Šodien zirgam nopirku krēslu

Man patīk mazi krēsliņi, sue me! Katrā ziņā vismaz tagad mans zirgs var nežēlīgi stilīgi sēdēt pats savā krēslā. Es tikko atcerējos, ka Ventspilī jābūt vienam piemērotākam krēslam. Ok, atgādiniet, lai nākamreiz atvedu. Kopā man ir 3 miniatūri krēsliņi. Ou, nē, atvainojos, četri. Vienu es pati uztaisīju senā pagātnē, kad es gribēju sākt taisīt lietas un mazliet taisīju lietas no irbulīšiem. Fun fact. Es to krēslu pēc tam nokrāsoju sarkanu un mans jaunākais krēsls arī ir sarkans. Prieks un laime par šīm mazajām niansītēm. Tikai man jau, bet that's all I care for.

Šonakt sapņoju, ka esmu senā un nerestaurētā pilī. Es no kāda bēgu. Es skrēju un slēpos, skrēju un slēpos, līdz sapratu, ka tas no kā es mēģinu paslēpties, esmu es pati. What? Right?! Did you buy it? Ak, tu naivais cilvēkbērns! Nē, nu, bija jau tas sapnis, tikai es bēgu no kaut kādiem saviem radiniekiem.

Sasaiņoju kolēģēm dāvaniņas, sajutos kā Ziemassvētkos. Man ir kārba, kas paredzēta tikai lentēm.

Pagājušajā nedēļā sanāca aiziet uz izstādi "Gaisma kabeļa galā". Man patika. Šoreiz arī bija darbi, kas balansēja uz pretenciozitātes robežas, bet man bija labs noskaņojums, tā kā I ate it all up. Mani nevarēja  izvest ne violetais dārzenis, kas spiegdams un virpuļodams, levitē virs verdoša ūdens katliņa, ne padomju pseidooptimistiskā publiskās telpas gaisotne. Vislabāk atmiņā palika videoinstalācija Motelis. "Viss motelī ir pakļauts funkcijai, noteiktam apkalpošanas, komforta, dzīves standartam. Katra detaļa, katrs sīkums ir ietverts un atbilst noteiktam dzīves standartam, priekšstatam par konfortu un mūsdienu cilvēku vajadzībām." Katrā ziņā nebiju pirms tam aizdomājusies par to, vai pievērsusi tam uzmanību. Interesanta doma, I dig, I dig. Nu, ļoti uz eksistenciālām pārdomām vedinošs darbs. Būtu gan bijusi priecīgāka, ja daži no darbiem nebūtu iepriekš redzēti, ok, varbūt ne tas, ka iepriekš redzēti, vairāk tas, ka nesaistoši joprojām šķita. Bet kopumā bija ļoti pozitīvi, īpaši tāpēc, ka tagad ar brillēm es varu izlasīt rakstīto nestāvot 5cm attālumā.


Biju arī Ventspilī, kur suns man iešķaudīja sejā.

Sāku skatīties Westworld. Interesanti. Turpināšu.

Un ornitographies ir kaut kas par ko es pēdējās dienās sapriecājusies esmu. Šeit

Kas vēl? Nezinu, miedziņš nāk un pleci sāp. Ā, nu, tas katrā ziņā nebija domāts, kā jaunums vai papildus informācija. Vairāk gan kā iemesls, kāpēc es vairāk neko nerakstīšu.

I dreamed a dream in time gone by. When hope was high and life worth living.

Pēc ilgiem laikiem atcerējos kaut daļiņu no sapņotā. Tāpēc arī te uzrakstīšu, jo kas gan vairāk patīk cilvēkiem, kā klausīties svešu cilvēku sapņus. Īpaši, ja sapnis nav par viņiem. Taču šis sapnis ir par tevi! Ja tu esi Aivars Lembergs, vai viņa milzīgā hūte. Vispār jau es daudz neatceros, bet tomēr vairāk nekā pēdējā laikā. Tātad, es Ventspilī iekāpju mikriņā [I know, kā es jau tad nesapratu, ka tas ir sapnis], pēc manis iekāpj Aivars. Viņam milzīga melna hūte, brīnums, ka viņš ietilpinājās tajā mazajā busiņā. Anyhow, viņš man izmaksā biļeti. Un tad atvainojās vienam citam kungam par kaut ko, ko viņš nevarējis izdarīt, jo apsargi traucējuši. Šoreiz gan atļāvuši viņam vienam tālo ceļu mērot. Brīnumi!
Tas arī viss.

Kas jauns? Liena bija slima un atteicās dzert zāles. Es neatceros, vai to jau rakstīju, bet bija tā. Viņa teica un es citēju - "es dzeršu zāles, kad man būs 40". Tagad slima ir Tīna. Ož pēc gripas. Vispār jau ož pēc āboliem un kanēļa, jo man istabā svecīte deg. Es teicu, ka biju candle shopping? Un jaunu augu arī nopirku. Kā jau pats čaklumiņš, uzreiz pārstādīju jaunā podiņā. Speciāli noliku maliņā zīmīti, kur bija auga nosaukums, lai pēc tam varētu izpētīt, kā labāk darīt. Protams, ka pirmā lieta bija - izmest to zīmīti nafig ārā un tad atcerēties par to, kad miskaste jau bija iznesta. Classic.

Tīna atrada diktafonam līdzīgu priekšmetu. Ja tā labi padomā, tas varēja arī būt diktafons, vai kaut kas tāds. Lai iedarbinātu vajag 3 A A A baterijas, protams, ka aizmirsu nopirkt. Ko es ar to visu gribu teikt? 1. es neko neatceros. 2. mūsu podcasts tagad ir tikai laika un alkohola daudzuma asinīs jautājums.