Man magoņu bulciņu bez magonēm, lūdzu.

Tika nosvinēti šī gada svarīgākie svētki - mana suņa dzimšanas diena. Bija kūka suņiem, ne cilvēkiem. Uzdāvināju jaunu mantiņu, viņai patika. Mazais suns arī izaudzis un ar katru dienu arvien vairāk līdzinās zaķim. Spekulēšana par to, kas ir viņas tēvs, notiek aizvien sparīgāk.
Ventspilī pēc ilgiem laikiem bija 18. novembra salūts. Sen nebija būts uz salūtu Ventspilī, bet tā kā atrados uz vecā jaunā tilta, diemžēl elfiņa runu palaidu garām. Man patīk salūts. Bez tās skaņas iztiktu, bet nu labi.

Vēl paspēju māju mājās nodarboties ar dekupāžu, kamēr dzēru alu un klausījos hokeju. Tāds ir vienīgo bērnu sods. Hokejs nav palicis interesantāks un klausoties komentētājos šķita, ka mūsējie (nu, nosacīti mūsējie, es neteiktu, ka manējie) uzvar vienos vārtos. Rezutāts realitātē bija mazliet ar negatīvu piegaršu. Tāpēc es joprojām nesaprotu, kā var būt "izcils izgājiens" un "lielisks metiens pa vārtiem", ja tas izgājiens un metiens nerezultējas ar golu. What is this?!

Tāpat sanāca paskatīties pāris raidījumus latviešu valodā, vienā runāja par jauno un veco arhitektūru, citā par Barona ielu. Vienojošais faktors šajos raidījumos bjija frāze, kas man nereāli izraisa - " bet vienaldzīgo nav". Vienaldzīgo nav arī saistībā ar holokaustu. Barona ielas gadījumā arhitekte uz komentāru par to, ka par Barona ielu izcēlusies diezgan liela ažiotāža un diskusijas, atbildēja - "bet tas tikai pierāda, ka vienaldzīgo nav". Kas tas ir? It kā tā iela izveidota, lai tikai cilvēkiem beidzot būtu par ko padiskutēt.

Vēl mani piespieda noskatīties slaveno latviešu filmu - Ceplis. Tur bija gan Elziņa, gan Berta. Es jau prasīju, vai vecāki no šīs filmas smēlās iedvesmu vārdiem.

Pasvisam nesen sapņoju, ka dzīvoju dzīvoklī, kurā atrodas psihiatriskā slimnīca, nu, vismaz viena palāta. Tajā gulēja Leo, kurš mēģināja notēlot, ka ir traks. Tas viss notika pirms oskariem. Laikam man nav bieži gadījies, kad tiek kaut cik konkretizēts laiks, kad viss notiek.

Sanāca paklausīties Latvijas Radio 3, kur skanēja jauka klasiskā mūzika, kuru ik pa brīdim patraucēja ļoti enerģiska komentētāja, kas katru nākamo skaņdarbu raksturoja kā konkrētās valsts klasiskās mūzikas bombongu. Nebiju simtiem gadu dzirdējusi vārdu bombonga, bet tad tās apmēram stundas laikā sanāca vismaz 10.

Kā jau iepriekš solīju, tad no Ventspils atvedu Stendālu. Es domāju, ka viņiem nepietrūks, ņemot vērā, ka bija 3 vienādas grāmatas! 3! Lai nu kā, šodien dabūju tādu mazu grāmatiņu, kuras galvenajam varonim Juko Akitam ir tikai divas kaislības - haikas un sniegs. Man patīk sniegs, neesmu sajūsmā par haikām. Tad redzēsim, pagaidām jau skaisti un viegli. Varbūt sniegs man palīdzēs iemīlēt dzeju, tad arī es varēšu apsēsties pretī pasaules spožumam un pārtikt no skaistuma.

Jēdzieniskā satura uzslāņojums

Aizgāju gulēt 22. Pamodos pēc 2iem un 5 stundas nevarēju aizmigt, lai gan es tiešām centos. Tik ļoti mēģināju neko nedomāt, ka sanāca pārdomāt un izdomā visu ko tik vajag un nevajag. Pārsvarā nevajag. Naktī nekad nekas labs nedomājas. Vienu brīdi sanāca domāt krāsās, likās, ka tūlīt jau būs, bet tad atkal ieslēdzās apziņa. Es domāju lillā krāsā. Vēl man kādas trīs reizes sirds apstājās, kad jau tikko liekas, ka iemigšu. Kur kaut ko tādu var izdomāt arī grūti pateikt. Tad es dzīvoju jaukā, vienmuļā meža namiņā ar septiņiem suņiem. Un tad nakts laikā visi suņi pirmajā stāvā sāk riet, es novērošanas kamerās redzu, ka kāds staigā gar logiem. Izdziest gaisma un visi suņi vienlaicīgi apklust. Iestājas klusums. Un reālajā dzīvē Elzai jāslēdz gaisma. Tāpēc arī visa lietainā šodiena tāda nekāda.


Kaut kā paspēju nosmērēt savu Christmas kreklu, ko mājā valkāju. Šodien izvilku ziemas sezonas pledu un nomainīju dekoratīvos spilvenus. Tagad man ir nodīrātu ziemeļbriežu spilveni. Vēl man jauns kaktuss.


Parasti man nepatīk dzeja, bet nesen uzgāju vienu tā neko čali, kura dzejoļi bija tādi, kā es varētu dzejot. Protams, ka vairs nevaru atrast. Laikam nav lemts pievērsties saistītā valodā sacerētiem tekstiem. Mēģināšu tikt tam pāri.

Sinhronā peldēšana un pērkons.

Un vēl man mēģināja nozagt riteni. Tāds īsts bandīts. Es stāvēju pie diviem riteņiem un viens no tiem bija manējais. Viņš atnāca no nekurienes, piegāja pie mana riteņa un kāpa virsū. Es piegāju klāt un teicu - Tas ir mans ritenis! Viņš nokāpa un aizgāja. Kā jau teicu, īsts bandīts!

Čūpītis

Es eju pa kāpām un atceros, ka es aizmirsu paņemt līdzi Brendu. Tālumā sieviete staigā ar diviem labi nobarotiem bokseriem [suņiem]. Viņa mani uzaicina pie sevis ciemos, jo izrādās, ka dzīvo kaimiņos man. Un izrādās, ka mana ģimene dzīvo dzīvoklī. Viņa ar savu meitu, vīru un daudziem dzīvniekiem dzīvo zem mums. Viņai bija mazs balts franču buldogs un samērā jauns balts kaķis, ko sauca Čūpītis.
mjau.  ^__^

Sniegs visu pirmiņais. Ko? I don't know. Just words.

Tas tā atmiņai, lai zinātu, kad šajā ziemā bija pirmais sniedziņš. Nu, vismaz Ventspilī bija pāris minūtes un vēl pāris minūtes un dažas čupiņas pavisam minūtes vairāk.
Bet vispār šodien braucu atpakaļ uz Rīga city. Kā jau parasti pirmdienas dienā manā laikā, jā, manā laikā, it's all about me, me, me, me, me, me (ūūn tas jālasa Jake balsī, ah, inside jokes, ko noteikti neviens nesapratīs, vienīgās cerības uz Lienu, no pressure. Vispār vajag jaunu terminu maniem inside jokiem, jo parasti viņi tik inside, ka es tikai saprotu un dažreiz pat arī nē). Tātad parasti šajā laikā ir pustukšs busiņš, šoreiz, protams, eju pirkt biļetīti un, opā, 45. vieta. Un es nezinu, kāpēc tas manā galvā skaitījās blogieraksta vērts stāsts. Ā, jā, klausījos If I Were You un bija so funny, kā jau parasti. Jo pilnāks autobuss, jo smieklīgāks liekas.
Vēl pa ceļam Tukumā sniga arī sniedziņš.
Runājot vēl par autobusu, sapnī redzēju, ka braucu busiņā uz mājām, bet tur 4 vienā rindā sēž,  ne tikai pēdējā rindā. Un tur pie paša loga sež kaut kāds čalītis, kas saka man blakus sēdošajai meitenei, ka viņš pa ceļam kāps ārā [pabrīdina] un man arī un es tālāk Līvai, kas man blakus sēž. Es viņam prasu, kad viņš kāps ārā, viņš saka, ka Rojā. Yes, sapnī autobuss brauca ierasto ceļu no R uz V. Nu, tas man likās funny. Un tad tur tālākajā gaitā mēs mēģinājām noskaidrot, kas par lietu un tā.
Vēl bija pa ceļam daudz milzīgu dzīvniekmākoņu debesīs un tad es skatījos savu seriālu galvā, jā, man ir savs komēdijseriāls, es pat teiktu, ka vairāki, jo man nepietiek ar tiem 20, ko es skatos reālajā dzīvē. Interesanti, kā ir nebūt man.

Spīdīgi.

Pasakiet vēl, ka spīdīgas lietas nepiesaista uzmanību. Nokrāsoju sev nagus interesanti zeltītā krāsā un nevaru beigt skatīties tiem virsū, no katras puses savādāk spīd un ir interesanti. Varbūt mans spirit animal ir līdaka.
Sapnī biju uz milzīgas piepūšamas raķetes, kur man bija jāguļ virsū un jāklausās lekcija.
Nesen sapratu, ka visas manas spilgtākās bērnības atmiņas ir saistītas ar trepēm. Ņemot vērā, ka es neko gandrīz neatceros vispār, tad iespaidīgi, jo 4 gab. Vispār es neko vairs nesaprotu, kas notiek pasaulē un dzīvē un tā.
Pēdējā laikā daudz domāju, bet savas domas par 7 mēnešiem debesīs un tādā garā. Tie garie vakari iespaido, ja nebūtu komēdjseriāli, es jau sen būtu nošāvusies. Un es gribētu, lai tas būtu lielāks joks, nekā īstenībā ir.
Vēl es sapņoju, ka man zvana sen neredzēti cilvēki, bet beigās izrādās, ka tikai netīšām uzspiedās mans nr.
Un Jake and Amir sapnī redzēju, vienā autobusā braucām, kamēr klausījos If I Were You, izrādās šie stāvēja man aiz muguras.
Interesantākais, kas noticis pēdējās dienās ir tas, ka atradu pārakmeņojušos gliemežvāku, vēl es nopirku apmetni [yup].
Ā, jā, vakar ar Brendu spēlējos un viņa man legit saskrāpēja vaigu. Ja tas būtu mans money maker, es būtu dusmīga, bet let's be real. Varēja viņa man tā izdarīt uz Helovīniem, tad es varēju būt Scarface. Missed opportunity.

Tas arī viss. Tagad redzēsim, vai māku ielikt gif.

Lalalallalala, šodien jauki un tā.

Citreiz tu piecelies un zini, ka būs jāmēro tālais ceļš līdz veikalam, lai nopirktu saldējumu un kaut mazliet sevi iepriecinātu. Šodien nav tā diena, šodiena ir jauka diena. Man patīk tādas dienas. Man patīk arī īsi teikumi. Šodien.
Tagad kavēju laiku, kamēr manas drēbītes mazgājas. Noskatījos Mad men un Game of Thrones. GoT jau nākošā sērija ir sezonas pēdējā. Tikai puse no grāmatas, oh, well. Bet bija laba, beidzot interesantais sāka notikt. Jēīj!
Šodien jūtos ļoti ĪĪĪK! Varētu visu dienu ar delfīniem runāt!
Ļoti gribas uztaisīt galdu.
Sapnī redzēju zirgu ar ko es gāju pastaigā kā ar suni. Un tad es viņu palaidu vaļā, lai skrien. Viņš izbradāja tantei kaut kādu labības lauku un tad gāja nopeldēties dīķī.
Man patīk, ka man kafijas paka stāv istabā uz galda. Un karote. Citreiz es sēžu ar paku rokās, skatos kaut ko, un smuki ņammāju iekšā kafiju. Pa šo laiku kafijas ēšanas paradums ir pieņēmies spēkā. Es apēdu vairāk kafiju nekā izdzeru.
Un es teicu, ka man eksāmeni notiek ēkā, kas saucas Sir David Wallace. I know!
Bet vispār depresīvi, visi komēdijseriāli beigušies. I need some comedy. Laikam jāskatās AD jaunā sezona atkal.

Power of imagination

Vakar es gandrīz visu dienu pavadīju lasot Game of Thrones.
Naktī sapņoju, ka LASU Game of Thrones. Good job, imagination, good job.

Laikam iztēlei sācies atvaļinājums.

Nosaukuma nebūs.

Leonardo DiCaprio vizināja mani šajā sarkanajā ferrarī

Izklausās jau diezgan feini. Not really. Braucām pa Ventspils mazajām ieliņām uz 200km/h + aizmugurējā sēdeklī [kurš reāli nav tur] sēdēja viens black man, kas muka no Chris Rock, jo kaut kādā veidā bija pārvietojis viņa pelēko mašīnu [kas apmēram 2 mašīnu platumā] no vienas stāvvietas citā. Un es sēžu mašīnā un turu rokas acīm priekšā, kamēr Leo skrien pa mazajām bruģētajām vecpilsētas ieliņām. Vismaz dusmīgais Chris Rock mūs nesadzina. Vēl piebraucām Ventmalā, kur bija pilns ar krāsotajām govīm, tikai tās visas bija ļoti smukas un Ventmala izskatījās galīgi savādāk. Un es domāju, kpc te viss izskatās pavisam savādāk nekā parasti? C'mon, Elza, pick up your game! Es laikam nekad nesapratīšu, ka sapņoju. Pat ja man sapnī reāli pateiks, Elza, tu sapņo, šī nav īstenība, lieliska lucid dream iespēja, do it, šis ir sapnis, es nesapratīšu. Stupid dream me.
Un šodien izskatās, ka būs karsts. Meh. Pagaidām ieturu vēl savu brokastu rituālu, dzeru kafiju un skatos big brother. Šodien arī saldie ķirši pievienojušies.
Tas pagaidām arī viss.
Ā, nu, vakar vēl bija tāds smieklīgs atgadījumiņš, kas būtībā ir kārtējais short story about fat dog. Kā jau visi zina, Puikam garšo cepumi. Labi, garšo varbūt nav pareizais vārds. Viņš dievina cepumus vairāk nekā manu tēti. Es sēžu lejā, ēdu cepumus. Abi suņi skatās man virsū. Labi, baroju ik pa laikam šos ar cepumiem. Beidzu ēst cepumus. Puika vnk sāk man rūkt virsū un rej virsū [istabā!]. Es sāku atkal ēst cepumus, viņš uzreiz pie manis klāt, uzliek savu galvu man uz kājas un ir best friend ever. Tas bija smieklīgi. Jo tas notika 30s intervālā.
Vēl fail of the day- vakar visu laiku lija lietus. Ap 9iem beidza līt. Es priecīga, cepumus saēdusies, skrienu ģērbties, lai brauktu ar riteni. Saģērbjos. Izeju ārā, protams, lietus sāk gāzt.

Suits un Indija.

Tātad. Ilgi nebija bijis sapnis, ko normāli atceros.
Es esmu veikalā, kas ir tāds kā old school universālveikals + mazliet atgādina creepy noliktavu. Veikals vairākos stāvos, es esmu kaut kādā veikalā, kur nav neviena pārdevēja. Un cenas klāt arī nav. Es skatos mazus māla dinozauriņus. Man blakus viens pircējs ņem mazus, apaļus, zilus trauciņus, līmē iekšā uzlīmi ar cenu un liek tur figūriņas. Nu, labi, es arī vienu izmēģinu. Te nodziest gaisma visā veikalā. Un tāda weird sajūta, visi skrien ārā no veikala. Visi skrienam lejā pa trepēm. Izskrienam ārā no veikala, bet mēs vairs neesam Latvijā. Mēs esam Indijā. Pie mazas jahtu ostiņas un kanāla. Izrādās, ka tā māja var teleportēties. Visi cilvēki izklīst. Tur žogs. Aiz žoga vecs vīrietis tirgo maizi. Man pēkšņi ļoti gribas ēst. Man kabatās kaut kāda nauda, man prasa eiro, bet man ir viens lats, viens cents un daudz santīmu. Es negribu atdot latu, mēs sarunājam, ka došu santīmus. Atdodu viņam visus santīmus, bet viņš man nedod maizi. Viņš tur to maizi rokā un pagriežas. Viņam blakus uz zemes stāv vēl maize, bet tā tāda kārtaina un ar ievārījumu. Es paņemu to. Viņš paliek ļoti dusmīgs un sāk man dzīties pakaļ. Es skrienu atpakaļ universālveikalā, kas teleportējas. Viņš ieskrien līdzi. Es uzskrienu atpakaļ uz to veikalu, nav neviena cilvēka, bet es saucu pēc tiem pārdevējiem. Saucu, ka man ir ēdiens, lai viņi skrien šurp un aizslēdz visas veikala ieejas. Viņi atskrien, bet tas vīrietis arī ticis iekšā. Tas vīrietis tagad visiem uzbrūk, bet tie pārdevēji, kas kādi 10+ izrādās ir supervaroņi. Un tur ir captain america, iron man, supermens un kaut kādi x-meni arī. Viņi nogalina to vīrieti. Viņš tur guļ uz zemes, te pēkšņi viņam izaug ilkņi un izrādās, ka viņš ir vampīrs. Nu, neko, tie viņu nogalina vēlreiz. Izrādās, ka tas bija Indijas ūdens vampīrs. Tad Iron man apskatās uz to vīrieti un saka, ka tas agrāk bijis viņa kapteinis. Esmu uz kutera un man prasa, lai es saucu kādi supervaroņi bija veikalā. Tikko es nosaucu kādu, tā viņa simbols debesīs parādās. Un es mēģinu atcerēties, kā sauc to no Watchmen ar masku [Rorschach], bet es nevaru atcerēties. The end.
Es nezinu, kāpēc man atkal vampīrs sapnī. Varbūt zīme, ka jāsāk tomēr skatīties True Blood jaunā sezona. Un esmu vīlusies, ka no visiem supervaroņiem es neredzēju, ne zirnekļcilvēku, ne Betmenu. Why?
Un Ventspilī atkal līst. Un man salsts ķepiņas, bet slinkums uzvilkt zeķes. White girl problems.
Vēl sāku nesen skatīties Suits. Pirmā sērija man patika. Pārējās es pat nezinu. Nevaru saprast, vai man patīk seriāls, vai vienkārši skatos, jo gribētu precēt Harvey Specter.
Un šodien man atkal uzdeva ravēt dobes, bet tā kā līst...būs jāatrod interesantāka izklaide. Blā, blā, nav ko te ņemties, jāiet pēc zemeņu kūkas.

Boring real life food.

Tev ir paveicies, jo man atkal bija jauns sapnis, ko es atceros.
Bija tā, ka es uzliku filmu. Nogāju lejā, izdarīju visus savus pirms gulētiešanas rituālus [šī vēl ir real life]. Uznācu atpakaļ 2.stāvā, kur es vēl joprojām pārnakšņoju un esmu daļēji pārvākusies. Biju iesākusi skatīties filmu, ko esmu redzējusi samērā bieži un kas ir vairāk kā guilty pleasure [hint- the decoupage box]. Enīvej, ielīdu gultā, dators uz galda blakus. Domāju paskatīties filmu, bet sapratu, ka man būs slinkums izslēgt vēlāk. Ha, bet man jau tad bija slinkums izslēgt, apgriezos uz otru sānu un domāju vēl mazliet paklausīties [sure, sure, that always works, apmēram tas pats, kas aizvērt acis, kamēr reklāmu rāda interesantas filmas laikā]. Nu, protams, es aizmigu. Beidzot! Ilgi gaidītais sapnis. Nē, nē, lēnāk pār tiltu draugi! Es pamodos 7os un izlēdzu datoru. Tad aizmigu atkal un tagad būs man sapnis.
Kaimiņu sētā [kas pļava] netālu no mana žoga pieķēdēti divi vampīri. Manā sētā stāv vairāki cilvēki un skatās uz tiem vampīriem. Es viena no tiem [būtībā bija diena un ne viņi baidījās no saules gaismas, ne dega, pat ne mirdzēja]. Viņiem bija cepta vistiņa un alus, bet viņi teica, ka to neēd un grib ēst mūs. Viens no vampīriem bija tāds tā kā labais, bet otrs ļaunāks [es nezinu, kā to noteikt varēja, bet tādu faktu atceros]. Un tas ļaunais vampīrs man piedāvāja savu alu, kam bija 50% [it kā jau nav nemaz tik ļauns]. Un viņš man dod to pudeli, bet es saku, ka neņemšu no viņa, jo man bail. Tad es turu alus glāzi un viņš mēģina iešļakstināt [būtu precīzākais raksturojums tam, kā viņš man tur iedabūja to alu iekšā], iešļakstināja pilnu glāzi beigās. Nemaz nelikās tas alus tik stiprs. Tad viens gudrinieks piegāja tā tuvāk pie ļaunā vampīra un šis viņu nokoda. Un tika arī abi brīvībā. Mēs pārējie metāmies prom. Un tur bija visādas mājas viena pie otras un viena otrā iekšā [tādi dīvaini izkārtojumi]. Un es ieskrienu vienā mājā [vairāk kā pamati tie izskatījās] un tur vampīrs pieskrien klāt. Bet es saku, ka nevar viņš nākt iekšā, ka es nedodu atļauju. Bet viņš man saka, ka tās visas mājas piederēja tam vīrietim, kuru nogalināja un tagad tur mierīgi var iet viņi iekšā. Tad viņš vnk aizskrēja kādam citam pakaļ. Es skrēju tālāk un ieskrēju milzīgā, milzīgā lielveikalā. Tur bija viss, ko tik vajag un vēl. Un chill, vairs nekāda satraukuma par vampīriem nav. Staigāju pa veikalu un Sarma arī tur ir. Apstājamies augļu nodaļā un tur podiņā aug kaut kāds auglis ar caurspīdīgiem augļiem, kam melnas sēklas iekšā. Sarma saka, ka nekad nav redzējusi svaigu vīģi, es saku, ka arī neesmu. Mēs esam reāli pārliecinātas, ka tā ir vīģe [nope, so not true]. Es noplēšu vienu caurspīdīgu augli. Man pienāk klāt kaut kāds lielveikala pavārs un saka, ka man to augli pagatavos. Done. Es eju uz kasi, bet baigi tāls ceļš, jo milzīgs tas veikals. Un es sāku ēst to ēdienu, kas plastmasas maisiņā uztaisīts. Nezinu, kas tas par ēdienu, bet tur bija it kā kartupeļu biezputra arī klāt. Katrā ziņā negaršoja pēc kartupeļu biezputras, bet tas bija garšīgākais ēdiens, ko es jebkad esmu ēdusi. Tik labi garšoja. Tad BOOM esmu mājās. Jāiet uz kaut kādām bērēm [iespējams, ka uz tā vīrieša, ko vampīrs nogalināja]. Un tur sadalīti viesi pa galdiņiem. Es esmu pie viena galdiņa ar Līvu, Aiju un savu pamatskolas klasesbiedreni Evitu. Bet izrādās, ka vienam no katras grupas ir jākāpj uz skatuves un jāsaka runa, kuru vērtēs mana pamatskolas latviešu valodas skolotāja. Mēs to uzzinām tikai pēdējā vakarā. Ir plkst. 3:30 naktī un mēs sākam domāt, ko tajā runā teiks. Vienīgais, ko esam izdomājušas ir tas, ka viena no mums kāps uz skatuves un pavadošā mūzika būs Eminema dziesma- Lose yourself. Tā nu mēs sēžam vannas istabā uz flīzēm, man rokās ir dators un man ir bail [es nezinu no kā, bet vnk bail]. Es sāku meklēt to Eminema dziesmu, bet nekur to nevar noklausīties. It kā mēs esam lejā vannas istabā, bet tajā pašā laikā esam 2. stāvā un Aija saka, ka mašīna pa ielu visu laiku braukā viena. The end.
Pamodos gandrīz 12tos. Ēdu parastās reālās dzīves brokastis, kas vēl sapņa ietekmē bija tikai meh.
Šodien noskatījos The Intouchables, ko Liena man jau lika miljons gadu iepriekš skatīties. Un bija ar baigi labā. Tad noskatījos Rain Man, kas man arī patika.
Nebūs smuks nobeigums te.

Pasažieru autobuss nogādā grūtnieci dzemdību namā.

Labdieniņ, atceries to kefīra diētu, ko es vakar sāku? Yeah, it's over now. Izrādās, ka 200g skābais krējums nemaz tik labi neiet iekšā. Who knew, right?
Ēdu, ēdu krējumu, palika reāli slikti, tad sāku ēst konfektes un viss ir kārtībā. Classic every woman ever.
Vēl lija lietus un nekas nenotika šodien. Good stuff, good stuff.
Un virsraksts nav aizgūts no tvnet ziņu portāla. Tikai mana sapņa. Vairāk nekā interesanta tur nebija, vienīgi ļoti stāvs kalns, kur autobuss lēni brauca augšā un man bija bail, ka nokritīsim. Kā arī ļoti kaitinoša veca sieviete, kas galīgi nesaprotami stāstīja, kā var tikt līdz dzemdību namam. Un es nezinu, kpc es ceļoju kopā ar grūtnieci, jo es viņu pat nepazinu. Un mēs kopā stopējām Rīgā autobusu. Un, kad iekāpām, neviens negribēja, lai es sēžu blakus un salika savas mantas blakus krēslos, tāpēc man bija jāsēž priekšā kaut kādā mazu bērnu sēdeklītī. So that was sad.

Sapņi un nesapņi.

Šonakt sapņoju, ka man bija bļoda ar 6 kaķēniem un 6 kucēniem. Kaķēni nemācēja peldēt un 2 reizes slīka, jo bija ūdens tajā bļodā. viņi bija supermaziņi. man visu laiku bija jāvelk ārā un jāspiež viņiem uz vēderiņiem, lai viņi atrītu ūdeni. ;D that was so cute, vienīgi sapnī man tas nelikās cute, jo man bija bail, ka viņi nenomirst. Bet no worries, visiem viss bija ok.
Vēl bija sapņa daļa, kas saistīta ar Game of Thrones, bet no spoilers. Tā kā tā.

Ar Lienu bijām uz The Raven. John Cusack. Not bad. Bija pāris pretīgas vietas, ko es neskatījos un tā. Liena tikmēr blakus lēni mira, jo lasīja burvīgos latviešu subtitrus ar visiem uzvedņiem un citiem brīnumiem.

Sāp spranda ļoti un mugura. That's not cool.
Bet šis gan ir-




Jau miedziņš nāk.
Lucid dream, you ignorant slut, i will get you!

saldējums, sapnis, showmance

Šodien pirmo reizi ēdu ekselences milzīgo siera kūkas saldējumu, jup, marcipāna ir daudz garšīgāks.
Atcerējos, ka man jāiemūžina mans sapnis arī interneta pasaulē. Šis bija no pirmdienas uz otrdienu. Tātad. Mums mājās pieklīdis kaķis, kas ir čūbīša kopija. Būtībā čūbīša ļaunais dvīnis [kā jau tas ar dvīņiem gadās]. Man, Sarmai un Lienai jālido uz Vāciju. Mēs sēžam kafūzītī un Sarma zvana uz Vāciju [zvans 80sant/min + tava pieslēguma tarifa cena [ļoti detalizēti, ā-a]]. Liena saka Sarmai, lai Sarma iet tagad skriet, ka S nožēlos, ja tgd neies skriet. Lienai mugurā ir rozā treniņtērps un viņa kafejnīcā uz dīvāniņa taisa vēderpreses. Pēc zvana noskaidrojies, ka mums jālido ir 22, bet tagad ir tikai ap 12 dienā. Nu, neko, eju mājās. Uzeju 2. stāvā un skatos pa logu. Debesis ir apmākušās un atkal pērkons, zibens un milzīgi viļņi. Es nesen kaut ko līdzīgu jau sapņoju un es sapnī atceros, ka esmu jau tādu sapni redzējusi. Domāju, ka arī šis ir sapnis, ka tā nevar būt īstenība, bet es nevaru pamosties, tāpēc man liekas, ka viss tomēr ir pa īstam. Noeju lejā uz virtuvi, skatos pa logu. No debesīm sāk krist meteorīti. Mamma man saka, ka sākusies apokalipse. Un tie meteorīti ir lieli, bet krīt samērā lēni, sasniedzot zemi tie ir apmēram dūres lielumā, bet pēc kāda laika tie palika lielāki. Es eju augšā, jo gribu uzgleznot meteorītus. Bet tur jau stāv kaut kāda glezna, kur komikss uzzīmēts [tā pasaka, kur rāceni vai kas tas bija, no zemes rāva ārā]. Ņemu telefonu, lai zvanītu Sarmai un teiktu, ka netikšu uz Vāciju, jo pasaules gals klāt, bet telefonam nav zona. Arī internets neiet. Istabā ir arī čūbīša ļaunais dvīnis. Un es dzirdu galvā, kā es parasti čučū saku- es tevi ar vienu roku varētu nožņaugt. Un es saprotu [loģiski], ka man tas kaķis ir jānožņaudz ar vienu roku. Es sāku žņaugt un debesis sāk skaidroties. Long story short- es nožņaudzu ļauno kaķi un izglābu pasauli. You are welcome, THE WORLD!
Sen nebija bijis tik detalizēts sapnis. Not bad.
Bet tas nebija tas, ko es gribēju teikt. Šodien atkal noskatījos 21 Jump street. Un es savā almost half b-day'ā tā arī nenoskatījos Game of Thrones. Tagad es gaidu pirmdienu, lai varētu 3 sērijas pēc kārtas noskatīties. Lai gan būs grūti. Es jau tagad gribu skatīties. Un tas, ka es tagad neatrodos mūsu mājīgajā kino teātrī un neskatos Avengers, galīgi nepalīdz. Bet redz, kāds te Toru nevar noskatīties. Liena, you ignorant slut! Ja tu lasi šo un neesi vēl noskatījusies, you make me sick!
Un kāda iespēja, ka šodien ir 1.jūnijs. C'mon, ārā ir 14 grādi. Un sesija sāksies drīz. Hihi.
Vēl es šodien atradu jaunu vārdu, kas man patīk- showmance. Un runājot par showmance, es atkal skatījos ofisu un friends.
Vēl es mēģināju resno suni šodien uzgleznot. Nu, nekam viņš neder, pat kā modelis neder...ar savām lielajām ausīm un garo degunu.
Kojās arī tapa kārtējais jaunvārds- krājkārbiņa, kas ir domāts naudas maks, nevis krājkasīte. Un netālu no kojām, pa ceļam uz fakultāti, aug tādi sarkani, ļoti skaisti un mistiski koki. Un mistiski tāpēc, ka tā labāk skan. Un vēl bija smieklīgi, ka Žastīn domā, ka gandrīz viss, ko es saku, ir domāts sarkastiski. Un vienu vakaru skatījāmies Mean girls [latviski, pirmo reizi es] un man [kā jau man] bija visu laiku jācitē filma. Kad es teicu, ka zinu to filmu no galvas, man neticēja. Now they know. They learned the hard way.
Un izlasīju šodien kaut ko smieklīgu- "Tim Burton should just make a movie called "Johnny Depp". Plot twist: Johnny Depp is played by Helena Bonham Carter." Right!
Un kā kādam var nepatikt Steve Carell?

Elzas stuff

Sācies papildbrīvlaiks, tas tā pozitīvi. Lai arī tas iesākās ar iesnām un tā, tagad tās var atlikt malā un doties riteņbraucienā. Tagad pie loga tiek uzrādīti 15grādi, kas priekš šejienes ir samērā augsta temperatūra. Lai gan mani atkal baida tas vējš, izraisa, izraisa. Kopš riteņbraukšanas sezonas uzsākšanas esmu braukusi tikai 2 reizes! Tas ir smieklīgi. Un pēdējo reizi braucu ar savu jauno zvaniņu [jo man apnika pašai teikt "dzin dzin"], bet izrādās, ka tas zvaniņš ir tik kaitinošs, jo skan pie katras bedrītes un bruģīša ķieģeļa, ka man nācās no tā šķirties. Tagad jāpagaida pāris minūtes, lai vēl saule uzsilda gaisu, tad jau būs jāminās prom. Jēīj!

Šorīt cēlos 8os. Atkal. Kā gan savādāk, ja gulēt aizeju jau divpadsmitos.

Noskatījos Hunger Games un The Girl with the dragon tattoo. Abas lasītas. Nebija tik traki. HG patika, jo domāju, ka nepatiks. Un otra man noteikti patiktu daudz labāk, ja nebūtu lasījusi. Tagad nevaru sagaidīt The Avengers. Hype jau ir liels, nu, ļoti.
Kas vēl man dzīvē jauns? RPG ir mans jaunais mīļākais meme. Vēl es nenoskatījos pagājušās nedēļas Game of Thrones, lai šodien varētu skatīties divas sērijas pēc kārtas. Vēl? Vakar nopirku super negaršīgas sausās brokastis. Nereāli iegrābos. Nezinu, kāpēc vajadzēja eksperimentēt, pārbaudītas vērtības ir pārbaudītas vērtības. Jā, tas ir tiešām viens un tas pats [vismaz pašai prieks]. Šonedēļ paredzētas ideālās vakariņas, jāizdomā ēdieni. Tēma tā kā būtu. Nacistiskā Vācija. Man patīk divu vārdu teikumi. Uzreiz liekas tādi svarīgi.

Un tas jaunais blogger rakstīšanas logs ir tik liels, ka man būs neērti rakstīt manus nepieklājīgi īsos ierakstus, kas te tā samērā bieži parādās.

Vēl joprojām Ben Howard ir topā. Un Ofisa vecās sērijas tiek pārskatītas. Arī piccsy atkarība vēl ir. Par to nesatrauksimies.
Un man sētā bija ūpis un istabā bite. Pieminēšanas vērts.

Nesen es sapņi redzēju valzirgu, kas apēda mazu ziloni.

Šī brīža struktūra tiek ļoti labi attēlota šajā bildē.

Zombiji un citplanētieši.

Vakar devos savā ik vakara riteņbraucienā. Diemžēl tas beidzās samērā ātri un ierasto 2h vietā pabraukāju tikai nepilnu stundu. Kāpēc? Tāpēc, ka sākās negaiss. Nebūtu es chicken [un te mēs iedomājamies kādu no Arrested Development cāļa atveidojumiem [un tagad šo joku saprot 1 cilvēks [cik forši ir likt iekavas iekavās [brackception]]]], tad es varētu izbaudīt kārtīgi savu braucienu, jo nav nekā foršāka, kā pēc karstas dienas izbaudīt atvēsinošu lietu. Bet zibens un pērkons freaks me out. Es parasti no savas bērnības neko daudz neatceros, bet fakts, ka apmēram 6 gadu vecumā es slēpos skapī, kad bija pērkons, man ir palicis atmiņā. Ak, skaistā bērnība. Un atkal es vainoju savu famfam, kas mani sabiedēja ar visiem stāstiem par lodveida zibeni, kas to vien grib, kā ielidot pa kādu spraugu manā istabā un iznīcināt visu savā ceļā. Fun times. Nu, ja, katrā ziņā tas, ko es gribēju pateikt- kārtīgi neizbraukājos ar riteni, salīt paspēju kārtīgi, nobīties- vēl kārtīgāk. Un riteņbraucēju celiņš, kur vienā galā ir getto rajons un otrā fancy rajons, ir gatavs.

Un šonakt man bija pietiekoši interesants sapnis, jo sen nebiju atcerējusies sapni. Un droši vien vienīgais cilvēks, kuru tas varētu kaut cik interesēt ir Ance, jo viņa arī tur bija. Un mēs visi zinām, cik forši ir stāstīt savus sapņus un cik neinteresanti ir klausīties citu cilvēku sapņus, tāpēc pārējie droši var darīt kaut ko lietderīgāku. S var iet uztaisīt kafiju, A var nobildēt kā viņa skatās Source code un L noskatīties jaunu Ofisa sēriju, bet sīkajam A nekas cits neatliek kā izlasīt manu sapni. Tātad. Es, Ance un divas sievietes, kuras es nezinu, devāmies uz laukiem. Tur bija rozā/sarkanas debesis, vīna dārzi un tālumā mežs. Es skatos uz meža pusi un redzu tur kaut ko baltu debesīs, tas baltais krīt un var redzēt sprādziena sēni tālumā. Un tad parādās otrs baltais objekts, kas lido mums tuvāk un tas ir lidojošais šķīvītis. Nu, neko, šķīvītis palido mums garām. Mēs ar Anci pieejam pie milzīga spoguļa, kas atrodas pļavas vidū. Un Ance ir izaugusi garāka par vismaz 30cm. Un es viņai prasu- pa kuru laiku tu tā izaugi? Un Ance sāk runāt par kaut kādiem lakatiņiem un cik mēs tagad līdzīgas izskatāmies, jo mums abām galvā bija kaut kas ļoti turbānveidīgs. Pa to laiku citplanētieši jau paspējuši padarīt cilvēkus par zombijiem. Tā nu mēs skrienam uz mašīnu, bet vienu no sievietēm, kas ar mums, sakož rokā. Mēs ar vīnu mēģinām dezinficēt viņas roku [bet visi esam redzējuši pietiekami daudz zombijfilmas], mēs viņu izgrūžam no mašīnas un braucam prom. Bet mums kaut kur jāatrod miteklis, jo naktī zombiji iet gulēt, bet tad mostas vampīri [un ne mirdzošie, bet kārtīgie, šausmu filmu vampīri]. Mēs atrodam kaut kādu nometni ar cilvēkiem, bet tas ir kaut kāds kults. Bet vismaz cilvēki, tā nu mēs šiem piebiedrojamies, lai arī viņi visu laiku iet kaut ko pielūgt. Un tur ir skatuve, kur stāv liela četrkantīga torte, kas izrādās ir manējā un tā kulta vadītājs uz skatuves uzkāpis saka, ka uz manu Dzimšanas dienu ieradīsies Obama. Un tad parādījās helikopteri, bet es pamodos. The End.

Vēl es šodien paspēju dabūt zīmogu pasē. Es ceru, ka tu arī. Zīmogi ir forši.

.......

Un vēl trakums, kas darās Norvēģijā. Briesmīgi.

Sapņi.

Pagājušajā naktī sapnī bija peļķes. Un lai es nesaslapinātu kājas, jo pēdējā laikā tā gadās, es staigāju uz rokām.

Zemapziņa, paldies par padomu!

Gaidu, kad varēšu skatīties jauno community sēriju un vēl visādus guilty pleasure seriālus. Un gaidu tāpēc, ka Sarma vēl nav klāt. Viņa ir viens no retajiem cilvēkiem, kas guļ ilgāk par mani. šodien mēģināsim uztaisīt float, man gan neliekas, ka garšos īpaši labi. Šī vairāk liekas viena no tām reizēm, kad kopā tiek sajaukti jau tāpat labi produkti un sanāk kaut kas, kas galīgi nav labs. Bet kas zina. Es ceru, ka amerikāņu kultūra mūs nepievils.

out.

Ziemassvētku sapnis.

Sapņoju daudz mazus sapnīšus. Dīvainākais bija tāds, ka iekš Reflex uzstājās Die Antwoord. Un es gribēju iet skatīties priekšnesumu.

Es pat nezinu, kas tur ir pats jocīgākais, tas, ka es zinu tādu grupu [paldies Anete, tu mani traumēji mūžam] vai tas, ka uzstāšanās bija tik ļoti apsmejamā vietā [paldies Ance, tu man vakar atgādināji par to vietu]. Tā kā A komanda labi pastrādājusi, lai es turpinātu redzēt diezgan traumējošus sapņus.

Un dienu pirms dāvanu apmaiņas ar Sarmu, es sapnī redzēju, ka viņa man uzdāvināja bikses. Un,opā, viņa man uzdāvināja mājas bikses. Kāda iespēja, ka kāds tev uzdāvina bikses?

Sapņi mani sāk biedēt.

Un 2011. gadā Leonardo nav neviena filma. Oh, man, jāgaida 2012.

Vēl runājot par filmām, noskatījos black swan, kas bija savādāka nekā biju domājusi, patīkams pārsteigums, man patika.

Out.

Jaunajā gadu skaitlī.

Jaunajā gadu skaitlī iekāpjot redzēts pirmais sapnis. Tajā ne tikai mums ar Sarmu pidžamās tika liegts 4 no rīta iet uz kafejnīcu ēst, jo ārā esot nogalināts slepkava [un tas loģiski esot briesmīgāks noziegums par parastu slepkavību], bet arī Lauris Reiniks strādāja Rimi par kasieri un viņa jaunākajai [ļoti jaunajai, kas uzradusies tikai manā sapnī] māsai vajadzēja manu palīdzību, lai viņa varētu piepildīt savu mūziķes karjeru.

Es pat nezinu, kā man justies.

Doma.

Es izdomāju, ka man tomēr vajag Sapņu un tādā garā kladi nr.2