Kas ir jūnijs?

Uzslēdzam šito un aiziet:



Labi, pieņemsim, ka šogad jūnijs nav bijis. Vasaras entuziasti noteikti būs manā pusē. Tātad, ok, viss chill, esam vienojušies. Vispār jau vasaras entuziasti teiktu, ka izskatās, ka arī jūlijs vēl nav sācies, bet ko vairs par viņiem, parunāsim par mani!

Ja reiz es tik apņēmīgi tomēr esmu piesēdusies pie bloga rakstīšanas, tad jau man ir daudz ko teikt. Wrong! To, kas noticis līdz šim, es loģiski, ka vairs neatceros. Tad vismaz parunāšu par lietām, ko atceros. Aizvakar vecākiem Ventspilī atkal dega kaimiņu māja. Atkal. Var teikt atkal, ja iepriekšējo reizi tas bija pirms kādiem 15 gadiem? Es pieņemu, ka var. Anyhow, šoreiz nebija baigās liesmas, sētas pusē kaut kas dedzis. It kā tajā mājā neviens vairs nedzīvoja, tas tā, ja te kāds ļoti empātisks lasītājs pēkšņi parādījies...

Kendrick Lamar albums ir gucci, bet gaidu Kanye. Mans home boy nav aizmirsts.

Pa šo laiku paspēju būt Ventspilī, Horvātijā, Talsos, Jaunpilī, Ventspilī un drīzumā atkal Ventspilī. Biju sēņot, gailenes - mērcītei, sanāca labi. Mežā uzgājām ezeru ar ūdensrozēm, tas tā bieži negadās. Mežā joprojām forši, vienīgi mellenes mazas un nesaldas.

Katru rītu paspēju sadusmoties, tiekot līdz darbam, nu, nu, Elza, kas tad tevi tā sadusmo? Paldies, ka pajautāji! Ar ko sākt? Labi, velosipēdisti. Old news, es zinu, bet mistiskā kārtā viņi man pēkšņi iepatikušies, īpaši tie, kas no pilntiesīgiem pa auto ceļu braucējiem, atkarībā no luksofora krāsas, pēkšņi pārvēršas par tramīgiem ietves braucējiem. Ā, mašīnām tagad sarkanais, nu, labi, ka tu esi vienalga, kas konkrētajā brīdī izdevīgāks. Jā, droši griez man virsū. Drīz jau laikam jāgaida būs, kad arī kāds auto, kam negribēsies pēkšņi stāvēt pie sarkanās gaismas, izdomās, ka labāk pabraukt pa ietvi un viss chill, jo tad jau noteikumi uz tevi vairs neattiecas. Bet, ko es tur varu teikt, visiem visur jāskrien, visi tik svarīgi, ģēlas jākārto, live fast, die young, yolo septītajā pakāpē. Un nemaz nerunāsim par Barona ielas veloceliņu... nu, labi, labi, tā kā neviens man vēl to Nila kepku nav uzdāvinājis, tad tomēr mazliet parunāsim par to leģendāro ielu. Tomēr jauki, ka Rīgas pašvaldība ļauj pilsētas labiekārtošanā piedalīties bērnudārzniekiem, kuriem ar krītiņiem ļauj savilkt, kur tagad velo būs braukt. Man jau šķiet, ka šāda varas sajūta var ātri sakāpt galvā, bet kaut kā jau tā jaunā oligarhu paaudze jāaudzina. Bet tā jau fun, tu ej pa ietvi, pēkšņi tu ej pa veloceliņu, tad atkal nē, bet tomēr jā, jo daži apmulsuši velobraucēji turpina tur uzstājīgi braukt, pilnā pārliecībā, ka gājējam jātinās malā, jo pirms sekundes tur vēl bija veloceliņš. Ai, ai, cilvēki, esiet moži, nebūs nekāds going with the flow, stress un konstants apjukums, tādam ir jābūt īstam veloceliņam un arī gājēju celiņam, nav ko iegrimt rutīnā. Ja gribi mieru un harmoniju, tinies uz perifēriju, pāķi! Kā jau var manīt, esmu jau krietni uzvilkusies un, ak, manu pārsteigumu, neesmu no Barona ielas vēl nost tikusi. Nekas, nekas, tūlīt sāksies Unesco kultūras mantojums, Rīgas lepnums un visu pasaules tūristu galamērķis - Vecrīga. Ja netūristu sezonā mani kaitināja tikai vecpilsētas ielu segums, no kura vēl kaut kā varēja izvairīties, ejot pa ietvītēm, tad vasaras sezonā šo prieku liedz āra kafejnīcas. Varbūt nebūsiet pamanījuši simtiem plastmasas krēslu un spilgtu krāsu saulessargus, kas gluži organiski pārņēmuši vecpilsētu. No vienas puses jau lieliski, kāpēc man skatīties uz gadu simtu veciem ķieģeļiem, ja varu baudīt tumši zaļo platmasas krāsu, klausīties pļēgurojošu britu tūristu čalošanā un izsparukties cauri pārpildītajām ieliņām, mēģinot neizsist kādam zviedru pensionāram no mutes tradicionālo latviešu kijevas kotleti. Ar tūristiem ir līdzīgi kā ar spineriem, ja tu mēģini paspēlēties ar spineri, ir tīri ok, bet ja kāds cits spinero un tu nē, tad viņš automātiski ir idiots. Tomēr citā sētā ēst saldos ķiršus ir foršāk, manā sētā uz saldajiem ķiršiem ir virsū tīkls. Tā mani uzaudzināja, vainojiet manus vecākus. Ja apnīk, tad sabiedrību. Un es pat vēl netiku līdz vietai par to, kur es mēģinu atrast loģiku tajā, kāpēc visas piegādes un atkritumi Vecrīgā ir jāizved ap 9iem. Bet laikam jau nav jēga meklēt loģiku.

Un ar vacākiem sarakstīties Whatsappā ir lieliski. Mani vecāki nesen bija Latgalē pie radiem, kur es neesmu bijusi kādus 7 gadus. Viņi saka, ka atsūtīs man bildes, lai redzu, kā tur tagad izskatās. Atsūtīja 15 sekunžu video ar dekoratīvo egli. Noskatījos divreiz, domāju, ka varbūt kaut ko palaidu garām, nope, tikai egle. I mean...prieks visai dienai un vēl nākamajai arī. 

Nekā interesanta

Sveiki!
Tātad, izrādās, ka divas dienas nekas te nav rakstīts. Oh, well.
Par 4dienu +/- te rakstīju.
5dien aizgājām uz mūsu fakultāti, kur tikāmies programmas vadītāju [sheesh, es pat īsti nezinu, kas viņa skaitās]. Enīvej, pati fakultāte tāda maziņa, bet svaigi renovēta un man jau likās diezgan fancy pants. It kā 2 stāvi ir, bet tā kā pirmais stāvs skaitās ground floor, tad reāli pirmais stāvs ir priekš manis 2. un reāli ir 3 stāvi. 3 datorklases, divas tādas palielākas un viena tāda mazāka. Un forši ir tas, ka mēs tiekam tajā fakultātē iekšā 24h, jo varam ar savām student id atslēgt durvis fakultātē un datortelpās. So that's pretty cool. Par mācībām neko īpašu nesarunājām, jo pirmajā nedēļā mēs tā kā piestaigāsīm pie tām lekcijām, ko gribētu un tad reģistrēsimies tur, kur gribam.
Pēc tam devāmies pēc mūsu student id, kur izskrējām 3 dažādas ēkas, jo katrs mūs sūtīja vienu māju tālāk, izņemot priekšpēdējo vietu, kas mūs sūtīja pus campus tālāk.
Tad gājām pēc segām pie mūsu latviešu palīdzes un viņas vīra [viņš vietējais], kas mūs savāca no lidostas un palīdzēja atrast mūsu naktsmītnes. Viņa agrāk bijusi pasniedzēja šeit, pati no Latvijas, nezinu, cik ilgi jau dzīvo šeit. Aizgājām pēc segām, bet dabūjām arī traukus un dvieļus. Tā kā tā kārtīgi aptīrijām. Viņiem 2 kaķi bija, viens siāmietis Rūdolfs, ja nemaldos un viena ruda kaķenīte, kurai 11 gadi. Dīvainā kārtā par kaķiem es atceros vairāk nekā par cilvēkiem, kas te ir. Moving on. Tas kaķis bija so cool un mīlīgs, i miss my cat. Es teicu, ka ņemšu to kaķi arī līdzi, bet to viņa man neļāva ņemt. Te vispār dzīvniekus neredz uz ielas. Vienu melnu kaķi capus'ā redzēju un vienu suni pie saites pilsētā. That's it. Ejot gar privātmājām sētās neredz suņus, tas man liekas dīvaini.
Ok, nesām mantas mājās, protams, sāka lietus līt. Aiznesām mantas, gājām uz tālo, tālo veikalu. Jāpiemin, ka man jau pirms tam mugura sāpēja. Nu, neko. Veikalā neko jēdzīgu nesapirkām, vismaz es nē. Es vēl tad jutos reāli slima un mans kakls mani nogalināja. Un te it kā stuff visāds ir, bet kaut kā negribas ēst. Viss tāds super fake liekas. Pagaidām arī maize un jogurti un candy ir bijuši tādi negaršīgi. Un es neesmu nekāds fancy pants, kad runa iet par ēdienu. Un te es domāju, ka neesmu īpaši izlepusi. Nesām smagus maisus un lietus tik turpināja līt.
Biju apskatīt Lizetes kojas, kas nemaz nav īpaši tālu no manējām. Viņai sanāk 1. stāvā un īstenībā es viņas kojas varu vieglāk atrast par savējām. Es uz savām kojām katru reizi pa jauniem ceļiem nokļustu, so that's fun. Vienmēr tāds piedzīvojums doties atpkaļ uz mājām, jo nezinu, vai atradīsi vispār. Fun times.
Mani dzīvokļa biedri joprojām durvis vaļā tur. Hate that. Vakar viņi skatījās kaut kādu sportu. Un virtuve ir vnk ūber īū. Tāda cūcīga.
Šorīt cēlos 8os pēc šī laika, jo jau laicīgi eju gulēt pēc šī laika. Izklausās, ka tagad tikai pirmā rosība no citiem iedzīvotājiem šeit. Es jau paspēju nomazgāties, paēst un paskatīties seriālus. Also maniem tuvākajiem kaimiņiem bija 2 jēlas olas pie durvīm uz zemes izšķaidītas, tāpat viena pie ārdurvīm. Es iegāju gulēt ap 12tiem un tad bija tīrs koridors un dīvainā kārtā neko nedzirdēju pa nakti. So, that's interesting.
Vēl es nezinu, kas man īsti kaimiņi ir, jo tur regulāri istabiņās kādi 6 cilvēki sēž [durvis vaļā, protams] un es negribu iet runāt ar 6 svešiniekiem vienlaicīgi. Also man ir paraonoja, ka es automātiski nepasaku- I'm new, I just moved here from Africa. That movie ruined me.
Vakar visu dienu dzēru tējas un tā kā gulšņāju.
Šodien doma iet uz veikalu pēc čipsīšiem, bet tāds nesmuks vējš.
Un par ko vēl es varētu pažēloties? Par gultu, man liekas, ka man grīda uz kuras ir paklājs, ir daudz mīkstāka.
Un kā jums iet?