Esmu atpakaļ.
Vienmēr jauki satikt senus draugus, kas saka, ka pašai jāved palags, ja es gribu ar palagu gulēt, jo viņi nevar atrast tāda izmēra palagu bez gumijas tur. Es gribēju palagu. Tā nu blakus Līvas un Valčuka dāvanām, savā mazajā rokas bagāžā iestūķēju arī lielu zaļu palagu un aidā!
Biju uz Līvas pārsteiguma ballīti, kur mana ierašanās bija lielākais pārsteigums mūsu jubilāram. Es jau gaidīju asaras, zinot Līvu nu jau kā rēķinājām 18 gadus, šo to es zinu, tomēr tik lielu raudāšanu jau es arī negaidīju. Es gan visvairāk joprojām brīnos, ka neviens nebija paspējis izpļāpāties, good job! Aija bija uztaisījusi rosolu, būtībā tas ir viss, ko man ballītēs vajag,un droši vien arī iemesls, kāpēc neviens mani uz ballītēm neaicina. Man kā cilvēkam no 2h tālās nākotnes jau ātri nāca miegs, miegs nāca arī manam krustbērnam [jā, Liena!] Valteram. Tā nu jaunie vecāki un bēbis aizbrauca mājās diezgan ātri, lai gan pēc mana laika jau nebija nemaz tik ātri. Es cerēju, ka pārējie viesi arī pratīsies uz mājām, jo Aijas viesistaba, kur norisinājās viss action, bija man nozīmētā guļasvieta. Protams, ka neviens nepratās uz mājām un vajadzēja gaidīt līdz 6iem rītā [es visu laiku dzīvojos pēc lv laika, jo bija slinkums pārlikt pulksteni]. Anyhow, kā varam iedomāties, tad nākamā diena bija tāda Dvīņu sazvērestības skatīšanās/party food pārpalikumu ēšanas/dīvānā gulēšanas/pidžamdiena. Vakarā Līva sīci nogrūda tētucim un mums bija slumber party kā kārtīgiem pieaugušiem cilvēkiem. Pirms miedziņa mazliet padzērām alu un atcerējāmies jaunības dienas, labi, ka Līva atceras vairāk par mani. Pēc tam izdomājām, ka skatīsimies šausmeni. Šeit jāņem vērā, ka Šagijs un Skūbijs ir mūsu prototipi [Scooby doo reference, mhm, tādas gan bieži neizdodas atrast]. Tā, nu, Netflixā tik ilgi meklējām filmu, ka sabijāmies no aprakstu izlasīšanas vien. Uzēdām kūciņas un gājām gulēt, fonā atstājot kaut kādu bērnu filmu.
Pirmdien devāmies uz Jorku. Tur bija jauki. Mazas Harija Potera ieliņas un katedrāles. Ļoti britiski. Tikai pilns ar cilvēkiem, bija taču darba diena! Anyhow, jutu kā no manis tiek izsūkta visa enerģija. Pastaigājām pa pilsētas mūri, kur visu laiku bija jāpalīdz cilāt rati un Līva ar ratiem man kādas miljons reizes uzbrauca virsū. Bija ļoti rudenīgs laiks, bet tāds patīkams, īsts rudens, ar saulīti un zeltainām lapām. Vienīgi Valters gandrīz palika bez tēva, jo dažiem joprojām liekas ļoti jestri dziedāt Frozen dziesmas. Lai gan te es vainoju arī Līvu, kas lika mums iet Disney veikalā un arī sevi, jo es jau biju tik nogurusi, ka nevarēju noslēpt savu nepatiku, kas tikai iedrošināja šo briesmīgo uzvedību.
Vakarā izdomājām uzspēlēt Don't Panic, kur jāņem kartītes un noteiktā laikā pēc iespējas ātrāk jāmēģina nosaukt konkrētai kategorijai atbilstoši vārdi. Tur iznāca lieliski šedevri. Radās jauna planēta - Utopija, un morgs, kā labākā vieta, kur meklēt palīdzību. Tad Līva vienā brīdī nevarēja atcerēties, kā sauc Bohemian Rhapsody un tā beidzās mūsu draudzība.
Tā kā bērniem tagad brīvlaiks arī bija, pie viņiem ciemojās jau kaut kad pieminētais bērns [9 gadi], kas man iesmērēja cepumu ar zobu pastu [#neverforget] un L&A mazais pusbrālis [10 gadi]. Bērni nezin kāpēc izvēlējās mani par savu upuri aka sarunu biedru un sāka stāstīt par visu ko. Tad protams kaut kā mēs tikām līdz Pokemoniem un viņi man mēģināja iestāstīt, ka Pikačū nav pirmā forma tam pokemonam. Beigās bija jāgūglē un jātaisa research, es uzmetos par nereālo Pokemonu ekspertu un man bija protams taisnība, ka manā laikā Pikačū bija pirmais [nebija Pichu, nu, nebija!]. Šīs zināšanas man ļāva ieņemt guru lomu un tagad sīči ticēja visam, ko es runāju [jūs jau zināt, kā es runāju]. Protams, tas noveda arī pie tā, ka man bija jāklausās kā viņi māk nosaukt visus pokemonus un ko tik vēl nē. Izrādās, ka Digimonus viņi nezināja. Anyhow, tad krustmāte ņēma Valčukam nost balonu. So easy. Nav brīnums, ka cilvēki visu laiku tiem zīdaiņiem atņem konfektes, pure joy!
Aija visu laiku uztraucās, lai neviens nenosmērē viņas paklāju un dīvānu. Es jau neteikšu, kurš beigās pats nolēja ar kafiju gan dīvānu, gan paklāju. Classic.
Lidojums tur bija lielisks, debesis bija zilas, mākoņi balti un saulīte arī darīja savu darbu. Atpakļceļā bija tumsa, migla un gaisa bedres.
