And the stars look very different today

Šodien kā paraugbērns devos uz bibliotēku, lai rakstītu maģistro. Nebija tik traki. Lai gan nav īpaši forši mēģināt latviski tulkot teorijas, kurās katrs otrais vārds latviešu valodā neeksistē, bet es jau ar jaunvārdu darināšanu esmu uz tu. #lemtenis #esjaupaspējuaizmirstpārējos

Bet ne par to ir tas stāsts. Es sēžu sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā, buros cauri teorijai, dzirdu, ka bērns nīd. Paskatos pa labi, saprotu, ka tur siena [jo atradu labu spotiņu], tad nu skatos pa kreisi, jā, pie grāmatu plaukta meitene ar ratiņiem, kuros mazs bērns iekšā un kaudze ar grabuļiem, kas tiešām arī grab. Vai tad tiešām to bērnu nevarēja atstāt mājās pie tēva? Un tagad jūs teiksiet - wow, wow, wow, varbūt tāda situācija un varbūt šitāda situācija un ko tik vēl ne. Stop! Just stop it! Bija viņai vīrs, kurš tajā brīdī bija mājās. Kā es to zinu? Jo viņa super skaļi runāja ar viņu pa telefonu, jārunā jau bija skaļi, jo bērna dēļ īsti savādāk neko nevarētu dzirdēt. Nu, es atvainojos, bet wtf? Lai gan viņa kādas piecas reizes viņam prasīja, lai atrod pareizo lapiņu un nolasa to grāmatu nosaukumus, ko viņai vajadzēja, īsti labi viņam tas neizdevās, varbūt uzticēt viņam actual human baby tiešām nebūtu bijis tas prātīgākais.

Runājot par wtf, bijām ar Lienu uz 10 Cloverfield Lane. Es pat nezinu, ko teikt, it was something for sure. Nebija tāda veida filmas skatītas sen, bonusā arī tikai imdb apraksts bija lasīts, tāpēc īsti nebija nekādu ekspektāciju. Bet tā jau fun times, vismaz ar mūsu komentāriem. 

Vēl es kaut kad ar Anety bijām mežparkā, kur nosalām, bet ēdām visādas interesantas lietas no mazās bodītes. Tad es biju pie Anety ciemos, kaut kādā citā dienā, mēs skatījāmies latviešu šovus. Noskatījāmies pirmo sēriju komēdijseriālam "Bitīt' matos!". Latviešu komēdijseriāls, es domāju, ka ar to jau viss ir pateikts. Pēc noskatīšanās bija kapa klusums, mēs īsti nesapratām, kas ar mums tikko bija noticis. We just sat there whilst it happened to us. Man jau liekas, ka mani tik viegli nevar offend, vismaz ne seriāls noteikti, bet šajā gadījumā I was full on offended. Kas tas vispār bija? Kā? Kā kaut ko tādu var rādīt cilvēkiem un saukt par komēdiju? Tā jau tā latiņa latviešu seriāliem nav īpaši augsta, bet šajā gadījumā bija sajūta, ka kāds to latiņu brutāli norāva, sameklēja dziļāko sinkhole un bez žēlestības to iemeta iekšā. 

Un, ja Liena paspēj šo izlasīt - mums ir piens, lai sanāktu tam šokolādes pudiņam?

Also this is me

Ja nu aizmirstās

Drīz nāks mani viesi. Nezinu, kā īsti to galdu samedženēt. No, bad word. Bet man slinkums citu domāt.
Kā aizstāvējos? Tā kā zvērs! Bija pēdējai jarunā, kas bija visbriesmīgākā daļa. So bija tā neko.

Labi, jāgaida viesi. Nevar saprast, laikam zobs sāp. Bet man šodien viss sāp.

Labi, kas gan var zobam palīdzēt, ja ne koliņa. Cheers!

Ā, jā, šodien nevarēju aizsniegt pelmeņus veikalā. Piespiedu diēta. Bet kā tad es izaugšu liela?

Vizualizējam vizuālu vizualizāciju

Atkal gandrīz aizmirsu, ka blogs. Tikko jāmācās, tā neko citu neatceros. Galva dulla, jāiet gulēt.

Šorīt izklausījās, ka Tīnai plaukts no sienas nogāzies. Vēlāk, kad tikāmies pie nu jau ierastās brokastu putras [my body is a temple in the morning and a garbage bag during the rest of the day] izrādījās, ka kritusi tikai Tīna un viņas rīta krūzīte. Vēlāk pakonsultējos ar Lienu, viņa pusaizmigusi domāja, ka virtuvē nokritis plaukts. Būtībā par plauktiem ir šis stāsts.

Paskaties kāda migla!

Ar šiem vārdiem Žastīn tikko pārtrauca mūsu istabiņas mieru un klusumu. Un, jā, viņa bija aizmigusi un tie bija viņas pirmie vārdi. Un, nē, mēs tik ilgi neguļam, mēs neesam tik slinkas. Mēs vienkārši pus nakti negulējām [žastīn-visu nakti] un mācījāmies pēdējā brīdī, lūk, tik slinkas mēs esam!
Būtībā tāds saspringts laiciņš kojās, jo uzradušies visādi lielie darbi, kas esot bijuši jau no septembra uzdoti or smth. Pagaidām ar visu veiksmīgi tikts galā, pēdējais brīdis ir samērā labs stimuls un iedvesmas avots. Par brīnumu rīt nekāda deadline nav. Pilnīgi apmulsu, ka tik daudz brīvā laika.
Btw, nekāda migla ārā nav. Tā arī viņai teicām. Žastīn- "tad man acis miglojās" un aizmieg.
Drīz Maja ies uz lekciju. Būs garlaicīgi, varbūt sastādīšu kompāniju Žastīn un pagulēšu diendusu. Pēdējās dienās nav daudz gulēts.
Fun fact- visas dziesmas ir iespējams noņaudēt. Ik pa laikam uzbliežam kādu Z-svētku kaķu kori un apsmejam franču valodu. Tapa arī grandiozi plāni istabiņas dekorēšanai, nu, tādi episki. Bet ir mums lampiņas, kas darbojas 100 dažādos režīmos.
Blogieraksti top arvien retāk, par to jāpateicas Sarmai, kas man uzdāvināja milzīgo sapņu un tādā garā kladi 2.0. Lai gan es domāju, ka jūs iztiksiet bez detalizēta apraksta par to, kā es cepu kartupeļus ar olu un skatos jauno Top Chef.
Bija iedvesma, bet vairs nav. Gribas vairāk ēst. Ir piciņa un mūsu koju pārtikas krājumi pamazām izsīkuši. Jau 2 nedēļu mums nav eļļa, bet mēs noslēdzām paktu, ka šogad eļļa netiks pirkta. Tā kā turpiniet uzmanieties, kaimiņi!
Labi, jāpaskatās New girl un jāuzēd. Varbūt jāsaģērbjas mājas drēbēs. Vēl viens fun fact- man ir vienas bikses un viens krekls, kas ir rozā vai kur ir rozā krāsa, vēl no māsām Jansonēm dabūju nesen mīkstas rozā čības. Un šāds ir mans koju tērps. True story.
out.