Saraksts.

Wonder woman
One Direction
Facebook
Nickelback
Google glass


wtf? Jā, es arī neatceros, ko es ar to biju domājusi. Hmm.
Also noskatījos 3 dokumentālos raidījumus par Hitleru, nu, interesanti.
Sniegs.Miegs.

Snow day

Šodien izgāju nelielā pastaigā savā mīļākajā parkā. Sniga daudz. Bija forši. Droši vien nereāli labi izskatījos, kad mēģināju nofočēt sniegpārsliņas, kas man uz mēteļa uzkrita, tajā pašā laikā slēpjot fočīgo no sniega. Lai gan tā smieklīgā daļa bija, kad skrēju pretī sniegpārsliņām, lai tās man uz mēteļa rokām uzkristu. Fun times! Bet bija fun times. Oh, stop it, me!
Vienīgi pietrūka Bittersweet Simphony. Es nemaz nezināju, ka izdzēsusi biju no pleijera. Vajadzēja sagatavoties labāk, varētu domāt, ka es nezinu, ka jāklausās tā dziesma man, kad sniegs ir.
Un tad atkal sniga daudz, daudz, daudz. Tad izdomāju, ka vajag kaķi uztaisīt. Tad taisīju to un pēc kāda laika atjēdzos, ka bikses slapjas, cimdi slapji, rokas nejūtu, zābaki arī tādi dīvaini jau, sniegs vēl trakāk sāka snigt. Nu, neko, taisījos uz mājām.Un kaķis tāpēc dusmīgs.
Un te mani parka apmeklējuma spožākie momenti. Un no visām pārsliņām viena sanāca. Prieks un laime!

Mājās bija kakao un kakao filma. Kas ir kakao filma? Nu, protams, ka Stardust! 

Overly excited

"omg, ārā vnk tik lielām pārslām snieg
āāā, sooo cooool
Christmas feeling overload
ārā vēl snieg, i love it
i'm overly excited
āāā, tādas pārslas!
Liena, kpc tu nepievienojies maniem sniega priekiem? Jums nesnieg?
āāāā, tik lielas pārslas un ātri snieg
love it
snow snow snow"
/anonīms autors/

Ziemassvētki!

Jēīj, arī te snieg!

Q: Es vēl neesmu aizgājusi gulēt vai arī esmu jau piecēlusies?
nē, nu, nopietni, es pati vairs nesaprotu.
un sniegs un miegs veido atskaņas. wow. good job, brain! nē, nopietni, nav tik sūdīgi priekš 5iem rītā.

ārā tik smuki!

Dzīve jaunajā gadā un tā.

Es pat nezinu, ko teikt. Man tikai gribējās kaut ko parakstīt, jo man patīk Ances tastatūra. Un no guļus stāvokļa, kādā esmu pavadījusi lielāko daļu no dienas, lasot grāmatu un skatoties friends [that is still happening], man jau sāp mugura. Nu, labi, nevis jau, bet atkal. Tā kā neviens tā arī nav man uzdāvinājis ne dormeo matraci, ne kosmodisku...es vainoju jūs.
Jau otro dienu dzīvojos pie Ances, kam ir ļoti izteikts ADD. īpaši šodien. Jau vakar sēdēju pāris stundas virtuvē un ļāvu viņai mācīties kaulus un stuff, nezinu gan cik daudz viņa izdarīja, jo telefons bija un dators arī klāt. Pēc šodienas es saprotu, ka tā bija liela kļūda, jo katrs mazākais sīkums viņai novērš uzmanību. Pirms neilga laika gribēju noņemt viņai arī krāsaino flomāsteru, kam vienu brīdi viņa pievērsa pārāk pastiprinātu uzmanību. Kādu citu brīdi viņa šausmīgi ņēmās ap saviem matiem un tagad pirms pāris sekundēm nelika mieru pildspalvai, es jau neko neteicu, lai nepievērstu viņai uzmanību un nenovērstu domas no elkoņa pauguriem un kaulstarpes māliem. Bet tagad izrādās, ka viņa ir pabeigusi, tik cik gribēja iemācīties šodien. Un grib, lai es viņu izvedu pastaigāties. Tā negribas kustēties...Akjgjhkgytdjyjuhkjlffffkaukijrlsgje, tas apmēram raksturo manas emocijas par šo pastaigu. Bet ja vajag, tad vajag.
Drīz jau arī Eirovīzijas pusfināls, kas jāskatās. Nevaru sagaidīt. So much to judge- food to my soul.
Un te tādi interesanti šāvienu trokšņi jau no vakardienas ik pa laiciņam izskan. Nemaz nav biedējoši. Sākumā es biju super excited, jo man likās, ka varēs raķetes redzēt kaut kur, bet tagad man liekas, ka te kaut kāds getto. Vēl vairāk nekā manā Maskačkā.
Vēl jauns tas, ka esmu pievērsusies pēdējā laika bestselleriem, sākot ar The Hunger games un tagad kavēju laiku ar Meiteni ar pūķa tetovējumu [šodien sāku, esmu mazliet pāri 100lpp, bet tik garlaicīgi, i don't get it, kāpēc visiem tā patīk, tas sākums vienkārši nogalina visu lasītgribu. Ja man nebūtu jāuzrauga Ances mācīšanās, es jau būtu padevusies, Lasot gan rodas brīdis, kad liekas, ka notiks kaut kas interesants, bet tas tiek lēni un mokoši noslāpēts.
Vakar noskatījos The skin I live in, tā bija interesanta filma. Mazliet slima, bet tā interesanta.
Paspēju arī gaļu ar parasto āmuru dauzīt, jo dažiem nav gaļas āmurītis mājās. Būtībā dauzīt gaļu ar parasto āmuru ir tas pats, kas dauzīt gaļu ar parasto āmuru. Nopietni. Tas ir tieši tas pats.
Labi, man apnika vai kaut kā tā + Ancei te tik mazi burtiņi un lodziņi, ka man jau acis sāp.
out.

P.S. Es gribēju te ievietot kādu bildi no piccsy, bet man bail, ka es ieiešu un tur arī palikšu. Atkarība, you know what i'm talking about.

Kaut kas jauns.

Šodien ir Līvai vārda diena. Arī eirovižn, kas šogad notiek burtiski minūtes gājiena attālumā no mājām. Un ir atkusnis. Mans vienradzis izskatās briesmīgi. bet ir forši taisīt pikas. Vakar manam vienradzim nokrita galva, bet to es kaut kā pieliku atpakaļ. Un Nika nobradāja kājas. Nika man atņēma gumijas zābaku, kas bija tēta zābaks, bet man pašai nav un ārā bija slapjš, es domāju, ka saprotat manu domu gājienu. Un zābakos bija pēdu paliktnīši, ar durstekļiem, kas it kā māsē pēdas or smth. Un Nika man sētas vidū brutāli atņēma zābaku. Un man bija jālec uz vienas kājas, kas bija sāpīgi, kā arī bija slidens un nebija kur pieturētie, kā arī visu to laiku Nika mani taranēja un bāzās ar zābaku virsū, lai es to viņai ņemtu nost un bonusā Puika visu laiku rēja. Jauks piedzīvojums bija, jā. Vēl vakar ciemā bija Anete, kas rādīja bildes un iepazīstināja ar jaunumiem popmūzikā, mēģināja man iemācīt jaunās uk supergrupas deju soļus, uzdāvināja superforšas vienradžmantas, rozā pūķi un kartiņas, lika man noklausīties viņas jaunākos repa hītus,nodemonstrēja jauno Laura Reinika t-kreklu un runāja par sektām [dažas lietas no tām var īsti neatbilst realitātei].
Anete, veseļojies! :]
Un šodien es uzzināju kaut ko jaunu, kas pilnībā izmainīs manas šī brīža domas par dzīvi. Un šķiet, ka nu es saredzu tai jēgu. Prieks un laime.

Esiet gatavi savas dzīves nozīmīgākajai informācijai.*

* šis apgalvojums iespējam var būt, bet noteikti ir nepatiess, pārspīlēts un es ļoti ceru, ka neatbilst šī brīža struktūrai, tāpat kā pēdējais šeit rakstītais. hei ho.

Prieks un laime. :]

Pastaiga.

Šodien biju 2h garā pastaigā kopā ar savu pleijeri. Bija tīri jauki. Lai arī jūrmalā bija negaidīti daudz nevajadzīgu cilvēku. Bet Jūrmalas parkā gan bija pietiekami tukšs.
Nobridos pa sniegiem kārtīgi. Īpaši forši bija, kad nolēmu uzkāpt vienā kāpā. Brienu, brienu, brienu, oh, snap, sniegs līdz vēderam. Bija smieklīgi. Un vispār grūti tik uz priekšu. Un vēl bija burvīgs kritiens no tās pašas kāpas. Un tur vēl bija pēdas lapsas. Vai arī zaķa. Bet no visiem novērojumiem man gan vairāk liekas, ka tā bija lapsa. Jo parasti lapsas tur mēdz vandīties vairāk par zaķiem. Katrā ziņā tā kāpa man sagādāja diezgan daudz pārsteigumu.
Protams kaut ko noknipsēju, lai parādītu, kāds mums te lv sniegs vēl ir. Kamēr Līva man visu laiku raksta, ka šodien gāja staigāties vien adītā jaciņā. Mums bija -6. Pa dienu. Tagad jau krietni vairāk. Aukstums atgriežas.

Tātad, te būs jūrmalas parks

.

Un te jūrmala/kāpas.

Tagad jāiet gulēt. Vai paskatīties kaut kas. ā, jā, un šodien paskatījos sisidrā, nu, tā lūk ir forša multiplikācijas filmiņa, jestra un asprātīga. Te būs.

Ziemas prieki.

Šodien biju mežā. Jēīj es!

Vēl es gribēju ielikt kolāžu, kur esmu es un Nikijsuns, bet te tā kvalitāte ir tik burvīga, ka gribēšana pārgāja. Un tad gribēju ielikt flikrā bildes, bet es aizmirsu, kāds man tur bija e-pasts. ups. Nu, gan jau. Kad atcerēšos, padošu ziņu.
Un tgd man vnk wtf? Kā pulkstenis var būt gandrīz 22? Kā? Nesen skatījos un bija pāri 19. wtf?
Jā, es šo ierakstu gribēju sākt rakstīt, kad vēl nebija deviņi. Un tgd jau būs desmit.

Šodiena.

Nezinu kā jums, bet man sniegs patīk. Tik forši. Īsta ziema. Un tā kā man līdz skolai ir apmēram 3min jāiet, mani sabiedriskā transporta krahs netraucē un neietekmē, pagaidām. :]
Un šodien bija jābrien līdz sportam pamatīgi. Galvenais, ka pa kupenām, jo tīrīts nav. Un man, kā jau garam cilvēkam, bija pat augstāk par ceļiem sniegs. Un es bridu pa kupenām un paslīdēju, un pieturējos pie citas kupenas. wtf? Jo kā mēs zinām, kupenas ir ļoti stingras un stabilas. Nāt.
Bet nu jā, forši. Un galvenais, ka aizbridām uz sportu, bet mūsu pasniedzējas nebija. Un tā, nu bridām atpakaļ. Es neteikšu, ka biju bēdīga.
Noskatījos šodien divas filmas un daudz ofisa sērijas. Viena no filmām, ko skatījos bija wanted. Un man bija dalītas jūtas. Jo brīžiem man tā filma likās galīgi garām, brīžiem forša, brīžiem brutāla un klišejiska. Bet beigas bija salīdzinoši normālas, tāpēc varu teikt, ka kopumā bija normāli. Nevarētu teikt, ka es ieteiktu skatīties. Bet, ja galīgi nav, ko darīt, tad jā.
Un man brutāli nāk miegs jau! Vispār man visu laiku nāk miegs. Nu, ļoti bieži.
Ā, jā, šodien paskatījos Hausu, kas atgriezies tv3. Patīk jau gan. Tikai kamēr atcerējos, kas notika pēdējā sērijā, ko biju redzējusi pagāja laiciņš. Un kādas 30 min ārā kaut kas pīkstēja. Izklausījās it kā kāds būtu uzlicis akmeni uz stūres, lai mašīna pīkstētu/taurētu. Tik kaitinoši bija.
Laikam jāiet gulēt. Rīt man nav pirmā lekcija. Prieks un laime. Varēšu ilgāk pačučēt. Čau, Ance.
Un, Anet, es nevaru atrast nekur normālu pastkarti, kas sevī neietver skatu iz Latvijas.
Ā, un šodien matemātikā pasniedzējs sevi salīdzināja ar Hariju Poteru. Un tā bija 2 reize, kad šodien tika pieminēts Harijs. Labs līmenis studentiem, labs.

Jap, esmu jau augšā.

Esmu jau augšā. Un, jā, istabā ir mazliet vēss. Nu, labi, vnk nav karsts, kā parasti. Esmu kojās, nevis ironizēju par savu istabu, kur kā zināms, ziemā termometra stabiņš noslīd līdz 54grādiem, pēc Fārenheita, protams.
Vakar atbraucu. Bija burvīgs autobusa brauciens. Tik jauki, ka priekšā apsēžas pārītis, kurš ir, kā lai to saka, superaktīvs. Jā, tas būtu pareizais apzīmējums. Un man no intensīvās skatīšanās pa logu sāka sāpēt kakls. Jup. Un autobusā bija ļoti karsti. Un Rīgā, protams, sniga. Bet smuki sniga, lielām pārslām. Tā kā bija tīri jauks ceļš līdz ķīpsalai. Nemaz nebija auksti. Bet paslīdēju gan kādas 23573292 reizes. Labi, ka mana izcilā līdzsvara izjūta noturēja mani kājās. Un tā kā tagad es to pateicu, jāgaida brīdis, kad es kritīšu, jo liktenis izaicināts.
Man gribas ēst, bet slinkums iet uz veikalu, jo ārā ir auksts.Un slinkums kā tāds. Nu, labi, to man īstenībā vajadzēja minēt kā galveno iemeslu.
Vispār man nāk miegs.
Vakar noskatījos New York, i love you. Bija tīri jauka, bet man Paris, i love you kaut kā labāk. Bet arī ny bija daži pavisam jauki stāstiņi un pati pilsēta. Tiešām mana sapņu pilsēta.
Mums skapim tikko nokrita/nolūza kaut kāda detaļa, kas lielāka par mani. Es tiešām brīnos, kā tas skapis vēl turas kopā. Mana istabas biedrene tagad slauka istabu. Es gan esmu pārāk slinka. Un aizņemta, jo man taču jāraksta blogieraksts. Ha.
Un tvnetā bija burvīgs raksts
"Pētījumā noskaidrots, ka 29% bērnu līdz 16 gadu vecumam uzskata, ka auzas aug kokos. 17% britu bērnu un pieaugušo ir pārliecināti, ka maizes galvenā sastāvdaļa ir vistu olas.
Pētījuma iniciatori uzskata, ka šādi rezultāti var kļūt par iemeslu nopietnām bažām. Speciālisti domā, ka bērnu neizpratne par viņu ikdienas ēdiena sastāvdaļām var nākotnē izraisīt nespēju ievērot veselīga uztura principus. " Es gan vairāk uztrauktos par to, ka tie cilvēki ir idioti, bet tas tā.
Labi, man slinkums kaut ko rakstīt. Labāk paskatīšos The office vecās sērijas.

Un es ceru, ka mans ieraksts nepazudīs, jo te ir ļoti emocionāls interneta pieslēgums. Es jau protams varētu copy paste. Bet man šodien laba nojauta. :]

Yes.

Es pajautāju Čūbītim, vai man rakstīt ierakstu. Atbilde bija - yes. [jaunais sīkrīks, enjoy! [Anete! Kur manas twilight quotes?]].
Tātad. Vai es atradu atslēgas? Nē. Es aizgāju gulēt. Un tad kā no 5:30 līdz apmēram 14 mans labākais draugs bija bļoda pie gultas. Jā! Vēdergripa. Ļoti patīkami. Nāt. Nu jau esmu vesela.
Bet tā nu es nogulēju mājās savu pirmo eksāmenu. Nu, nekas. Būs jāliek vēlāk.
Pa šo laiku esmu paspējusi youtubā noskatīties veselu kaudzi jēdzīgu un nejēdzīgu video. Saēsties 6 c vitamīnu tabletes dienā. Jā, garšīgās, skābās tabletītes. Viena tabletīte satur 833% ieteicamo c vitamīna devu, tā man ziņo etiķete. Jācer, ka nepārdozēšu. :]
Vēl paspēlēju zoli. Un pat pāris reizes nozolēju. Lai arī man bija bail. Arī šovakar. Jā, Ance, es arī viena sadūšojos. Un man bija tikai 4 dāmas un abi stiprākie kalpi. Oh, snap! :]
Un es sameklēju jaunu sīkrīku. Bija grūti. Visi labākie jau izķerti, you know.
Te, Anety, vari redzēt cik mums sniega. Lai arī tur to grūti saprast. Un tas ir nomīdīts.

Un šis bija pirmajā gada dienā. Izskatījās tik smuki. Pēc mazas saulītes.

Un te būs kaut kas, ko tu droši vien visvairāk gribēji redzēt. Mazais eņģelītis. Čūbīts.

Viņa skatās šito un šito

P.S. Es, beidzot, nomainīju pareizo laika joslu. Jēīj, es!