa tv rādīju multeni par cāli, kas bija vampīrs.

Pavasara sajūta un aukstums kojās.

Kojās ir auksti pat man. Vairs nekurina.
Āŗā ir auksti, bet vismaz te smaržo pēc pavasara. Un kokiem pumpuri. Un zāle zaļa, kā arī nopļauta, smaržīga. Bet nu, jā, ventspilī lietus ar tādu rudenīgu piesitienu, bet te īsts pavasaris, ja neskaita aukstumu. Bet ir, ir, pavasara sajūta te. Un es gaidu pērkona negaisu.
Un eju gulēt.
Un šis ir mans 100. ieraksts. sum surum!