Lielā diena

Olas sanāca tīri tā neko. Karkādes tējā smuki zilas, sīpolu mizas same old, same old, un bietes vairāk neizmantosim.

No rīta paspēju ar suņiem uz mežu. Tik jauks laiciņš bija! Gandrīz varēja par pavasari nosaukt.

Vēlāk atnāca ciemos ome ar savu cepuri. Cepure ir jāpiemin atsevišķi, jo savu iespaidīgo gabarītu dēļ, to grūti neuztvert, kā no cilvēkiem neatkarīgu lidojošu objektu. Made in Roswell.

Anyhow, tik daudz garšīguma. Cilvēkam, kam nav self control un ir tik liela mīlestība pret ēdienu, nedrīkst dot pieeju tik lielam daudzumam ēdiena. Tas ir vienkārši bezatbildīgi. Jau kuro stundu guļu gultā un mēģinu beidzot normāli ievilkt elpu, tajā pašā laikā domājot par to, kas vēl garšīgs virtuvē palicis. I have a problem.

Paraugsuns

Šodien biju ar Brendu pastaigāt. Izmēģinājām jauno siksnu. Nezinu, kā pareizi saucas, bet tas iemaukts, ko liek ap krūškurvi. Sākumā bija sabijusies, bet līdz mežam gāja kā paraugsuns. Vairāk vai mazāk. Mežā arī viss chill. Atpakaļceļā satikāmies ar diviem vipetiem, kurus viņa kārtīgi nosiekaloja un izskraidināja. Arī suņu saimniece teica, ka beidzot būs iemesls uz Lieldienām izmazgāt vestīti, kas vienam bija mugurā. Jūrā bija tukšums un ļoti liela migla. Saelpojos tik daudz svaiga gaisa, ka tagad pietiks vismaz mēnesim Rīgas centra. Arī, sastopoties ar vipetsuņiem, Brenda godam uzvedās. Kad šķīrāmies, tad viņa paklausīgi apsēdās un ļāva uzvilkt iemauktu, kas izraisīja "cik klausīgs suns!" repliku no svešo suņu saimnieces. Es mēģināju noturēt poker face un neizrādīt, cik ļoti es pati esmu apmulsusi, ka Brenda pēkšņi tik klausīga palikusi. Varbūt kaut kur mežā tagad klīst mūsu īstā Brenda. Tiešām jocīgi. Bet tas bija mans dienas prieciņš.
Pēc tam tikos ar Anety un viņas māsas bērniem. Mazajai Gabrielai no manis bija bail, bet Robčiks gan padalījās savās domās par tumsu, melno krāsu un melnās krāsās tērptajiem supervaroņiem. Bijām bērnu pilsētiņā, kur visu šo gadu laikā, nekas sevišķi nav mainījies. Vienīgi trubās, kur pašas bijām spēlējušās un rāpušās, galīgi vairs negribas laist nevienu, diezgan ewww.
Jūs domājat, ka nu jau viss. No no. Mana diena vēl nebija beigusies. Man vēl priekšā bija olu krāsošana. Šogad tika izmantoti 4 dažādi katli. Viens ar sīpolu mizām un tradicionālo olu ietīšanu visādos sētā atrastos labumos, tika izmēģināts jauns veids ar bietēm, vēl viens ar karkādes tēju un mazs katliņš ar paipalu olām. Paipalu olas ir tik mīlīgas, tik skaistas, ka es nevaru beigt priecāties! Anyhow, kā sanāca olas? I have no idea. Atstāju visas uz nakti katlos, lai jau ievelkas. Rīt no rīta vismaz būs intersanti. Man. Man būs interesanti. Tas ir tas, ko es uzskatu par interesantu. I know!

Labi, tagad gan jāiet gulēt. Kā nekā jaukais un patīkamais pulksteņgriešanas laiks ir pienācis!
Kaut kā tā!
Priecīgus svētkus!

Fun fact. Šogad sanāca krāsot 33 vistu olas. The age of Jesus. Coincidence? You tell me.
Un vēl viens mind blowing fact - 3+3 = 6 bet 3x3 = 9, kas noved mūs pie nākamā loģiskā soļa = 9+6=15, bet 15-3=12, kas ir tieši tik, cik paipalu olas es izvārīju. This is crazy, people! I might just be on to something bigger than we could ever imagine!

Nobody really cares if you’re miserable, so you might as well be happy.

Viedi vārdi, viedi vārdi.
Lai nu kā, man ir nereāli garlaicīgi. Anete mani ignorē, droši vien gatavo savas vēlās vakariņas, kā parasti. Un Ance pilda savu mīļāko mācību pasaulē.
Laikam būs jāiet skatīties filmas.
Vai es minēju, ka es atkal lādēju draugu sezonas visas. ā, jā, vēl esmu sākusi skatīties comedy roast, kas ir diezgan smieklīgi un brutāli. :]
Un vēl es gribēju pateikt, ka man pa logu paveras tik burvīgs skats. Tik daudz gaismiņu. Tik forši. Prieks un laime. :]
Un kas vēl? Slinkums, kas nav nekas jauns. Bet ilgi te nebiju neko rakstījusi, neskaitot vakardienas ierakstu, kas nebija īsts ieraksts, bet tikt tāds hahamanietnets izsauciens.
Lai nu kā, šajā laikā pie manis ciemojās sīkais nūģis, krāsojām olas, spēlējām zoli, apsmējām cilvēkus, Ance turpināja ienīst manu kaķi, apcēlām Aneti un viņas f45, diemžēl neiepazināmies ar slāvu izcelsmes pārstāvjiem, apsmējām nūjotāju, iepozējām ar nūjotāju, 645274832 reizes skrēju no kāpas un metu ritentiņu, jo daži nemāk sinhroni taisīt tiltiņu, atklājām šašliku sezonu, apcēlām Aneti par bohēmas vakaru, nebija lietus, bija lietus, Nika mežā pienes stirnu kājas, beidzās brīvlaiks, redzēju alņus, redzēju rubeni, iet internets, saule no pretējās mājas logiem spīd no rīta sejā brutāli, netīšam nopirku milzu milimetrpapīru, staigāju džemperī ārā un tādā garā.
Kā arī paspēju noskatīties pāris foršas un ne tik ļoti foršas filmas. Inglourious basterds man patika dikti, sākumā mani biedēja tas, ka filma 2:30min, bet ātri paskrēja. Un shutter island arī bija forša. Ak, leonardo, kārtejā labā filma. Uz šīs nots arī šovakar beigšu.