Part 2 aka we did not make it happen

Virsraksts atsaucoties uz šī rīta ierakstu. Varēju lūgties visiem dieviem un mātēm, siltais ūdens tā arī neparādījās. Dabūju mazgāt matus pēc senlatviešu labākajām tradīcijām, ņemot talkā spaini un elektrisko tējkannu. Kā jau redzat, tad man nav īpaši liela izpratne par senlatviešiem. Katrā ziņā atsauca atmiņā senos laikus, te nemēģinu atkal tos nelaimīgos senlatviešus piesaukt, bet gan pirmās nedēļas, kad ievācāmies Everestā. Tīno zina.

Darbā bija jauki, ja sagaida ar kūku, tad vienmēr jauki. Arī divas jaunas grāmatas dabūju un divus jaunus istabas augus. Un tikai vienu kūku! Es jau zinu, ka vajadzēja visus ellē sūtīt.

Nācu mājās ar augu, kuru es nosaucu par sunīti, jo lapas tik mīkstas kā suņa kažociņš. Vispār ja tā labi padomā, tad kā kurmīša kažociņš, tādas samtainas. Es jau liku visiem aptaustīt. Un tas ir pārsteidzoši, jo izskatās tās lapas tādas cietas un gumijotas. "Cik mīkstas lapas, tā kā sunītis! Tagad man nevajadzēs suni, varēšu glaudīt augu!" varbūt nav tas labākais, ko kolēģiem skaļi paziņot. Viņi tomēr mani tik labi nezina, bet ko nu vairs. Vispār jau grūti saprast vēl, cik no manis teiktā viņi uztver nopietni.

Kur es paliku? Ā, ok, es eju mājās ar savu sunīti rokā, pie Melngalvju nama pavecāka sieviete ar karti man kaut ko mēģina jautāt. Parasti es būtu panesusies garām, bet tā kā man bija diezgan labs noskaņojums izdomāju, ka mēģināšu palīdzēt. Izrādās, ka viņai vajadzēja tikt līdz kaut kādai viesnīcai, bet diezgan grūti pastāstīt, kā izkļūt no vecpilsētas mazajām ieliņām, lai viņa nonāktu tur, kur vajag. Tā es piedāvājos aizvest līdz īstajai ielai. Izrādās, ka half spanish/ german lady bija noklīdusi no savas tūristu grupas un tagad mēģināja viņus satikt viesnīcā. Katrā ziņā tagad jūtos kā īsts filantrops. Karmas punkti uzkačāti visam gadam un vēl nākamajam arī, tagad ar mierīgu sirdi varu iet spert zīdaiņiem un spļaut virsū vecām tantēm.

Kā mēs ar Aneti gliemežus bildējām.

Čau.Tātad. Šodien solīja siltu dienu. Siltas dienas bija visur, tikai ne Ventspilī [un arī Talsos, kā man ziņoja]. Te bija 8 grādi un lietus. Saldū bija 18, bet Daugavpilī 24. C'mon, kur te taisnība? Es gribu normālu riteņbraucienu.
Ar Aiju šodien sarunāju iet uz pilsētu. Ok.Bija jāiet 14, bet viņa man ap 13 atsūta sms, ka tikko atvērusi acis, ka ejam vēlāk. Ok, tad 15. Saģērbjos, lai arī tāda nelāga aizdoma, ka viņa nebūs, jo nekādu ziņu nedeva. Gaidu, gaidu, zvanu, zvanu, nekā. Tā nu 20:12 man atnāk sms no Aija, ka viņa tikko pamodusies. Nu, c'mon.
Bet nu jā, tad vakarā izgāju ar cilvēku, kurš var gandrīz salauzt roku tīrot kurpes un ved mani visur, kur ir bailīgi un kāds mani varētu nogalināt. Tā nu mēs ar Aneti izložņājām mazdārziņus, kur bija vesela kaudze ar gliemežiem un kaķi, kā arī traka kaķu sieviete, kas dzīvoja treilerveida mājiņā un kaut ko kliedz, bet gan jau, ka ne uz mums. Nu, jā, bija slapjš, bet lietus nelija, bet dubļi bija daudz un bija veca siltumnīca un tā. Un, jā, Anete gandrīz salauza roku, kad tīrīja kurpes, kā tas iespējams? Nu, es vairs nejūtos pārsteigta, tā var gadīties, protams, ne jau kuram katram.
Tad Anete aizdevās uz savu bohēmas vakaru [jā, Ance, atkal] :] Es gāju mājā, bet tad kaut kā aizgāju līdz jūrmalas parkam un jūrai. Man vnk bija pleijeris un tāpēc tā aizstaigājos, tīri forši. Katrā ziņā cilvēku nebija vispār jūrmalas parkā, biškīt pašūpojos, bet tad man slikti palika no šūpošanās, jā, tā gadās. Jūrmalā gan bija 3 cilvēki un suns. Un pa manu ielu nākot mājās, bija suns, kurš viens staigāja, tāds stafordšīras terjers, no tāda man bija bail gan. Un smieklīgi tas, ka tieši dziesmā, ko es klausījos bija kāpinājums pirms kulminācijas, un es tieši eju garām tam sunim un domāju, kaut tik viņš man neskrietu klāt un nekostu. Un mūzika piešķīra dramatismu kārtīgu tam brīdim. Nu, tā kā kino, kad tūlīt, tūlīt kaut kam jānotiek. Bet dzīve nav kino, tāpēc nekas nenotika, šajā gadījumā tā bija tīri patīkama lieta.
Un tagad man jau it kā nāk miegs, bet es gribēju skatīties filmu. Nu, tad jau redzēs, kā nu sanāks.

Sumsumsurum!

Šodien mazajam Nikijsunim Dzimšanas diena! Jēīj!
Tie, kas uzminēs cik gadu Nikai palika, varēs viņai uzdāvināt kaut ko, bet tiem, kas neuzminēs, vajadzēs Nikai kaut ko uzdāvināt!

Kaut kas jauns.

Šodien ir Līvai vārda diena. Arī eirovižn, kas šogad notiek burtiski minūtes gājiena attālumā no mājām. Un ir atkusnis. Mans vienradzis izskatās briesmīgi. bet ir forši taisīt pikas. Vakar manam vienradzim nokrita galva, bet to es kaut kā pieliku atpakaļ. Un Nika nobradāja kājas. Nika man atņēma gumijas zābaku, kas bija tēta zābaks, bet man pašai nav un ārā bija slapjš, es domāju, ka saprotat manu domu gājienu. Un zābakos bija pēdu paliktnīši, ar durstekļiem, kas it kā māsē pēdas or smth. Un Nika man sētas vidū brutāli atņēma zābaku. Un man bija jālec uz vienas kājas, kas bija sāpīgi, kā arī bija slidens un nebija kur pieturētie, kā arī visu to laiku Nika mani taranēja un bāzās ar zābaku virsū, lai es to viņai ņemtu nost un bonusā Puika visu laiku rēja. Jauks piedzīvojums bija, jā. Vēl vakar ciemā bija Anete, kas rādīja bildes un iepazīstināja ar jaunumiem popmūzikā, mēģināja man iemācīt jaunās uk supergrupas deju soļus, uzdāvināja superforšas vienradžmantas, rozā pūķi un kartiņas, lika man noklausīties viņas jaunākos repa hītus,nodemonstrēja jauno Laura Reinika t-kreklu un runāja par sektām [dažas lietas no tām var īsti neatbilst realitātei].
Anete, veseļojies! :]
Un šodien es uzzināju kaut ko jaunu, kas pilnībā izmainīs manas šī brīža domas par dzīvi. Un šķiet, ka nu es saredzu tai jēgu. Prieks un laime.

Esiet gatavi savas dzīves nozīmīgākajai informācijai.*

* šis apgalvojums iespējam var būt, bet noteikti ir nepatiess, pārspīlēts un es ļoti ceru, ka neatbilst šī brīža struktūrai, tāpat kā pēdējais šeit rakstītais. hei ho.