Atvasinātie finanšu instrumenti

Šodien bija liela diena.
40min veltīju, lai uztaisītu detalizētu karti ar norādēm, kā tikt konkrētā laikā no centra līdz Stradiņiem. Ar dažādu krāsu apzīmējumiem un kartēm. Vakarā saņēmu sms, ka nemaz nevajadzēs, jo aizvedīs ar mašīnu to cilvēku.Time well spent. Ja nu kādam vajag norādes, kā rīt 11 no rīta tikt līdz Stradiņiem, dodiet ziņu!

Tad bija jāiesniedz maģistra melnraksts. Done. Liekas, ka nu var atpūsties, bet so so wrong. Ņemot vērā melnraksta stāvokli, tik daudz vēl jāizdara! Bet par to šodien nē.

Vakarā atkal pievienojos prāta spēļu komandai. Gāja traki. Tās sadaļas bija briesmīgas. Hint the name of this. Bet tā jau forši.

Pēc tam aizdevāmies ar Lienu uz GAME OF THRONES, GAME OF THRONES! Tas bija labi. Very gucci! Tikai pārāk īsa sērija! More! Tik forši, bija jau aizmirsies, cik labs ir tas seriāls. Mēs sarunājām, ka arī pārējās sērijas iesim skatīties kinītīt, ja vien mūs tur kāds laidīs iekšā un rādīs GoT.
Anyhow, pēc GoT bija normāls izsalkumiņš, bet mēs varonīgi pagājām maķītim garām. Un mērķtiecīgi devāmies uz kebaba pusi pēc nagetiem. Diemžēl, vai arī mums par laimi, bija ciet, tad nu asarām acīs kāpām mūsu Everestā.

Fudge

Viss sākās ar fudge, ko nopelnīju par suncīša pieskatīšanu.Tad sapratām, ka ir mazā trešdiena, kas butībā ir vēl mazāka piektdiena.
Anyhow, filozfiskajā virtuvē notika publiska Vogue pāršķirstīšana, kas izvērtās slam poetry lasījumā apšaubāmā britu akcentā.
Biju ciemos pie Anety un padarīju viņas galvu gaišāku. Es tagad tikai metaforās izsakos. Pa ceļam bija iestādījums, kas saucās Apbedīšanas piederumi. Sasmējos. That's life.
Man nāk miedziņš un drīz jau jāceļas.
Kanye atkal uzdarbojas, bet slinkums taisīt research, let him do him! Varbūt kaut ko vairāk par šo tēmu uzzināsiet nākamajā The way we were/Filozofiskās virtuves/Taken 5/Everestroomies podcastā... [tie punktiņi intrigai]

Deali-yo-yo

Bijām ar Lienu uz kino. Tikmēr Sāra viena pati palika mājās. Diezgan labi bija uzvedusies, tāpēc arī dabūja suņa nūjiņu. That's what it's called, I didn't make that up.
Pēc filmas iegājām Stokmanā. Mūs jau nevar nevienā veikalā laist iekšā, kurā var nopirkt ēdienu, bet Stokmanā tiešām nedrīkst mūs laist. Sapirkāmies so much food, ko nevajadzētu nemaz pirkt. Ugh. Es pieēdos un tagad man ir food coma. Pati tik traki, ka nevari aiziet uz virtuvi and I'm quoting "nosmeķēt čiponus". Lienas slengs. Tie karupeļu čipši šokolādē. Mhm. That's a thing now.

 Ugh, tā pieēdos.

Šim vajadzētu būt manam moto.

Siļķe ar kakao.

Kakao un siļķe ir cienasts viesiem. Anety šķita, ka tā ir interesanta kombinācija. Bet it's Everest, you eat what you can get. Un unagi viņai pateica priekšā, ka kefīru arī došu. Nav jau tā, ka kefīrs ir mans dzēriens. Bet bija tā. Also Drake bija. It just happened.
Un runājot par kefīru. Šodien veikalā, viena veca kundzīte man jautāja, kur var kefīru atrast. Es viņai pa diagonāli norādīju, bet viņa man ieķērās rokā un gaidīja, ka es viņu pie tā kefīra aizvedīšu. Vedu arī. Bet tad pārdevēja paspēja pārķert ar kefīru rokā. Izrādās, ka viņa jau bija nosūtīta uzdevumā atnest kefīru. Es laikam izskatījos pēc labāka ceļa biedra. 
Kas vēl? Sirds dauzās. Pa daudz sadzēros un saēdos kafiju laikam. Jāuzdzer visīts, kaut kas jau mainīsies. Tik nez uz kuru pusi. Hei ho!


The way we were? Is it happening? Dam dam daaaam!

No means yes in grasshopper language.

Ome ciemos bija. Kārtējais jaunums, izrādās manai omei nepatīk ķenguri, ar savām lielajām kājām un mazajām roķelēm, kas neriktīgi lēkā apkārt. Es jau iebildu, ka tad jau žirafēm arī varētu piesiet, ka viņām neriktīgi gari kakli un tā, bet izrādās, ka tikai ķenguri viņai uz nerviem krīt. Tā kā pārējie dzīvnieki var uzelpot.

Ārā joprojām superpretīgs laiks.

"Kaut kā jau nomudžinātu, bet lai ēstu - nē." runa par sklandraušiem.

Svetofors, vārds, ko bieži negadās tagad dzirdēt.

Un Noels joprojām priecē sirdi!

Šis video [ap 2:10] man atgādināja, ka Sarma man kaut kad piesējās, ka es esmu vienīgais cilvēks, kas tā iet, bet tagad ar vecumu viņai arī tā iepaticies staigāt.

Foodies anonymous

Pēdējais eksāmens nolikts! Ko nu?
Šodien vairs nav laika neko ierakstīt, tūlīt jau būs pusnakts.
Everesta virtuvē kārtējās filozofiskās sarunas par ēdienu, cilvēku ēšanu, sevis ēšanu, dzīvokļa biedru ēšanu un tādā garā. Diversity. Gandrīz kā Oskaros. Bet nopietni, don't ruin this for Leo. Don't steal his thunder! It's his year!



-----------------------------------------------------------------------------
-Tā varētu būt sanācis, ka Jūs neesat bijusi uz nevienu semināru?
-Jā, tā varētu būt sanācis [tāpēc nav ko seminārus likt manā Dzimšanas dienā un Star Wars pirmizrādē].

Not today!

Līvas mystery cookies. Acīmredzot tie ir bērnības cepumi. Nu, nezinu gan. Mēs jau tā kā bērnību pavadījām kopā, prasīju, kāpēc tad nepacienāja. Izrādās vēl senākā bērnībā. Cūkausis.

Nopirku jaunu spilvenu un zilo pildspalvu, kas izrādījās melna. Filozofiskajā virtuvē atkal atsākās ierastās sarunas. Politkorektajā virtuvē joprojām valda klusums. Es atkal ēdu to, ko gribu. Liena vēl cīnās. Tīna nemāk attaisīt kafiju. Lietas notiek.

Kaut kad jāuztaisa sautējums.

Apgrieztā proporcionalitāte

Rit 57. diena kopš neesmu normāli ēdusi.
Vai, atvainojos, izrādās tikai 4. Only feels like forever.
Tik daudz jādara skoliņai un tik maz food. Hint the title.
Man nav spēka pabakstīt tastatūru, ak, šī nežēlīgā pasaule!
Bet tas nekas, rīt man brokastīs ir vesels bumbiers un tējkarote linsēklas.

Un tas sarkanums, kas jau pirms nedēļas uzradās pie kreisās acs, tā arī neiet prom. Man jau bail kaut ko likt virsū, ka tik vēsture neatkārtojas. Tā tas sarkanums tur dzīvo, ņirgājas par mani un sūrst.
The end.
Take the hint, sarkanum, take the hint.

3. diena

Šodien jauki putināja.

Puteņa dēļ gadījās iemukt filozofiskā tramvaja pieturā. Tika apspriestas tādas tēmas, kā - kas ir draugs, ne gluži vai to var kaut kur nopirkt un vai tas ir mājas augs, bet tālu nebija. Arī par horoskopiem uzzināju vairāk nekā būtu gribējusi. Kāpēc neliku austiņas un mūziku neklausījos? Citējot filozofiskās pieturas iemītniekus - "Principa pēc, bļeģ!" Tramvajs arī, gluži kā zinādams, nebrauca un nebrauca. Bet 3 ugunsdzēsēju mašīnas gan aiztraucās garām.

Pabeidzu savu 3. referātiņu un ir arī 3. veselīgās nedēļas diena. Atkal viss pa 3! Redz, vairs jau nav veselīgais dzīvesveids, vai jaunā dzīvē. Pasaule rādās daudz reālākās krāsās, īpaši, ja brokastīs ēstas bļodiņā iemīcītas skumjas.

No mood

So no food is no mood?

Šodien mēģinu neinternetoties, lai nesabojātu Golden Globe awards skatīšanos. Tāpēc nezinu, kas notiek pasaulē.

Taču manā pasaulē šodien pirmā diena jaunās dzīves sākumam. Vēl jau vakariņas priekšā, bet jau liekas, ka par maz. Rītdiena vēl švakākās krāsās. Bet tā jau vakar saēdāmies par daudz, tāpēc šodienai vajadzētu būt piece of cake.  Oh, cake! Damn it.

Šodien arī nekā vairāk nebūs.
Jāgaida Liena, lai var skatīties Golden Globes! Woop woop!
Un jāiet vakariņas izmocīt. Tīno atnāca mājās, varbūt uzzināšu, kas notiek ārpus Everesta sienām.  

Histories of things to come

Lazy Sunday atkal pienākusi un jau gandrīz prom. Šodien pildītas omletes brokastīs un viskijs ar svaigi ceptu maizi vakariņās. Nav slikti.
Liena šodien mans kompanjons. Un arī visu nākošo nedēļu. Misery loves company indeed.
Šodienas galvenais pienākums bija izēst visu ledusskapi. Nu, gandrīz jau izdevās. Lai nu ko, bet ēst mēs mākam.
Vēl mēģināju pamācīties, Tīnas iedvesmota. Arī to mēs mēģinājām kopā. Negribas atkārtoties, bet misery tiešām tiešām tiešām loves company. Lai gan visai drīz Tīno mani pameta uz 20min, kas izrādās ir viss atlikušais vakars.
Labi, viss, it's lazy Sunday, ko tu no manis gribi!?

Lazy Sunday indeedio

Nu, ja šodien nebija lazy Sunday, tad es nezinu, kādai tai jābūt.
Sāksim ar to, ka ārā beidzot parādījusies ziema!
Let's back it up, vakar dabūju Dark Places by Gillian Flynn, tā pati, kas Gone girl autore. Anety uzdāvināja vienu viņas short story, kam beigās bija šīs grāmatas sākums. And it fucking worked. Sauciet mani par mārketinga upuri, vai labāk nesauciet mani vispār. Man tāpat slinkums celties.
Anyhow, vakar sāku lasīt un fun fact, darbība galvenokārt notika 2. janvārī. Un kāds datums bija vakar? 17. februāris! Ko????? Nu, jā, jā, 2. janvāris. What are the odds, right?! No? Just me? Ok, never mind, let's move on.
Tātad nesen piebeidzu to grāmatu un gribēju imdb apskatīties, kādi tad tur tie aktieri un kad filma būs. Nezinu, kāpēc, bet bija kaut kur kļūdaini rakstīts, ka filma būs tikai 2016. gadā. Un es pat neuzgūglēju, jo es nemāku gūglēt. Anyhow, ir filma! Un man tagad jāskatās. Kamēr grāmata vēl svaigā atmiņā, ugh, best thing ever. Es jau jūtu, cik daudz varēšu kritizēt visu.
Bet turpinot par to lazy Sunday. No rīta pamodos pēc 8iem un turpināju lasīt savu grāmatu. Tad Liena ap 12tiem sāka gatavot vakar solītos eggnog French toasts [yes, alcohol in food, classic Lienas idea]. Tā kā no Jaunā gada bija palicis pāris arī šampis un apelsīnu sulu, nekas cits neatlika, kā bija jātaisa mimosas. Un tagad klausieties, ko es jums teikšu, toast bija tik alkoholiski, ka pirms to ēšanas bija jāsaka toast. Khe, khe, khe, some gentle comedy for you. But it killed in real time. Nopietni.
Tā, nu, baudījām brokastis, ko beigās pārsaucām par brančiņu, jo tomēr pulkstenis jau bija way too much un neviens negribēja atzīt, ka brokastīs jau tik daudz alkohola patērēts. Citiem varētu likties izlaidīgs dzīvesveids, bet man liekas, ka we deserve this.
Pēc tam sekoja apmēram 2h kopīga grāmatu lasīšana. Katrai sava grāmata, bet bija kompānija.
Vakariņas nebija sliktākas, ēdām hesīša pārtiku un skatījāmies Friends. I mean,if this isn't nice, I don't know what is.

Un tad es tikai gribēju atgādināt, ka vakar Tīnu mūsu rimčikā sarāja par to, ka viņa gribēja nofotografēt maizes stendu. Es domāju, ka tas nākotnē ir atcerēšanās vērts.

Labi, viss. Jāskatās filma.
Un vēl varētu būt mazliet siltāks. Istabā, nevis ārā. Ārā viss chill, ziemai ziemā jābūt.