Rāda ziņas ar etiķeti nostalģija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti nostalģija. Rādīt visas ziņas

2017. gada 25. jūlijs

Suņi un citi zvēri, ja putni ir zvēri.


Oh, hello, vēlreiz šajā mēnesī. Šodien īsais stāsts par suņiem. Tas tā, lai atcerētos tādu notikumu. Es stāstīju, ka Betai paradums bija pirms kāda laika nest istabā sliekas? Nu, ja nē, tad pieņemsim, ka šis ir tas stāsts, kā es to gribēju pavēstīt. Anyhow, mazais suns ir kļuvis mazliet lielāks un saprot, ka makšķerēt neviens tajās mājās neies. Tagad viņa vienkārši nes istabā stazdus, ko viņa nomedī sētā. Sargā saldos ķiršus, labs suns.
Turpinot dzīvnieku tematiku, kaija mācās lidot virs mūsu un kaimiņu sētas. Tas, protams, ietver visu jautro padarīšanu ar mazās kaijas vecākiem, kas uzmana visu apkārtni un ir gatavi uzbrukt visiem, kas pat tikai slikti paskatīsies uz viņu mazo, pelēko kunkuli, kas mēģina tikt lejā no jumta. Tas tā, ievadam, jo stāsts par kaiju lielo. Īss stāsts, gandrīz tā kā par tām sliekām. Ok, ok, pie lietas - kaija nozaga kaimiņienei telefonu un uzmeta uz mūsu nojumes jumta. The end.



Ceļā uz Rīgu, šosejas malā mētājās beigta mežacūciņa. Tāda maziņa, spalvaina un brūna. Ar auto garām traucoties, ar ātru acu uzmetienu, izskatījās pēc Vinnija Pūka. Runājot par bērnību, Linkin Park solists killed himself, kā teiktu Blink 182 - Well, I guess this is growing up.
Nu, jā, jā, šovakar atkal nostalģiskais vakars, sue me!



2016. gada 26. septembris

Uzgāju papīra laika mašīnu

Bija laiks, kad ar Līva ar Aiju palika pie manis pa nakti, un es pie viņām, pie katras izdevības, kad vien nebija agrie skolas rīti. Vakari parasti izvērtās ļoti vēli un jautri, rītos parasti bija sleeping in un burvīgās "no rīta" sarunas (kā mēs tās dēvējām). Tā nu sanācis, ka atradās uziet vienu, kas dokumentēta. Šoreiz runājām par vergiem. Par to, cik vergus mums katrai vajadzētu. Atcerēsimies, ka tas bija sen un tagad mēs noteikti domātu savādāk (as in, mūsu prasības noteikti ir augušas). Tā kā tas bija tālā pagātnē, kurā Čūčū vēl bija dzīva un my best friend, es sāku savu vergu uzskaiti ar to, cik vergus vajadzētu Čūbītim. Biju ļoti pieticīga, jo Čūbītim vajadzēja tikai trīs. Vienu, kas katru dienu sagatavo "delfīnu un haizivs mazuļu fileju", otru, kas atnestu Čū pie manis, lai viņai pašai nebūtu jāripo, trešo - masieri.
Bet vispār kaķu masieris nemaz nav tik slikta ideja. Tīno, jauna biznesa ideja. Vai nu masieri priekš neglected rich people cats, vai arī stressed out cilvēki vienkārši nāk masēt kaķus - win win situation. Es domāju, ka Japānā šis bizness aizietu. Ja tāds jau neeksistē.
Tā, nu, atpakaļ pie stāsta. Man bija kādi 25, Līvai 35, jo bija mums visādi mandarīnu un vīnogu lauki, bet tad sāka runāt Aija. Viņa neteica daudz, lakoniski un ļoti Aijiski. Viņa teica, ka viņai pietiktu ar vienu, bet viņam jābūt "smukam un gejam". Ak, Aija un viņas pieticība! Un tieši tāpēc drīz varēsim svinēt mūsu 20 year friendaversary.

Dažreiz man patīk uzgūglēt interesantus vārdu salikumus, vai vārdus, ko es esmu izdomājusi, lai redzētu, kurš domā tāpat.



No results containing all your search terms were found.

2016. gada 20. septembris

Nostalģijas diēta sāksies rīt

Aizvakar naktī pamodos divas reizes, jo bija pārāk auksti. Vakar beidzot uzradās ziemas sega, tātad vasara ir officially over.

Tumšums, kas valda arā, atkal mani piečakarēja. Pa nakti pamodos, istabā tumšs, auksts. Pēc sajūtām apmēram 2-3 naktī pulkstens, apskatos, jup, 6:25. Ja tas nav spļāviens sejā jau no paša rīta, tad es nezinu, kas ir.

Jāatrod jaunas dziesmas. Beidzot sākušas apnikt visas, lai gan Kanye vienmēr uzlabo omu. Un grūti jau kaut ko atrast, ja sanācis, tik burvīgs nostaļģisko dziesmu saraksts. Vispār tagad gribas uztaisīt to otro sarakstu, kas mazliet smagāks bija un ko varbūt fonā nevarēs īsti likt. Ok, I'm excited now. Jaunās dziesmas, go to hell, welcome back Children of Bodom and Mudvayne! Vispār jau man vairāk vajadzētu nostalģijas diētu. Nostalģijas diēta ir lielisks hipstergrupas nosaukums. Are you kidding me? I love it!
Šodien gāju pusdienās, klausījos mūziku. Beigās izrādījās, ka tomēr neklausījos gan un telefons somā. Interesanti, kā ir nebūt man?

No rīta satiku tikai savu mazo Frančiju [tā es nosaucu franču buldogu, kas no rītiem staigā pa parku]. Mans bīglu pāris gan nebija.

Ieraudzīju kokā 3 vecus balonus. Sapratu, ka par maz skatos kokos, vai arī rudens klāt un lapas nokritušas. Es runāju par to koku, kuru ieraugot tu iedomājies - ja man būtu jābūvē koka māja, es noteikti to būvētu šajā kokā. Man vienmēr patikušas būdiņas un štābiņi. Atceros, ka bērnībā sētā bija iekārots šķūnītis, vēl pie Līvas un Aijas sētā mēs dzīvojāmies pa viņu šķūnīša 2.stāvu, tas bija labs šķūnītis, lai gan tur bija viens čalis pakāries. Tāpēc mums bija mazliet bail, bet tomēr gribējās vairāk to savu vietiņu. Es atceros, ka mums bija mājdzīvnieks. Mājdzīvnieks bija vēzītis, ko mēs saucām par P.O.D. vēzīti. Vēzītis bija very dead, izvārīts un izkaltis. Vēl senāk dzīvojāmies pa bēniņiem ar mazbērnības draugiem. Tad vēl bija 5 gadu periods, kur vasarā nedēļu dzīvojām mazā vasaras būdiņā Saldū [tur jau var grāmatu sarakstīt]. Bija arī periods, kad vasarā es nedēļu viena pati dzīvoju teltī dārzā. Kā arī vienmēr, kad devāmies mūsu pārgājienos, vai maldījāmies pa mežu, mēģināju celt visādas zaru būdas.
Vienreiz, kad bijām mūsu 12 h jūras pārgājienā [used to be a thing, also we should bring it back] bija baigais lietus, bet tā kā mēs nedrīkstējām ātrāk iet prom, also atradāmies jūrmalā, aiz tā līkuma [visi Ventspils jūrmalas speciālisti noteikti zina]. Tā vai citādi, mēs uztaisījām būdu no mūsu segām un lietusmēteļiem. Tā bija diezgan noderīga būda, jo bija auksts, vējains un slapjš [ideāls pārgājiena laiks]. Tas bija laiks, kad parādījās pirmie vkameru telefoni un šajā būdā tika uzņemts video, kas neatpaliek no Blair Witch filmas. Manuprāt, ka kaut kur dziļi vecā datora dzīlēs es vēl nesen to uzgāju. Mēģināšu recreate. Interjers - maza ar lupatām izveidota būda, zila lietusmēteļa plēve. Fona trokšni - lietus, vējš un jūra. Atmosfēra - visiem auksts, visi slapji, visi grib mājās. Dalībnieki - ļoti izmisusi un nelaimīga Aija, nosalusi Līva un very excited es. Action. E: Ārā joprojām līst un ir auksts. Aija! Aija, kā tu jūties? A: Man ir auksts, es gribu mājās. E: Līva? L: [piekrītoši] Mhm. E: Mēs uzcēlām būdu, lai paslēptos no lietus. Atradām lielus zarus un nostiprinājām segas un plēves ar lieliem akmeņiem. //Video beigas. Nākamais video. // E: Aijai uz galvas uzkrita lielais akmens. [Aijas tuvplāns]. //Video beigas.// Tas laikam bija mūsu pēdējais pārgājiens.