Mental typo

Šodien beidzās GoT un Silicon Valley sezonas. Bijām arī uz kinīti, kas bija diezgan meh.

Vakar Rīgā bija 35 grādi. Mūsu virtuvē bija 30. Kad beidzot bija brīdis, kad varēja atvērt logu, sākās negaiss. Es gulēju zem segas, neskatoties uz to, ka istabā bija miljons grādi. Ko citu darīt? Nu, nepatīk man tas zibens un pērkons.

Jāņos biju Mazirbē, kur radās jaunas mēmā šova klasikas. Pīts grozs pārvētās par personu un ķeksis gandrīz par āķi pataisījās. Bet pa lielam viss bija coolio. Galvenais akcents tika likts uz gurķiem, kas bija vismaz kilograms katram. Otrā dienā tomēr bija pieprasīti. Protams arī pie ugunskura/grila neizpalika intelektuālas poilitskās sarunas par Brexit (I hate that word), kur visi vienprātīgi izlēmām, ka nebūs. Vienīgais temats, kur izpalika diskusijas, beigās arī visas aitiņas bija kļūdījušās.

Ar Lienu sanāca noskatīties daudz filmu.
Šodien Surge vakariņās noķēris naktstauriņu, kas ar viņu vienā lielumā!

Biju Ventspilī. Smuki braucu ar riteni ierastās 2,5h. Ar riteni forši. Tāds miers.
Brenda kaut kā sakodusi basketbola bumbu. Ar viņas ģīmīti tas diezgan iespaidīgs varoņdarbs. Protams vēl iespaidīgāks ir fakts, ka mums mājās nekad nav bijusi basketbola bumba.

Miegs uznāca. Sāku Šerloku skatīties. Jā, jā, to britu seriālu par kuru visi jūsmo jau sazin cik gadus. Vēl divas filmas, vai atvainojiet, gribēju teikt - sērijas, palikušas. Jā, joprojām miegs nāk. Un istabā karstāks nekā gribētos.

Congratulations, Steve Carell!

Tavā Dzimšanas dieniņā ir tik superbailīgs laiks. Ir vnk tāāā'ds zibens un pērkons. Nu vismaz lietū izmirku, vienīgais plusiņš. Bet tā, tik bailīgi. Domāju, ka mājās netikšu, neesmu jau tik bezbailīga kā Sarma un Anete, kurām nebija vienām jāiet, khm, khm , khm.

Man te kaut kas bija vēl jāieraksta, bet es jau aizmirsu.

Un tā filma bija patizla, multene bija daudzas reizes labāka.

Un joprojām mūsu hīts:

nu, bet atkal c'mon.

Tagad ir ilgi gaidītais gāziens. Tieši tad, ka es esmu jau savā pidžamā. C'mon. Nu, neko, mani tas neapturēja, es izskrēju sētā un vnk tāds pērkons un tad sētā palika tik gaišs no superliela zibens spēriena. Un man palika bail, es skrēju koridorā un paslīdēju, gandrīz nokritu. Un tagad man bail no pērkona un zibens, bet šausmīgi gribas ārā. Damn, nu.

Un nesen pa tv rādīju multeni par cāli, kas bija vampīrs.

Aš esu šaunus jeb visi gaida lietu.

Visi gaida lietu, es gaidu lietu. Kāpēc nav lietus? Vispār, jā, labāk, lai līst pa dienu. Tas taču ir tik forši. Es gribu, beidzot, skriet ārā pa lietu, pa kārtīgu gāzienu un pēc tam sēdēt un skatīties, kā līst lietus. Un tie, kam nepatīk lietus, lai labāk iet adīt, izšūt vai cirst kokus un darīt visu pārējo, kas viņiem patīk.
Un miegs arī nāk. Es jau domāju, ka būs jāsagaida, kad tā zibeņos, ka man paliks bail un es gribot negribot iešu gulēt. Bet, nē. Man jau nāk miegs. Galīgi nūģīgi, bet tā kā pēdējās 2 dienas ir gulēts katrā kādas 5-6 stundas, jā, priekš manis tas ir maz un ĻOTI.
Pašlaik darīt arī nav ko. Visi nez kāpēc jau guļ un nekas interesants nenotiek, pa tv nekas nav, neviena jauna filma vēl nav izvēlēt, ko skatīties, dziesmas jau apnikušas un kaut kā galīgi dīvaini liekas, ka esmu slima.
Ā, un,jā-
Aš esmu šaunus tulkojot no lietuviešu valodas nozīmē- es esmu superīgs, igauņu valodā tas skan kaut kā tā- olen lahe. Un to visu var uzzināt vienkārši nopērkot čipsus, kam uz pakas ir tas rakstīts, nu ne gluži uz pakas, bet uz tāda papīrīša. Un, kurš vēl saka, ka čipsus ēst ir kaitīgi , neveselīgi un tādā garā. Un tie, kas tagad nenopirks čipsus ir pilnīgi nūģi, jo nekad neuzzinās, kā lietuviski un igauniski ir- visi mīl mani.