Rāda ziņas ar etiķeti too much food. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti too much food. Rādīt visas ziņas

2016. gada 2. aprīlis

Spriedze

Vakar lielījos ar jauno servisu, kad Liena man pienesa ēdienu gultā un tā. Bet pēcāk Sarma mani aiznesa līdz virtuvei un Tīna ielēja vīnu. Vienīgais, ko es pati izdarīju - izdzēru sev paredzēto vīno. Ā, vēl mēs uzspēlējām Pointless Quiz, kas bija diezgan intense. Bet, ko nu mēs te gremdēsimies atmiņās par vakardienu.

Šodien superskaista diena. Saulīte spīdēja jau no paša rīta, diemžēl arī balodis bija aktīvs jau no paša rīta.
Aizdevos baudīt mākslu like a pretentious douchebag that I am. Apskatīju jauno latviešu mākslinieku daiļradi. Jāsaka, ka bija labi, man patika. Apgaismojums gan ne īpaši labs bija dažām gleznām, bet tā forši. Brilles arī vajag. Kad mēģināju salasīt kaut ko, tad mana sejas izteiksme bija identiska viedajiem mākslas kritiķiem, šis fakts lika vismaz pašai pasmaidīt.
Pēc tam devos pastaigāties, paķēru saules starus un mēģināju izvairīties no cilvēkiem. Rīgas centrā gan pagrūti to izdarīt. Tikpat grūti, cik izvairīties no visiem trakajiem riteņbraucējiem, ko gribas vienkārši nogrūst no tā riteņa.
Pēctam ar Lienu veicām 3 veikalu loku, uzzinājām par visādiem iestādījumiem, kas tik mums te apkārt nav. Kā arī sapirkāmies visādus sheesh. Visus produktus salasīju savā somā, bet beigu beigās vienīgajam [un jāpiemin, ka veselīgākajam] produktam aka pienam, vieta vairs neatradās. Tāpēc bija jānes rokā, lai cilvēki atceras, ka piens jādzer. Tomēr piens ir laba lieta.
Tad uztaisījām kūku. Un ar uztaisījām kūku, es domāju - Liena taisīja kūku, kamēr es sastādīju kompāniju un taisīju research, lai saprastu, kādu picu mēs gribam. Tas prasīja daudz par daudz laika, beigās pasūtījās 3 picas. Classic us.
Pēc tam vēl pankūkas jācep, lai rīt būtu karaliskas brokastis. #living the good life

Labi, jāiet vēl pēdējās pankūkas piepildīt.
Čau!

2016. gada 27. marts

Lielā diena

Olas sanāca tīri tā neko. Karkādes tējā smuki zilas, sīpolu mizas same old, same old, un bietes vairāk neizmantosim.

No rīta paspēju ar suņiem uz mežu. Tik jauks laiciņš bija! Gandrīz varēja par pavasari nosaukt.

Vēlāk atnāca ciemos ome ar savu cepuri. Cepure ir jāpiemin atsevišķi, jo savu iespaidīgo gabarītu dēļ, to grūti neuztvert, kā no cilvēkiem neatkarīgu lidojošu objektu. Made in Roswell.

Anyhow, tik daudz garšīguma. Cilvēkam, kam nav self control un ir tik liela mīlestība pret ēdienu, nedrīkst dot pieeju tik lielam daudzumam ēdiena. Tas ir vienkārši bezatbildīgi. Jau kuro stundu guļu gultā un mēģinu beidzot normāli ievilkt elpu, tajā pašā laikā domājot par to, kas vēl garšīgs virtuvē palicis. I have a problem.

2016. gada 13. februāris

Deali-yo-yo

Bijām ar Lienu uz kino. Tikmēr Sāra viena pati palika mājās. Diezgan labi bija uzvedusies, tāpēc arī dabūja suņa nūjiņu. That's what it's called, I didn't make that up.
Pēc filmas iegājām Stokmanā. Mūs jau nevar nevienā veikalā laist iekšā, kurā var nopirkt ēdienu, bet Stokmanā tiešām nedrīkst mūs laist. Sapirkāmies so much food, ko nevajadzētu nemaz pirkt. Ugh. Es pieēdos un tagad man ir food coma. Pati tik traki, ka nevari aiziet uz virtuvi and I'm quoting "nosmeķēt čiponus". Lienas slengs. Tie karupeļu čipši šokolādē. Mhm. That's a thing now.

 Ugh, tā pieēdos.
Šim vajadzētu būt manam moto.

2012. gada 3. augusts

Life conversations.





L: Kur ir Loču iela?
E: Es nezinu, kaut kur tepat. Aija, tu zini, kur ir Loču iela?
A: Nezinu.
L: Tā nav pie tās garās ielas?
A: Kādas garās ielas?
L: Medņu ielas.
A: Nē, tā nav Medņu iela, tā ir Loču iela.

******************************

L: Nofotgrāfē mani un Aiju. Tikai mani tā maz fotogrāfē. Es negribu fotogrāfēties.

**************************

Baigi pieēdos. Ārā tāds siltiņš. Bet tāds smacīgi siltiņš. It kā gribas ar riteni braukt, bet cilvēku miljons. Pat pa mūsu ieliņu čupām iet.
Kas vēl? Ai. Rīt smaga diena. Mani grib piespiest iet 11tos gājienu skatīties. Oh, mēn. Kas es cilvēkus neesmu redzējusi? Un tad jānoiet kārtējais i hate everyone, ko viņi te visi grib gājiens krastmalā. Vienīgais, ko es tiešām gaidu ir salūts! Pagājušo gadu biju tik smuks. Ir jau hype baigais.


2012. gada 28. jūlijs

Šodienas sheesh.

Bija 33 grādi. Tagad tikai 30 un pērkons, vējš un lietus. Jēīj.
Nevar pirkt sausās brokastis, kas ir kā burtiņi. Nevar ēst, visu laiku jāliek vārdi un nevar paēst.
Fitsjū. That's a name. Es tikai neatceros, kur es to dzirdēju. No kādas filmas vai seriāla.
Pērkon, shut it!
Un Šakira, Šakira ruined for life. Nu, nevaru noklausīties to dziesmu bez tā video. No,no, no. Thank you, Līva! ;D āāh, drīz jau Jansones mājās.
Un Čūčū nolūzis labais ilknītis. Mazais, vecais kaķums.
Iekšā tik smacīgi, bet pērkona laikā jau nevar logus virināt! Not in my house!
Un šodien esmu saēdusies 958362902730 dažādus saldējumus. Nu, labi, varbūt ne tieši tik, bet 6 gan. Un vakars vēl garš.
Pērkons, pērkons, pērkons un stress eating.

2012. gada 27. jūlijs

Sugar, oh, honey honey.

Šodien izcepu ķiršu kūku, brownies un uztaisīju zefīru. Būtībā esmu pardozējusi cukuru. Šī brīža izjūtas- aklsjdovbiqlerfksdmfnvboqale;osdlkjmxKNJBAVKYHFKB.
Oh, mēn. Why did i eat so much?
Labi, ka piens beidzās, savādāk es vēl ēstu superšokolādīgos brownies, mmmm. Ņam. Un varētu domāt, ka es jau nesaēdos visu tapšanas procesā. Saputots olas baltums ar cukuru man garšo daudz labāk par putkrējumu. Beidz domāt par saldumiem!
Vēl pa šo laiku nekas jauns nav noticis. Sāku lasit Clash of Kings, kas otrā Game of Thrones grāmata. Un sāku skatīties jauno Project Runway. Kāds sakars? Nu, ir te sakars, ir. Man viens dizaineris ļoti atgādina Lord Varys. Varbūt ne īsti no seriāla, bet no manas imagination gan. Un tagad viņš ir mans Lord Varys, tāpēc ekstra forši skatīties kā viņš šuj apģērbu.
Sapņi arī nekādi īpaši interesantie nav bijuši. Vienā gan istabā ielidoja kolibrī, kas bija albīns.
Vēl vienu dienu es no rīta 20min domāju, kā es sauktu savu suni. Beigās arī neizdomāju. Un tad es dusmojos uz čūčū, ko 1000 vārdos sauc, jo viņa pievākusi visus labos vārdus- čūbīts, čumīts, cūcū. Vēl atcerējos manu, Līvas un Aijas putniņu, ko sauca Čukiņš. Tas arī bija labs vārds.
Tad vienu citu dienu es 15min mēģināju atcerēties kā sauc kabaci. Es sēdēju virtuvē un uz galda bija kabacis. Un es nevarēju atcerēties, kā viņu sauc. Un es sēžu un saucu- ķirbis, baklažāns, arbūzs, ķirbis, baklažāns, nē, ķirbis, nē. Un aizgāja tik tālu, ka es mēģināju sameklēt internetā, bet to jau diezgan grūti izdarīt, ja tu nezini, kā sauc kaut ko. Tā es meklēju visādas receptes, kur pie sastāvdaļām būtu tas dārzenis. Beigās atradu. Iepriekšējā dienā es mammai prasīju kaut ko par kabaci un pat tad es nevarēju uzreiz atcerēties, kā viņu sauc, tāpēc teici "nu, tā kā garš ķirbis".
Breaking bad jaunā sezona tāda too slow, True Blood jaunā sezona tāda too much sheesh going on, bet Workaholics spot on!
Sētā smuki var iziet un uzēst avenes, ķiršus, upenes. Un pēdējās 2 dienas ārā silts un vakarā var smuki ar riteni pabraukāties. Nebūtu tik daudz tūristu, kas pa ceļu maisās, būtu vēl labāk.
Un šodien sākās Olimpiskās spēles! Oh, yeah!
Man ir smuka krūze ar magonītēm un puķēm, ko es nezinu, bet vakar bija tik smuki dzeltens un liels mēness, bet ne par to ir šis stāsts. Es gribu ūdeni tajā krūzē.