Stāsts par nodevību, mīlestību un piedošanu [un par to, kā mani virsraksti reti atbilst blogierakstam].

Ah, humor. I have it too.
Jaunā The Office sezona sākās, kas būs pēdējā. Bittersweet. Bet ne par to ir šis stāsts.
Kur es biju iekritusi? Mežā! Nē, nopietni. Es biju mežā. Lai gan īsti nebiju iekritusi, nevineu reizi pat nepaklupu. Lūk, skillz.
Labi, labi. Uzliekam fonā šo jauko dziesmu noskaņai, ko es tikai vakar atradu, iekārtojamies ērtāk un let's get this over with.



Tātad. Šorīt bija nolemts, ka ar vecākiem dosimies sēņot.
Pamostos 7:42. Izlasīju vienu Storm of Swords nodaļu un jau bija laiks celties. Brokastīs ēdu sausās brokastis. Biju mazliet vīlusies. Nē, šīs nebija atkal tās briesmīgās veselīgās kāmīšbarības sausās brokastis ar visādām sēklām un visādiem citādiem sheesh, kas ar pienu nebūtu jāēd nekad. Te jums vajag dzirdēt visu stāstu, lai justu līdzi maniem pārdzīvojumiem [Liena vienkārši var salīdzināt šo ar savu banāna incidentu]. Bet jums pārējiem let me paint you a picture also let me tell you the story. Oh, me. Tātad. Veikalā dilemma. Manas mīļākās sausās brokastis jau kādu laiku ir cookie crisp. Bet skatos, ka blakus stāv arī Nesquik, kas sen nebija ēstas + šokolādīgi. Tā nu pēc pārlieku ilga laika, stāvot pie veikala plaukta, izvēlējos Nesquik. Bet izrādās, ka tās nemaz nav tik garšīgas. Galīga vilšanās. Es zināju, ka vairāk vajag uzticēties klimatam, pārmaiņu ziņā. End of the story. Hei, hei, hei, es neteicu, ka šis būs labs stāsts.
Tātad ēdu savas sausās brokastis ar vilšanās piegaršu. Dzēru kafiju un ēdu pašcepto burkānkūku. Vēl viens stāsts. Izcepu burkānkūku šito Nebija laba. Don't make it! The End. Šis tāds īsāks stāsts.
Tātad. Apēdu brokastis, skatoties Better off Ted [jup, neesmu vēl visu noskatījusies, es taupu, pārāk labs]. Un pulkstens 9os devāmies uz mežu.
Braucām ne tur kur pēdējo reizi, Sarma. Bet uz Popes pusi galīgi nesmukā mežā, kur zāle gara un tāds meh.

Nopietni, šitādā man lika staigāt. Un tas, ka debesis visu laiku bija baltas un likās, ka tūlīt līs lietus galīgi nepadarīja visu to procesu patīkamāku. Don't get me wrong. Man parasti patīk sēņot aka staigāt pa mežu. Bet ne mežā, kur nesen vīrietis apmaldījās un cik tās dienas vandījās apkārt, ēdot vardes un tā. Man patīk parastā sēņošanas vieta, kur es varu skraidīt pakaļ dzenim un atstāt visādas zīmes smiltīs. Bet te bija, nu, te bija šitā.

Labi. Tā nu mēs tur sadalījāmies un sākām sēņu medības. It kā man gribējās pārsist savu šīs sezonas rekordu, ko uzstādīju, kad ar Sarmu bijām sēņot. It kā jau tas izklausās samērā normāls izaicinājums, bet iepriekšējais rekords bija 0. Spoiler alert, rekords netika pārspēts.
Pagājušajā reizē es sēņu trūkumu kompensēju ar mellenēm, šoreiz pat tās nebija. Bet man bija līdzi fotoaparāts. Es zinu tikai gailenes un baravikas. Bet bija visādas citādas sēnes un sēņu veidojumi.

Tā nu es staigāju ar savu tukšo spainīti vienā rokā un kameru otrā. Beigās pat necentos meklēt kaut ko. Domāju, ja kāds sēne gribēs, lai es to atrodu, tad pati pie manis atnāks. Izrādās, ka sēnes tā nedara.

Tādas visādas sēnes es tur tikai atradu. Ar nazi pa mežu vienmēr droši. Drošāk. Un runājot par to, ka man no visa bail. Jūs jau zināt, cik ļoti man no tornado bail. Tagad kārtējā lieta manā baiļu sarakstā ir uguns tornado. Kaut kas pa vidu tornado un zibenim. It kā kāds būtu ieskatījies dziļi, dziļi manā dvēselē un izveidojis kaut ko no divām parādībām, kas mani visvairāk biedē. So fun times. Un tagad no uguns tornado atpakaļ pie sēnēm. Tur nebija tikai dīvainās sēnes. Es atradu vienu super piemīlīgu sēni, kas atbilst manam piemīlīgo mājdzīvnieku raksturojumam. See! Pasaki tik, ka šī sēne nav piemīlīga!

Ja sēnes būtu mājdzīvnieki, tad šī noteikti būtu manējā. Redz, tagad arī tu vari izdomāt, kuru sēni tu ņemtu par savu mājdzīvnieku un kāpēc? Ah, pilnvērtīga lasāmviela.
Vēl tur bija šī vabole.

Viņa bija pretty chill. Es biju pielīdusi tik tuvu viņai un kādas miljons bildes uzņēmu, bet viņa nekustējās vispār. Bet bija tik ideāla iespēja man nodarīt morālo kaitējumu un atstāt kārtējo traumu uz mūžu. I mean, it's pretty easy.
Pēc tam, kad jau bija pie mašīnas laimīga, ka brauksim mājās, jo sēnes man nebija, bet auksti man bija [jo bija 11 grādi]. Tapa šīs bildes, kas man tajā brīdī likās anormāli stilīgas un te es cenšos baigi ironizēt un izliekos, ka man tagad neliekas tās bildes foršas. Bet man liekas arī tagad. Tāpēc es nevaru kļūt par hipsteru, I just get too excited about things.

Ja šis nav forši, tad es nezinu, kas ir.

Un šī ir bilde, kur es iepozēju kopā ar visām sēnēm, ko es savācu. Nebaidieties ļaudis, stāsts vēl nav galā. Jā, jā, es jau arī domāju, ka brauksim mājās. Braucām meklēt vēl kādu sēņošanas vietu, prieks un laime! Vēl jāpiemin fakts, ka tētis man atņēma spainīti, jo viņš savējo jau bija pielasījis. Tā nu mēs braucam, braucam, visādas foršas ābeles pa ceļam, kur smuki āboli. Es nezinu, kas man pēdējā laikā ir, gribas ābolus zagt. Nē, ne zagt, vienkārši aizņemties uz neatdošanu. Man jau daudz nevajag, tikai vienu. No katra koka, ko es redzu. Labi, tā, nu mēs braucam, braucam, braucam un boom- bilde priekš Ances, you are welcome!

Braucam, braucam, braucam. Tētis sāk stāstīt stāstu par alni, kas nodūris cilvēku. Es jau sāku cerēt, ka neatradīsim vietu, BOOM, atrodam vietu. Iepriekšējā vietā mums bija plāns turēties tā, lai viens otru var redzēt. Šajā vietā šis plāns vairs netika realizēts. Izkāpu no mašīnas, paeju uz priekšu, paskatos apkārt- neviena nav. Man protams spainis nav, nazis nav, mašīna ciet. Izdomāju, ka nelīdīšu mežā, jo pietiekami random sēņu bildes man jau bija. Gaidīju kādas 40 min vecākus. Vienu brīdi man jau sāka palikt neomulīgi, prāts kā jau manējais jau bija dažādu scenāriju izsrādāšanas sākuma punktā, bet tad es sev teicu- Elza, just don't go there. And I didn't! Tā vietā, lai sevi veltīgi freak out, es sāku no sakritušajiem koka zariem taisīt briedi. Un es zinu, ka šis izklausās very random. Bija arī, pat priekš manis. Bet vismaz laiks ātrāk pagāja.

The End.


Un nesen uzzināju, ka tās mazās ledenītes, kas spīdīgos papīrīšos un ar dažādām augļu garšām ir, sauc Elfiki. Un es visiem to stāstu un visi tādi- meh. C'mon! Elfiki, how cute is that? Tas nosaukums ir on the money!

Un zini, kas vēl ir piemīlīgs un on the money? Mazais Čūbīts!

Ai.

Galīgi nav noskaņojums.
Šodienas noskaņojums atkal ir cilvēces bezjēdzība. Nu, nopietni. Kāds šitam visam sakars? Kā man patīk šis garastāvoklis. Parasti tad prātā nāk vecā labā Šekspīra Būt vai nebūt. Un tad reizēm man paliek no sevis bail. :]
Bet nu.
Vakar es biju viena pati koju istabiņā. Visu dienu un nakti. Un vakarā izrādījās, ka arī visā blokā. Īpaši omulīgi tas nebija. Un gaitenī bija tumšs. Un, jā, pa nakti es aizslēdzu istabas durvis. Esmu tik drosmīga. Kaut gan pa nakti neizgulējos. Jo ap kādiem 3iem sāka pīkstēt dūmu detektors. Forši. Un pēc tam, kad es jau atkal laidos miegā, uzradās kāds no kaimiņu telpas un bija alkohola reibumā. Un skrēja uz wc kādas 6536765832reizes [varbūt, ka īstenībā tās varēja būt 3 reizes] un skaļi cirta durvis. Nu, c'mon. Tad vēl es vakarā noskatījos filmu ar brittany murphy- love and other disasters. Bija tīri tā neko. Pat asprātīga un tā.
Šodien es tā domāju, vai es gribētu dzīvot viena. Nu, tā, ka pavisam. Tā kā uz vientuļas salas. It kā jau man lielākā daļa cilvēku nepatīk un es neesmu sabiedrisks cilvēks un tā. Gads, laikam, būtu par daudz. Bet es gribētu, vismaz mēnesi. Jā, būtu forši. Man būtu filmas, grāmatas, čūbīt's un mūzika.
Un, jā. Tagad es atklāšu savu guilty pleasure. Jap. Tas saistīts ar Jay Z, Alicia Keys un dziesmu par New York. Iesūdziet mani, bet man patīk. Labi, man patīk piedziedājums. Bet patīk. Un izrādās, ka jay z izpilda to dziesmu ar alicia keys, kā jau minēju. Bet man visu laiku likās, ka ar beyonce. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Un vēl es gribēju pažēloties. Kad es biju slima, es gulēju un fonā gāja tv. Kā jau zināms, manam tv nav pults. Un es biju sazāļota un man nebija spēka kustēties. Un pa lnt sākās pokera turnīrs. Jap, un man bija jāskatās tas murgs.
Un vēl. Es tagad skatos savā sapņu un tādā garā kladē. Tieši pirms gada tur ir ieraksts. Kur rakstīts, ka man skolā visu laiku bija jāklepo. Tas tāds varens ieraksts.
Viss.

Yes.

Es pajautāju Čūbītim, vai man rakstīt ierakstu. Atbilde bija - yes. [jaunais sīkrīks, enjoy! [Anete! Kur manas twilight quotes?]].
Tātad. Vai es atradu atslēgas? Nē. Es aizgāju gulēt. Un tad kā no 5:30 līdz apmēram 14 mans labākais draugs bija bļoda pie gultas. Jā! Vēdergripa. Ļoti patīkami. Nāt. Nu jau esmu vesela.
Bet tā nu es nogulēju mājās savu pirmo eksāmenu. Nu, nekas. Būs jāliek vēlāk.
Pa šo laiku esmu paspējusi youtubā noskatīties veselu kaudzi jēdzīgu un nejēdzīgu video. Saēsties 6 c vitamīnu tabletes dienā. Jā, garšīgās, skābās tabletītes. Viena tabletīte satur 833% ieteicamo c vitamīna devu, tā man ziņo etiķete. Jācer, ka nepārdozēšu. :]
Vēl paspēlēju zoli. Un pat pāris reizes nozolēju. Lai arī man bija bail. Arī šovakar. Jā, Ance, es arī viena sadūšojos. Un man bija tikai 4 dāmas un abi stiprākie kalpi. Oh, snap! :]
Un es sameklēju jaunu sīkrīku. Bija grūti. Visi labākie jau izķerti, you know.
Te, Anety, vari redzēt cik mums sniega. Lai arī tur to grūti saprast. Un tas ir nomīdīts.

Un šis bija pirmajā gada dienā. Izskatījās tik smuki. Pēc mazas saulītes.

Un te būs kaut kas, ko tu droši vien visvairāk gribēji redzēt. Mazais eņģelītis. Čūbīts.

Viņa skatās šito un šito

P.S. Es, beidzot, nomainīju pareizo laika joslu. Jēīj, es!

Tātad.

Pagaidām nav iedvesma, lai te ierakstītu kaut ko garumgaru. Bet kaut ko jau es pateikšu.
Tātad.Atceraties, ka es jau minēju, ka Čūbītim Ziemassvētkos uzdāvināju uzvelkamu kāmīti un pelīti. Puika saplēsa kāmīti un Nika sakoda pelīti. Abas mantiņas pagalam. Abi suņi vnk brutāli iznīcināja Čūbītim mantiņas. Tas tā bēdīgi.
Ā, jā, vēl jaunums ir tāds, ka es biju uz mežu ar suņiem. Un pie jūras atradu nereāli stilīgu fosīliju. Tā izskatās kā miniatūra šķirmice, jā, tā, kas bija Harijā Poterā. Un uzliekot to Čūbītim, viņa izskatās pēc maza, mīlīga kaķvienradža. Tik piemīlīgi.
Tagad man uzdevums ir atrast sev jauku desktopbildi, tā kā čau.
Un vēl. Ance, veseļojies! Jā, sīkais nūģis bija pie manis ciemā un, kāds pārsteigums, viņa saslima.
Un vēl es gribēju teikt, ka pa šīm dienām iemācījos jaunas spēles. :]
Un spēlēju daudz vecās. Zolē man īpaši labi negāja. Arī riskēšana neattaisnojās. Katrā ziņā kāršu sadalījums bija burvīgs. Un zolēt es vēl kādu brīdi ilgi negribēšu. Un, jā, arī galdiņš man nav labvēlīgs. Arī virtuālajā bingo spēlē negāja, jo Ance lietoja visādus čītus. :] Kaut gan parastajā bingo gan man veicās.
Un vēl. Tagad esmu atradusi pāris filmas, ko skatīties. Tas tā patīkami.
Labi, es eju meklēt superbildi.

Ha ha ha3.

Ar ēdienu nejokot.
Ļoti atgādina čūbīti, ne? =D

Čūbītim.

Šodien Čūbītim nopirku Ziemassvētku dāvanu- uzvelkamu kāmīti un pelīti. Tā kā Čūbīts bijis tik perfekts kaķītis, es viņai uzdāvināju kāmīti jau šodien [pelīti gan dabūs rīt]. Tā nu es spēlējos ar Čūbiti un kāmīti, kad viņa brutāli kāmītim noplēš vienu aci [kāmītis uzvelkams, nav dzīvs, kā jau minēju. Bet gadījumā, ja palaidāt to garām]. Un tagad viņa mēģina noplēst viņam degunu. dabljū tē ef.
Un survivor vnk tik interesants šovs. Īpaši, kad abas ciltis apvienojās. Tas tā, ja kādu tas interesē.
Ok, dodos saiņot dāvanas.
Ā, jā, mums vēl mājā nav egle. Un ja rīt tā maģiski neuzradīsies, būs jāmeklē cits variants.

Ir padzerties.

Tātad. Es tikko apēdu kaut ko, kas man likās ir šokolāde. Bet, nē. Arī ne šokolādes produkts. Kā tagad mēdz gadīties. Nē, nē, tas bija kaut kas vēl lieliskāks. Tātad...jā, tā bija piena plāksnīte ar kakao. Piena plāksnīte. wtf? Katrā ziņā bija garšīga. Un turpmāk savā uzturā es domāju lietot tikai un vienīgi piena plāksnītes, nekādu šokolādi. Bet stāsts ar to nebeidzas. Tātad es apēdu piens plāksnīti ar kakao un man ļoti gribas padzerties. Un es tgd domāju, o, nē, tāds slinkums iet uz virtuvi. Tad es paskatos savā krūzē un jā, tajā vēl ir ūdens. Tā nu es padzēros. Tagad gan šis lieliskais stāsts ir beidzies. Jā, man tagad, laikam, ir mazliet garlaicīgi.
Enīvej. Kā var pamanīt, es neesmu neko rakstījusi pāris dienas. Bet, zinot, ka visu šo laiku es biju mājās varētu nākt prātā ļoti muļķīgas domas. Piemēram, ka es varbūt mācos, kārtoju māju vai arī visu šo laiku darīju vēl kaut ko tikpat aizraujošu. Bet, nē. Es biju tik slinka, ka man pat bija slinkums spiest tastatūras pogas. Jā.
Katrā ziņā, es kaut kad gribēju uzrakstīt par spēli, kuru spēlējot es pavadīju apmēram 3h. Un biju pamatīgi vīlusies, jo tur nebija vienradža. Spēles pirmajā daļā bija vienradzis. Bet šajā ne. Katrā ziņā, viens prieks bija. Bet pašā sākumā. Un tas bija šis.
Vai nav superpiemīlīgi? Ir, ir. Zinu. :]
Vēl paskatījos pāris filmas. Dažas bija labas, dažas bija vnk filmas un dažas bija eslabākneteikšukastāparfilmu filmas. Visā visumā pozitīvi.
Tagad es gaidu, kad man ielādēsies filma. Bet ātrums, nez kāpēc ir supermazs. Bija liels, un tagad kļuva supermazs. Un kaut kā jau tas laiks ir jānosit.
Ā, jā, un vakar Aija mani piespieda aiziet pie Lauras, kas ir otrā pilsētas malā. Bet bija tīri forši. Jo nebiju Lauru redzējusi kopš vasaras, vasaras sākuma, konkrētāk.
Un vēl es gribēju pastāstīt par to, ka čūbīts pēdējās dienās dzīvo 5cm attālumā no sildītāja. :] un tas arī ir piemīlīgi. Un vēl šodien viņa man lika smieties līdz asarām. Bet man grūti pastāstīt kāpēc, jo tad ļoti jāiedziļinās pozā, kādā atrados es, tastatūra un krēsls un kāds bija čūbīša gribasspēks gulēt man klēpī. Bet bija smieklīgi, nopietni. :]
Ā, jā, es vēl gribēju uzrakstīt par vienu sapni, ko redzēju kkad nesen. Tātad, neko daudz neatceros, bet bija interesants. Man bija jāiet uz Līvas kāzām. Bet, lai es varētu iet, man vajadzēja vilkt speciālus ādas apavus un tajos sabērt kafiju.
Tagad gan jāiet uz virtuvi izlūkos.

BFF

Slinkums bija liels. Un čakars arī. Gandrīz padevos, kad nevarēju atrast digitālā vadu. Bet, redz, tomēr atradu.
Tātad, enjoy. :] Ir, ir, fifīgākās abu bildes. Es gribēju ielikt vēl kādas, piem, bildi, kur Čūbītis izskatās supernikns. Bet gan jau. Tagad šīs.
Es tikai nesaprotu, kpc kvalitāte tā sucks. Bet neko darīt.
Un vsp man tagad ir jāšķauda 2546574657 reizes dienā. Un es aizmirsu pateikt, ka man ir mutautiņš. Jā, īsts mutautiņš, nevis kaut kādas papīra salvetes. Un mutautiņš ir dzeltens ar tamborētām maliņām. Jā, pilnai laimes pietrūkst tikai mani iniciāļi. Bet tā visā visumā ir labi, jo katru reizi šņaucot degunu es jūtos, kā kārtīga aristokrātijas pārstāve.
Un vēl. Nekādas jaunas dziesmas neatradu. Bet vecās gan sameklēju. You know, pārbaudītas vērtības. Vispār man tgd ir neliela temperatūra un nav iedvesma/spēks. Tāpēc. Viss.
Es tikmēr uzēdīšu halls un izlikšos, ka tas reāli arī palīdz, nevis tikai garšo labi un pameklēšu kādu filmu.

Mr.T.

As a kid, I got three meals a day. Oatmeal, miss-a-meal and no meal.
..................................... Mr. T
Manuprāt, labākais viņa citāts. =]
Jā, šī vīra iedvesmota rakstu šo ierakstu. Jo atcerējos, ka iepriekšējā ierakstā aizmirsu pateikt, ka zirnekļcilvēka pīters pārkers man visu filmas laiku šausmīgi atgādināja Donija Darko Doniju. Yeah. Nezinu kāpēc, bet ļoti.
Un man gribas ēst bet slinkums taisīt.
Noskatījos jauno himym sēriju un tā bija smieklīga. Tad paskatījos kaudzi ar himym bloopers. Ā, kā man patīk tas seriāls. Vēl paskatījos šādus tādus seriālus.
Un manā istabā ir karsti. Un man gribas ēst, kā jau minēju.
ā, un no rīta, ok, ap 12, bija krusa.
Un vispār es gribēju rakstīt, ka mani pamodināja čūbīts, jo viņa man sita ar ķepu pa galvu, tad es viņu palaidu zem segas un viņa man saskrāpēja vēderu. Ak, mazais enģelītis. Un tagad čūbīts guļ man klēpī un visu dienu vajā.
Ok, jāiet paēst. Vēlāk ierakstīšu kaut ko.

It kā slinkums iet gulēt.

Ir tieši tāds pulksteņlaiks, ka nezini ko darīt. Iet gulēt būtu par agru un pa tv arī nekā nav. Grāmata arī nav izvēlēta un tālu jāiet pakaļ. Ok, man vnk pa tumsu bail iet pakaļ. Tas ir uzkāpt 2. stāvā. Bet tad man vēl jāizvēlas utml. Un filmu par vēlu skatīties, jo 3os negribu iet gulēt. Vēl arī jāpiemin, ka man slinkums klāt gultu. Tā nu pievērsīšos mūzikai.
Un čūbīts neliek mieru. Visu laiku grib klēpī. Tgd gan apgūlās un printera. O, nē, sāka mazgāties. Un tgd tīrai kaut ko aiz auss. āw, tik mīlīgs kaķijs.
Un vēl istabā ir nereāli karsts. It kā 75grādi, jā manā istabā ir termomters un jā, tas rāda temperatūra pēc fārenheita. Un tie būtu kkādi 23celsijgrādi. Un man ir vnk kāārsts. Varbūt lietus darījis savu darbu, kad mani salīdināja. Vai arī tas, ka kojās bija auksti un lekcijās, un laboratorijās arī. Un nerunāsim par āra laiku. Kur ir zelta rudens? Kur? Kaut kā redzu un jūtu tikai kaut ko aukstu, slapju un vējainu. Un koši dzeltenās lapas nemaz neizskatās forši tādā laikā.Un es gribu uz savu sapņu valsti Kanādu, kur ir sarkanais rudens. Es gribu daudz, daudz sarkanu lapu.
Ā, un vakar es, beidzot, saņēmu vēstuli no Līvas. Ko es terorizēju, lai man sūta vēstuli. Jēīj. Baigi forši. Tā dīvaini iedomāties, ka tā pabijusi tik tālu prom.
Un vēl vakar, ejot no lekcijas uz kojām, izsecināju, ka visi patrioti ir savā ziņā nacisti. Jā, tā bija mana dienas spožākā doma. Un es ar to īpaši nelielos. Varbūt tikai mazliet.
ā, jā, es te gribēju Anetei par prieku ielikt čūbijbildi kādu.Un šīs dienas čūbīšbilde ir bilde, kur čūbīts rāda, kā viņa māk dzert no krūzītes. Tik gudrs kaķis.
Jāiet gulēt, drīzumā.