Choose life

Muzikālā pauze.




Ui. Lielos vilcienos un mazos vagoniņos - recap.
T2 Trainspotting bija spot on, tikai pirms tam pirmā daļa arī jāatsauc atmiņā.

Noskatījos arī Hačiko, kur nebija jāraud. Tāpēc, ja gribat par mani radīt sliktu pirmo iespaidu, tad iepazīstiniet ar cilvēkiem kā - cilvēku, kas neraudāja skatoties Hačiko. Booom. Monster.

Biju Zoo apraudzīt Ventiņu, kas ir vārds, ko ventspilnieki iedeva ne jūras govij, bet ronim. Why?

Ieraudzīju cepuri uz kuras rakstīts - Mans dopings ir mana tauta. Komentāri lieki.

Uzcēlu sniegavīru, jā, tik seni notikumi, bet tas vēl bija marta ziemā, ne marta pavasarī.

Ēdu daudz par daudz kūku un saldumu. Darbā mani iesaukuši par cukurgraudiņu. Šodien, kad runāju par pankūkām, kolēģe teica - "ja nav kūkas, tad ir vismaz panKŪKAS".

Biju Purvīša balvas nominantus skatīties, hiperreālismu, novadīju lekciju, kurā jaunieši nenovērtēja manu smalko alternatīvo faktu joku, uzzināju, ka Vonnijam nepatika Bredberijs, saliku atzīmes cilvēkiem, biju modes muzejā (kur pastāstīja, ka vēstures un kuģniecības muzejā glabājas latviešu dizainera kurpes no krupju ādas), krustbērnam palika gads un ziemu nomainījis pavasaris. Laiks iet uz priekšu un tā kaut kā.

Ja nu vār is

Ja vēl neesat pamanījuši, ir iesācies jauns gads. Šogad plānā nebija paredzēta aktīvāka blogošana, tātad šādi apmēram arī te notiksies tās lietas.

Kāds tad bija šis decembra pāriešanas janvārī laiks.
Viena no lietām, kas noteikti jāpiemin - Everests deva pajumti diviem kristīgiem ukraiņu jauniešiem. Tur protams vainojama Zanes maigā sirds, jo mūs ar Lienu par altruistēm neviens pat nemēģina uzskatīt. Reakcija uz šo ziņu draugu lokā var aprakstīt apmēram šādi:
E: Pie mums arī paliks kristīgie jaunieši.
X: Ha, labs joks.
E: Nopietni.
X: Kāds sakars?
E: Jo mēs esam labi cilvēki.
X: Nē, bet nopietni.
E: Zane.
X: Ā, ok, makes sense.

Ciemos bija Līva un Valčukas, ko Liena ietiepīgi atsakās saukt par manu krustbērnu! Pēdējais, kā viņa man nodefinēja Valču bija "kaimiņienes dēls". Tāpēc tagad man labpatīkas Līvu iepazīstināt kā 'mana kaimiņienes dēla māti', bet arī 'krustdēla māte' neskan slikti. Ar Līvu sadzērāmies memberberry wine un atgriezāmies pirms 5 gadiem, 10 gadiem, 15 gadiem... Turpinām gaidīt apaļos 20, kas arī vairs nav aiz kalniem. Labi, ka Līvai labāka atmiņa par manējo, viņa vismaz varēja pastāstīt par notikumiem un lietām, kas sen bija aizmirstas.

Sniegs paspēja uzsingt un paspēja būt -20 grādi arī. Līva neveiksmīgi mēģināja mani iegrūst sniegā, es tikpat neveiksmīgi mēģināju uztaisīt sniega piku. Viss beidzās ar slapjām kājām un rokām.

Ar Lienu paspējām muzejā būt un Star Wars story tika noskatīts (ne muzejā diemžēl).

Jau kādu laiku par thing ir kļuvusi Lienas modināšana. Tā kā esmu tas putniņš, kas agri ceļas, tad man ir tas prieks pamodināt arī Lienu. Bet tiešām prieks! Varbūt to prieku vairo fakts, ka es jau labu laiku esmu full on pamodusies un Liena ir tāds grumpy miega lācis. Pure joy for my soul. Jauninājums jau kādu laiku ir tas, ka istabā tiek veikli ieslēgts apgaismojums, manu "Wake up, Mr. West" vēl nenovērtē, bet es neesmu vainīga, ka Kanye neklausās!

Tāds mēneša recap sanāk gandrīz. Bet esmu ierīkojusi jaunu plānotāju, kurā daudz tiek pierakstīts. Arī manā sapņu kladē un random lietu kladē rakstās daudz. Būtībā man gribas vairāk ar roku kaut ko pierakstīt.
Paspēts šomēness vēl būt vienā muzejā, otrā muzejā, baletā, zoo un Ventspilī. Filmas kopā noskatītas daudz, kūkas ēstas vēl vairāk un grāmatas izlasītas ne tik daudz, bet tomēr ir. Par šo neuztrauksimies, man tagad tam atsevišķi saraksti uztaisīti. Un Oskaru sezona ir sākusies, kamēr visas vajadzīgās noskatīšos, ufff. Lai gan tomēr uz priekšu iet. Švaki šogad diezgan, kopš Leo paņēmis break, viss pašplūsmā atstāts.