Just sayin'

Es vakar gribēju ierakstīt ierakstu, bet man bija slinkums. Šodien arī slinkums.

Ir padzerties.

Tātad. Es tikko apēdu kaut ko, kas man likās ir šokolāde. Bet, nē. Arī ne šokolādes produkts. Kā tagad mēdz gadīties. Nē, nē, tas bija kaut kas vēl lieliskāks. Tātad...jā, tā bija piena plāksnīte ar kakao. Piena plāksnīte. wtf? Katrā ziņā bija garšīga. Un turpmāk savā uzturā es domāju lietot tikai un vienīgi piena plāksnītes, nekādu šokolādi. Bet stāsts ar to nebeidzas. Tātad es apēdu piens plāksnīti ar kakao un man ļoti gribas padzerties. Un es tgd domāju, o, nē, tāds slinkums iet uz virtuvi. Tad es paskatos savā krūzē un jā, tajā vēl ir ūdens. Tā nu es padzēros. Tagad gan šis lieliskais stāsts ir beidzies. Jā, man tagad, laikam, ir mazliet garlaicīgi.
Enīvej. Kā var pamanīt, es neesmu neko rakstījusi pāris dienas. Bet, zinot, ka visu šo laiku es biju mājās varētu nākt prātā ļoti muļķīgas domas. Piemēram, ka es varbūt mācos, kārtoju māju vai arī visu šo laiku darīju vēl kaut ko tikpat aizraujošu. Bet, nē. Es biju tik slinka, ka man pat bija slinkums spiest tastatūras pogas. Jā.
Katrā ziņā, es kaut kad gribēju uzrakstīt par spēli, kuru spēlējot es pavadīju apmēram 3h. Un biju pamatīgi vīlusies, jo tur nebija vienradža. Spēles pirmajā daļā bija vienradzis. Bet šajā ne. Katrā ziņā, viens prieks bija. Bet pašā sākumā. Un tas bija šis.
Vai nav superpiemīlīgi? Ir, ir. Zinu. :]
Vēl paskatījos pāris filmas. Dažas bija labas, dažas bija vnk filmas un dažas bija eslabākneteikšukastāparfilmu filmas. Visā visumā pozitīvi.
Tagad es gaidu, kad man ielādēsies filma. Bet ātrums, nez kāpēc ir supermazs. Bija liels, un tagad kļuva supermazs. Un kaut kā jau tas laiks ir jānosit.
Ā, jā, un vakar Aija mani piespieda aiziet pie Lauras, kas ir otrā pilsētas malā. Bet bija tīri forši. Jo nebiju Lauru redzējusi kopš vasaras, vasaras sākuma, konkrētāk.
Un vēl es gribēju pastāstīt par to, ka čūbīts pēdējās dienās dzīvo 5cm attālumā no sildītāja. :] un tas arī ir piemīlīgi. Un vēl šodien viņa man lika smieties līdz asarām. Bet man grūti pastāstīt kāpēc, jo tad ļoti jāiedziļinās pozā, kādā atrados es, tastatūra un krēsls un kāds bija čūbīša gribasspēks gulēt man klēpī. Bet bija smieklīgi, nopietni. :]
Ā, jā, es vēl gribēju uzrakstīt par vienu sapni, ko redzēju kkad nesen. Tātad, neko daudz neatceros, bet bija interesants. Man bija jāiet uz Līvas kāzām. Bet, lai es varētu iet, man vajadzēja vilkt speciālus ādas apavus un tajos sabērt kafiju.
Tagad gan jāiet uz virtuvi izlūkos.

Čau, Ance.

Es pagājušajā naktī tevi redzēju sapnī. Un tu man neesi devusi nekādu ziņu un , jā, tas bija jādara tev. Katrā ziņā neko daudz no tā sapņa neatceros. Tikai to, ka tu tur biji un es peldēju (!) ar kkādu zivi kopā pa pusistabu. Nu kaut kā tā.
Eīnīvej. Vēl es kaut kad sen atpakaļ gribēju uzrakstīt sapni, kurā redzēju Aneti. Bet nu jau es to sapni esmu gandrīz aizmirsusi. Bet es tur metu Anetei ābolu un viņa man. Es biju savā sētā, bet Anete UK. Bet mēs viena otru varējām redzēt. Arī kaut kā tā.
Enīvej. Beidzot, īstais iemesls, kāpēc te rakstu kaut ko. Tomēr bija šonedēļ sytycd. Es zinu, ka tas satrauca daudzus un tā, bet nu visi varam būt mierīgi.
Un šodien es dabuju savu garšīgāko limonādi pasaulē. Un vēl man nereāli nāk miegs.
Un vispār nekas interesants šajās dienās nav noticis.
Vēstules būs, man tikai jāatrod smuka pastkarte. Pacieties, Anet. Man kaut kā liekas, ka tu ļoti čakli strādā pēdējā laikā. Tāpēc, turies! Un tev tāpat nav brīva laika man uzrakstītu, tāpēc vēstule būs bišk vēlāk.
Un un un, tas arī viss.
Kā jau teicu, nekā interesanta nebija.
Nu, ok, bija čūbītim un spenseram fotosesija dārzā, bet man izlādējās fočīts un slinkms uzlikt lādēties. Tā kā bildes būs arī kaut kad vēlāk.
Kaut kāds milzonīgs slinkums darīt kaut ko.

Miegs.

Man tā nāk miegs. Ir tikai 22.20, bet es miegu ciet.
Bet sagaidīšu Dienvidparku, jo rādīs pa lnt 245247reizi. Jā, jā, to garo, veco filmu.
Un vispār. Šonedēļ nebija sytycd. Esmu vīlusies. Bet himym bija laba sērija. Par to prieks.
Un vispār šī nedēļa bija so so. Izlasīju smieklīgāko grāmatu, ko esmu jebkad lasījusi. Tu vienkārši lasi un tev skaļā balsī jāsāk smieties. Jā, tik forši. Bez sarkasma un ironijas. Tiešām forša grāmatas. žēl tikai, ka īsa. Un visi notikumi notika iekš UK, čau Anete un Līva.
Un vispār man nav iedvesmas, ko te rakstīt. Es gribētu te pāris matemātikas jociņus ielikt, ko mums šodien lekcijā parādīja, bet formulas te nevar ierakstīt normālā veidā. Tā kā tas izpaliks. Katrā ziņā tur bija par sin, cos, robežām un bezgalībām. :]
Labi. Slinkums ir tik liels, ka man ir slinkums spiest tastatūras pogas.
Tā kā čau.

Man nāk miegs.

Man vnk brutāli nāk miegs.
Beidzot nedēļa beigusies un varēs izgulēties. Jē'hū!
Kas intereants noticis? Biju piknikot Daugavmalā 5 vārnu sabiedrībā, sākumā man likās, ka tie ir kovārņi, bet pēc tam, kad apmeklēju dabas muzeju, sapratu, ka tās tomēr bija vārnas. Jā, es biju viena aizgājusi uz muzeju. Jā, Ance, jo tu jau ar mani negāji. Bet zini ko? Tev būs jāiet, jo tur bija tik fooorši. Man tā patika. Un man bija tikai stunda nepilna laiks, jo muzejs strādā līdz 17. vnk wtf? Kāds sakars. Tik kretīnisks darbalaiks. Bet kā jau minēju man patika. Un visu nepaspēju izstaigāt. Man patika pasaulē mazākā turiņu suga un vēl vesels lērums tauriņu. Un visforšākie tauriņi ir Austrālijā un Latīņamerikā. Jā gan. Un Latvijā ir vēl visādi interesanti kukaiņi. Un izrādās ir 3 spīļastu sugas Latvijā. Un vēl es redzēju maziņus skorpioniņus. Un kaut kas līdzīgs ir arī pie mums. Un vēl es redzēju cūkdelfīnu un delfīnus, kas gan bija no plastmasas. Un es sapratu, ka cūkdelfīni man patīk labāk. Un un un, vēl es paspēju sabīties no dinozaura. Un tur bija tik forši. Ka man gribas iet atkal. Jā, man patīk muzeji. :]
ā, jā, un vēl es gribēju pateikt, ka šis ir tik forši!
Un vēl. Es noskatījos sytycd un man tā patīk tas raidījums, atkārtoju miljono reizi. :] Nu, forši.
Un vai man vienīgai tā liekas, vai pēdējā himym sērija bija not cool? =/ Ok, tā viena vieta bija smieklīga. Bet uz pārējo bija žēl skatīties. Šīs nedēļas lielākā tv vilšanās.
Un tā kā man acis līp ciet. Droši vien uztaisīšu pāris vienradžus un nevarēšu saņemties, lai uzklātu gultu. Damn.

Šodiena.

Šodiena bildēs. Biju Miķeļtornī.

Tur bija tīri jauki. Laiks arī labs, spīdēja saulīte un tīri silti bija. Un te būs maza kolāžiņa, lai redzētu to, ko redzēju es. Vismaz mazliet. Un tas tāpēc, ka slinkums rakstīt un tāpēc, ka daudz bilžu sagadījās. Un man ir daudz brīvā laika. :]

Un tur bija arī divi kaķi. Viens bija superforšiņš un viņu sauca Lācis. Otrs bija kautrīgais. Viņu saucas Pičiņš. Un, protams, kaķu kolāža. Miniet nu, kurš ir kurš.

Un, jā, Lācis seko, tā kā sunīts. Un neņaud. Nemaz. Otrs gan dara galīgi ne tā kā lācis.

Ā, jā, Ance. wtf? Tu man šodien zvanīji, es nepaspēju pacelt. Es zvanīju pēc sekundes atpakaļ un tu necēli augšā. wtf? 

Un ir man vēl viena kolāža, bet to pēc pieprasījuma. 

Ok, jāiet ēst rosols. :] Un jāatrod kaut kas, ko skatīties.

It kā slinkums iet gulēt.

Ir tieši tāds pulksteņlaiks, ka nezini ko darīt. Iet gulēt būtu par agru un pa tv arī nekā nav. Grāmata arī nav izvēlēta un tālu jāiet pakaļ. Ok, man vnk pa tumsu bail iet pakaļ. Tas ir uzkāpt 2. stāvā. Bet tad man vēl jāizvēlas utml. Un filmu par vēlu skatīties, jo 3os negribu iet gulēt. Vēl arī jāpiemin, ka man slinkums klāt gultu. Tā nu pievērsīšos mūzikai.
Un čūbīts neliek mieru. Visu laiku grib klēpī. Tgd gan apgūlās un printera. O, nē, sāka mazgāties. Un tgd tīrai kaut ko aiz auss. āw, tik mīlīgs kaķijs.
Un vēl istabā ir nereāli karsts. It kā 75grādi, jā manā istabā ir termomters un jā, tas rāda temperatūra pēc fārenheita. Un tie būtu kkādi 23celsijgrādi. Un man ir vnk kāārsts. Varbūt lietus darījis savu darbu, kad mani salīdināja. Vai arī tas, ka kojās bija auksti un lekcijās, un laboratorijās arī. Un nerunāsim par āra laiku. Kur ir zelta rudens? Kur? Kaut kā redzu un jūtu tikai kaut ko aukstu, slapju un vējainu. Un koši dzeltenās lapas nemaz neizskatās forši tādā laikā.Un es gribu uz savu sapņu valsti Kanādu, kur ir sarkanais rudens. Es gribu daudz, daudz sarkanu lapu.
Ā, un vakar es, beidzot, saņēmu vēstuli no Līvas. Ko es terorizēju, lai man sūta vēstuli. Jēīj. Baigi forši. Tā dīvaini iedomāties, ka tā pabijusi tik tālu prom.
Un vēl vakar, ejot no lekcijas uz kojām, izsecināju, ka visi patrioti ir savā ziņā nacisti. Jā, tā bija mana dienas spožākā doma. Un es ar to īpaši nelielos. Varbūt tikai mazliet.
ā, jā, es te gribēju Anetei par prieku ielikt čūbijbildi kādu.Un šīs dienas čūbīšbilde ir bilde, kur čūbīts rāda, kā viņa māk dzert no krūzītes. Tik gudrs kaķis.
Jāiet gulēt, drīzumā.