Overly excited

"omg, ārā vnk tik lielām pārslām snieg
āāā, sooo cooool
Christmas feeling overload
ārā vēl snieg, i love it
i'm overly excited
āāā, tādas pārslas!
Liena, kpc tu nepievienojies maniem sniega priekiem? Jums nesnieg?
āāāā, tik lielas pārslas un ātri snieg
love it
snow snow snow"
/anonīms autors/

Antarktīda.

Šodien es un Anete bijām jūrmalā. Un tur bija varen jauki. Izskatījās kā Antarktīdā. Un, lai arī ārā bija kādi 4 grādi plusā, tur bija arī tikpat auksti kā Antarktīdā. Bet forši. Vēl atgādināja kaut kādu planētu. Un laiva, kas mētājās atgādināja raķeti. Nu, forši tur bija, forši.
Šodien pēc ilgiem laikiem es arī šūpojos. Un tik aukstu es sen nebiju šūpojusies. Jo parast man ir bail un tā. Bet vispār nebija nekāds izņēmums, jo man palika bail šūpojoties un tad es gribēju superātri samazināt augstumu, bet man bija bail, ka neizkrītu. Tas tā.
Un pēc tam Anete paplašināja manu apvārsni muzikālajā jomā, jo iepazīstināja ar tādu supergrupu kā Die Antwoord. Jā. Tad mēs kādu laiku mēģinājām izspriest vai tas ir nopietni vai nē. Beigās secinājām, ka tomēr nav. Mēs vismaz tā ceram. Nu, labi, es vismaz tā ceru.
Un Ance vakar teica, lai es ielieku kolāžu šodienas. Man baigais slinkums, bet te būs viena, jo man slinkums meklēt dažādākas bildes.

Šeit es esmu Antarktīdā.



Un šeit es šūpojos augstu. Un šajā brīdī es droši vien kliedzu Anetei, lai viņa mūk malā, jo man ir bail un par augstu.

Pastaiga.

Šodien biju 2h garā pastaigā kopā ar savu pleijeri. Bija tīri jauki. Lai arī jūrmalā bija negaidīti daudz nevajadzīgu cilvēku. Bet Jūrmalas parkā gan bija pietiekami tukšs.
Nobridos pa sniegiem kārtīgi. Īpaši forši bija, kad nolēmu uzkāpt vienā kāpā. Brienu, brienu, brienu, oh, snap, sniegs līdz vēderam. Bija smieklīgi. Un vispār grūti tik uz priekšu. Un vēl bija burvīgs kritiens no tās pašas kāpas. Un tur vēl bija pēdas lapsas. Vai arī zaķa. Bet no visiem novērojumiem man gan vairāk liekas, ka tā bija lapsa. Jo parasti lapsas tur mēdz vandīties vairāk par zaķiem. Katrā ziņā tā kāpa man sagādāja diezgan daudz pārsteigumu.
Protams kaut ko noknipsēju, lai parādītu, kāds mums te lv sniegs vēl ir. Kamēr Līva man visu laiku raksta, ka šodien gāja staigāties vien adītā jaciņā. Mums bija -6. Pa dienu. Tagad jau krietni vairāk. Aukstums atgriežas.

Tātad, te būs jūrmalas parks

.

Un te jūrmala/kāpas.

Tagad jāiet gulēt. Vai paskatīties kaut kas. ā, jā, un šodien paskatījos sisidrā, nu, tā lūk ir forša multiplikācijas filmiņa, jestra un asprātīga. Te būs.

Ziemas prieki.

Šodien biju mežā. Jēīj es!

Vēl es gribēju ielikt kolāžu, kur esmu es un Nikijsuns, bet te tā kvalitāte ir tik burvīga, ka gribēšana pārgāja. Un tad gribēju ielikt flikrā bildes, bet es aizmirsu, kāds man tur bija e-pasts. ups. Nu, gan jau. Kad atcerēšos, padošu ziņu.
Un tgd man vnk wtf? Kā pulkstenis var būt gandrīz 22? Kā? Nesen skatījos un bija pāri 19. wtf?
Jā, es šo ierakstu gribēju sākt rakstīt, kad vēl nebija deviņi. Un tgd jau būs desmit.

Vakardiena.

Vakardienas fail. Tātad. Vakar 7:45 sarunāju ar kursa biedreni tikties lejā, lai ietu uz pirmo lekciju.Parasti tur ir daudz cilvēku un nav kur sēdēt. Nu, ir brīvas vietas tikai 1. rindā.Man miegs nāk, nevaru paspēt. Izčammājos tikai ap 7:50. Esam klāt 7:55. Ieejam iekšā.Vnk kaut kādi 10 cilvēki pa visu telpu. Man tāds- wtf? izrādās, ka mums taču lekcija sākas 8:15, kā jau visu pirmo semestri. Vienkārši tāds aprāviens. Es nezinu, kāpēc es domāju, ka 8os.Galvenais, ka pusstundu ātrāk gandrīz izgāju uz lekciju. C'mon. Es nevarēju visu rītu nomierināties.Tik smieklīgi. :] Šitā bieži negadās.
Un vakar bija Ancei dzē dē. Vispār jau tas ir sanāk šodien, bet man neiet nets kojās,tāpēc rakstu notepadā. Jup.Un rīt ielikši tikai blogā.
Bet, sīkais nūģi, sveicu Tevi vēlreiz Dzimšanas dienā! Un tgd pieminēšu diskus. Done.
Un šodien ļoti daudz divnieki, vieninieki un nulles datumā. 01022010 un no abām pusēm vienādi lasās.Diezgan stilīgi, diezgan.Un vēl Ance man deva smaržot puķes, kurām bija jāsmaržo pēc pavasara. Bet tās smaržoja pēc redīsiem.
Šodien visu dienu sniga sniegs. Vispār diezgan forši, ja nesnieg sejā.
Un bija smieklīgs brīdis.
Es ar Anci eju pāri tiltam un sniegs snieg pamatīgi. Un gandrīz sejā. Un tad bija burvīgs dialogs.
A: Atceries, vienreiz Ventspilī ļoti sniga sniegs tieši sejā, ka neko nevarēja redzēt?
E: Mēs no siķika gājām? Droši vien.
A: Es tikai nezinu, kāpēc mēs tik vēlu gājām kaut kur.
E: Varbūt nemaz nebija vēls. Varbūt bija ziema. [nopietni, nesarkastiski]
A,E: ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha ha x 36542385709235862935
:]
Brīdinājums: varbūt tas dialogs nav vārds vārdā, bet doma ir.
Vispār tagad ir 23:27. Un man nāk miegs. Skatīties arī nav nekā, tas domāts, ka nav filma. Nekas, paskatīšos Ofisu. Jēīj.
Rīt atkal 8, šoreiz 15. =D ā, jā, šodien mums jau bija laboratorijas darbs ķīmijā. Un pa vienam. Un bija jātitrē, agēn.
Un man atkal bija jākāpj uz krēsla, lai varētu nolasīt mērījumus. Kāpēc jātitrē vienmēr pa vienam?
Un prieks un laime. Dušā atkal ir siltais ūdens. Jēīj.