Slinkā govs.

Nē, to es ne par sevi. Bet kā slinka govs atšķiras no parastas govs? Ko dara čakla govs? Jā, šādi un vēl tādi jautājumi manā galvā, tā kā es tikai jūs glābju no tā visa ar bloga nerakstīšanu. Pateiksieties man vēlāk!
Tātad sākšu ar to, kas notika pirms mēneša, kad ir gandrīz pēdējais ieraksts veikts. Tātad! Nu, jā, naivie cilvēki, es taču neatceros, ko es vakar darīju, kur nu vēl pirms mēneša. Un ja tu neatceries, ka mana atmiņa ir the worst, tad jāsaka- welcome to the club! Jo es to saku tik bieži, ka tā ir vienīgā lieta, ko es atceros.
Bet būtībā nekā interesanta nav. Ā, izrādās, ka te jāmācās! Kurš to būtu domājis? 
 Vēl palikuši 2 darbi un 2 eksāmeni un tad viss. Tā kā visu nākošo nedēļu atkal pavadīšu bibliotēkā. Te tā traki, ka visiem finals, tpc tur ir ļoti ekskluzīvi. Bija man arī vilšanās, kad es aizeju tur, bet man nav vietiņa, kur sēdēt. Grūti izskaidrot, cik sirreāla sajūta pārņem, kad tu izmisīgi klīsti pa bibliotēkas stāviem un mēģini atrast vienu brīvu vietiņu, kur piemesties un ļaut smadzenēm beidzot kaut kaut ko noderīgu padarīt. Es nemāku savā istabā mācīties, man te ir too much distractions.
Bet ko nu par tādiem niekiem kā mācības runāsim. Ir daudz svarīgākas lietas notikušas- The Office is over! This is it, it is so done! The end. Es jau zināju, ka būs jāraud. Jo c'mon, tas ir manā seriālu top3 un es esmu tik daudz reižu redzējusi, vismaz sērijas ar Maiklu. Tātad spoileri, ja kāds nelaimīgais iemaldījies un pamanījies tik tālu izlasīt. Bet pārējie var droši izlaist šo paragrāfu, jo te būs tikai par ofisu. Liena, es pieņemu, ka tu esi tagad vienīgā lasītāja. Sarma vēl varbūt. Anyway, lai rīt labi skrienas maratonā! Un es gribu tās švammes, tikai nelietotas. Ok, here we go! Lai arī pēdējā ofisa sezona bija diezgan sad un nebija salīdzināma ar iepriekšējām, šī pēdējā sērija bija laba. Protams, ka pirms pašas pēdējās sērijas bija retrospect sērija, kas parasti māk uz cilvēka nostaļģiju spēlēt un jau iebāž kaklā kamolu tā, ka pēdējai sērijai atliek tikai mazliet iebakstīt vēderā, lai asaras ietu pa gaisu. Taču tik jauki klausīties visus aktierus un Ricky Gervais, kā viņi stāsta par seriālu. Un rāda visus klipiņus un tu visus tos klipiņus zini no galvas, jo viņi malači un salikuši tur bija pārsvarā visu no vecajām labajām sērijām, kur Maikls bija. Pietrūka tas, ka Steve Carell nekomentēja neko un tāpēc bija liels pārsteigums, kad Maikls uzradās pēdējā sērijā! Man bija tiešam skaļš- āāā! Un asaras acis, lai arī viņš tur bija uz nepilnu minūti, bet tas bija tieši tas, kas vajadzīgs. Bija arī tādi storylines, kas man nepatika, bet tā kā visā visumā bija ļoti jauki un sirsnīgi, tas nesabojāja sēriju. Piemēram, Erin's mother and father, Kelly un Ryan varēja saprast, bet fakts, ka to bērnu atstāja un Nelly viņu tā kā piesavinājās, jā, jā, var jau saprast, ka tie tādi bezatbildīgi un Nelly gribēja adoptēt, bet tas robežojās ar creepy. Man patika, ka Meredith sūdzējās, ka nerādīja, ka viņa priekš PhD studējusi un visu dzeršanu uz "hei, it was college". Bija jauki, ka Stenlijs bija tik priecīgs, ka pensijā var iet. Vēl joprojām katra Stenlija prieka izpausme liek man smaidīt. Dwight un Jims draudzība bija so sweet. Un, jā, tur viss tik ļoti pozitīvi visiem beidzās un bija super cheesy, bet visi tie varoņi tik ļoti iemīlēti, ka neko citu nemaz negribējās viņiem novēlēt. Un beigās, kur viņi runā, eesh, mana salvešu paciņa dabūja trūkties šīs sērijas laikā, kā teica Dwight-  "nostalgia is truly one of the great human weaknesses...second only to the neck". Žēl, ka beidzies, pietrūks visi šie varoņi, bet, ņemot vērā, cik pēdējā sezona bija vāja, labi vien ir. Bittersweet. Tagad kad The Office un Friends are officially over, atliek tikai gaidīt Arrested Development jauno sezonu! Un, protams, Endija vārdi palika atmiņā "I wish there was a way to know you're in the good old days before you've actually left them".
Btw, banana stand bija Londonā, es to nezināju, uzzināju tikai pēc tam, kad jau bija aizceļojis atpakaļ uz usa. So sad. Ja jūs domājat, ka es nebūtu mērojusi 3h autobusā tikai, lai tiktu pie banana stand, you know nothing, John Snow!
Te bija domāts paragrāfs, kur stāstīts par kaut ko no manas dzīves un tādā garā, bet. [kurš tā beidz teikumus?] Ņemot vērā, cik ļoti es par ofisu atkal safanojos, es novērsīšos no rakstīšanas un vēlreiz noskatīšos pēdējo sēriju.
Ā, jā, es gribēju vēl pažēloties, ok, tam vienmēr laiks ir. Tātad šodien ir mammai dzimšanas diena un viņi cep dārzā šašliku un ēd visādus garšīgus labumus + ir silts viņiem Ventspilī. Un ir muzeju nakts, manas dāmas iet skatīties filmu ar Leonardo DiCaprio un pēc tam uz spēļu vakaru, kā arī ir Eirovīzija, kur var judge the hell out of everyone! Un tas viss, protams, notiek back in my motherland. Viss, kas man patīk! Nu, labi, Eurovision es varu arī te judge, bet that's not the same.

Ok, last episode of The Office again!

Dinner party

I don't care what they say, I just want to eat. Which I realize is a lot to ask for... at a dinner party.
Jup, jup, tas ir no manas pirmās The Office sērijas, ko es jebkad esmu redzējusi. Es vienkārši gribēju nosaukt blogu tā, jo es te stāstīšu par dinner party. Bet tas beidzās ar to, ka esmu iekš officequotes un galvā skatos sēriju. Why am I the way that I am? I hate so much of the things that I choose to be. Un, jā, atkal the office citāts. Labi, laikam jāpaskatās Ofiss un jādabū šis out of my sistem, because it's too hard. Yeah, yeah, that's what she said! 

Bet es pastāstīšu par to ļoti creepy atgadījumu, kas šonakt notika. Es eju gulēt, ielienu gultā, protams, ka skatos friends pirms aizmigšanas. Jūtu, ka miegu ciet, aiztaisu datoru. Pēc kāda laika es pamostos un pie spoguļa istabā deg gaisma. Un man tāds- what the hell? How did that happen? Man tik ļoti miegs nāk! Pieceļos, izslēdzu to gaismu, iekrītu atpakaļ gultā. Normāli cilvēki jau būtu gulējuši tālāk un tā. Bet mēs runājam par mani. Es jūtu, ka es miegu ciet un viss kārtībā, bet, nē, man sāk dažādas idejas galvā maisīties par to gaismu. Un es jūtu, kā miega vilciens aizvien tālāk un tālāk brauc, bet es palieku uz vietas. Protams, kā jau Following cienītājai, pirmā doma- sērijveida slepkava. Un naktī skapis neliekas tik noderīgs kā dienā. Kā potenciālajam upurim, es te domāju. Tad, kā Ugunsgrēka skatītājai, uzpeld variants par mēnesserdzību. Tad cenšos sevi nomierināt, ka es neizslēdzu gaismu un man vienkārši ir tik slikta atmiņa, bet tas noved mani pie dažādu mentālu problēmu izveidošanos. Nākošā doma jau tiek pārcelta nākošajā līmenī- paranormālajā līmenī. Tiek šķetinātas dažādas spoku un poltergeistu teorijas, dažādi mistiski nāves gadījumi šajā istabiņā un tā tālāk. Būtībā šajā punktā es esmu freaked out. Bet interesanti, ka arī miegs ir atgriezies un šajā brīdī man ir vienalga, kas mani nogalina, es tikai gribu gulēt. Bet drošības pēc pārvelku galvai pāri segu, kas mani aizsargās no visa.
The end. 
Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem, lai arī kā gribētos, ka šeit būtu exaggeration- nav. 

summer SAD with a twist

Kā jau man, sākumā visu saistu ar The Office. Tikai winter nomainīt uz summer un here we are.

Toby: It has been a long, lonely winter.
Dwight: Wow. Seasonal affective disorder, AKA: sad. That sounds like a very real thing, Toby.
Toby: It is real, thank you for saying that.
Andy: Yeah, wow. It's almost like we're not all experiencing the same winter?

Eksāmeni nolikti, mācības beigušās, kojas atstātas tur, kur tās atrodas. Bet nav tā sajūta. I hate it!
Vienīgais, ko es gribētu darīt- braukt ar riteni. Bet vējš atkal liels un i hate that too.
O, atcerējos, ka šodien jābūt Mad men. Apskatījos, loģiski, ka šonedēļ nav. Why, why me? Galīgi neko negribas darīt, tāds meh. Pat filmas negribas īsti skatīties.

Un runājot par to dienu, kad es ar Anci tikos. Sēdējām parkā, izvairījāmies no elektriskajām mašīnītēm, skatījāmies kā bērni kokos triecas un dabūjām apstiprinājumu, ka degsim elles ugunīs. Un ne no zila gaisa, mums tā teica viens random vīrietis, kas sludināja dievu, tātad tai ir jābūt taisnībai, vai ne? Būtībā mums palaimējās atrasties īstajā vietā un laikā. Neko jaunu gan nepateica, bet vienmēr jauki dzirdēt, ka tuvojies sevis nospraustajiem mērķiem. Viņš gan ļoti uzvlikās, kad mēs apstiprinājām, ka jau zinājām, kur nonāksim. Crazy world. Ne katru dienu sanāk sastapties ar izredzēto, kas atradis to īsto un vienīgo reliģiju, kas noteiks mūsu dvēseles pēcnāves dzīvi.

Sēžu virtuvē, ārā milzīgs vējš. Pica sētā. Uzlec uz virtuves loga. Koridora durvis vaļā. Viņa sēž un vējš viņai splavās. Bet viņa sēž uz loga un neiet iekšā. Viņa skatās uz mani. Es [loģiski] neceļos un nelaižu viņu iekšā, bet norāda ar rokas žestiem, ka durvis ir vaļā, lai nāk pati iekšā. Viņa tik sēž. Tad viņa nolec no palodzes. Es domāju, ka tas kaķis beidzot sapratis, kā pasaule darbojas. Viņa uzlec uz vecāku istabas palodzes, kur logs no augšas vaļā, un sāk nežēlīgi skaļi ņaudēt istabā. Man nekas cits neatlika, kā celties un ielaist viņu iekšā. Story twist- izrādās, ka es nezināju kā pasaule darbojas.

Tagad manu sirdi silda fakts, ka kaut kur šajā mājā ir skābeņzupa.

Es jau aizmirsu, ko gribēju teikt. Meh.


Also, gribas atrast jaunu mūziku.

14

Ārā ir 14 grādi. Ko lai dara?
Tātad, sākšu no sākuma. Čau. Es gribu braukt ar riteni. Jā, man apnicis, ka Rīgā visi braukā un ir samērā smuks laiks. Nē, esmu mājās un arī gribu braukt. 14 grādi ir salīdzinoši silti un tā, bet problēma ir tā, ka es nezinu ko vilkt. Jo saule nespīd un es negribu izmest līkumu un saprast, ka man ir par aukstu, vai arī satuntuļoties un tad cepties ārā. Damn, tas ir tik sarežģīti. Protams, es jau varētu iziet sētā un izjust uz savas ādas, kāds tad tas laiks ir, bet tad, lūk, nebūtu šis fantastiskais ieraksts.
Nu, labi, labi, lai šis ieraksts nebūtu tikai bū-hū es nezinu, ko vilkt, es uzrakstīšu savu aizvakardienas sapni, kurā es taisīju baigākos trikus ar bmx un mācījos mūzikas skolā, kur bija ar dzirdi jānosaka notis.
Un, Anete, cikos ir šodien?
Un, ja kādu tas interesē, tad ofisa jaunā sērija atkal bija godam.

update

Jaunā ofisa sērija bija forša.
American idol mans favorīts joprojām tur rajonu.
Un survivor vnk tik interesanti atkal bija.
Un mans telefons ir izlādējies, tā kā neuztveriet personīgi. Man slinkums meklēt lādekli. Tā kā tā.

Vakardienas diena.

Vakar ar Aneti bijām pastaigā. Ārā bija 5 grādi un diezgan liels vējš. Lai arī es dzirdēju, ka solīja vētru, tik liels vējš diemžēl gan nebija. Enīvej, Anetei bija adīta jaciņa. Mēs, loģisiki, ka devāmies uz jūrmalu. Bija auksti. Krastā bija izskaloti visādi mēsli, kā arī bambusi un koki no somijas vai arī no ķīnas. Jā, jā, mēs zinām, kur atrodas baltijas jūra, bet mums par tiem ķīnas kokiem bija skaidrojums, varbūt ne gluži reāls, bet skaidrojums paliek skaidrojums. Meklējām arī ķīnas dārgakmeņus, bet tie nebija izskaloti. Un, nē, es nezinu, kāpēc ķīna dominēja jūrmalā tik ļoti. Vispār nebija nekā interesanta izskalota, ja neskaita tos dīvainos kokus. Pēcāk devāmies uz skatu torni, kur patizlas kāpnes. Un tur vējš bija lielāks, tā forši, bet auksti. Ātri mukām pie manis. Pa ceļam zvejas ostā es ieraudzīju, ka vecais labais trollis ir ar caurumiem, tas tā smieklīgi. Un tad Anete man izstāstīja, kas ar viņu noticis. Vismaz kaut kas interesants pilsētā. Bet tas tā forši izskatās tgd, ka kuģim izgriezts vidus.
Tad paskatījāmies visādus video un tā. Anetei nepatika ofiss, jo viņa ir pilnīgs nūģis. C'mon. Kā var nepatikt ofiss? Nu, kā? Nu, labi, īstenībā es nezinu nevienu, kam vēl patiktu. Par ofisu runājot, nākošo nedēļ jaunā sērija, beidzot. prieks un laime! :]
Un vispār man jau nāk miegs, bet slinkums klāt gultu.
Un pieminēšanas vērts fakts- čūbītis šorīt 5min laikā iesita abiem suņiem. Ak, mazais eņģelītis.
Un man patīk, ka vārds nūģis pasvītrojas un tā vietā man piedāvā labāk izmantot vārdus, piem., nēģis vai nūbietis. Ja es būtu nēģu vai nūbiešu vietā, es jau sen iesūdzētu atbildīgās personas.
Labi, viss. Jāskrien pildīt Anetes aptauja. Tad jāpaskatās draugu nu jau otrā sezona. Un čučēt.

Miegs nāk.

Šodien noskatījos Olimpisko spēļu atklāšanu. Man jau patīk os. Bet vasaras labāk gan. Un prasās skatīties tās Saldū. :] Jā. Patīkamas atmiņas.
Lai nu kā. Tagad skatos biatlonu.
Biju ar Aiju uz vakara čatu uz ielas. Un tad mani nolaupīja un lika ēst torti. True story. Nopietni.
Vēl es noskatījos 28 days later, kas nav tipiska filma, ko es parastos apstākļos skatītos. bet kaut kā pēdējā laikā nav ko skatīties. Bet bija tīri normāli. Ja neskaita, ka biju gaidījusi kaut ko bailīgāku. Un, jā, nobijos es tieši no mašīnas signalizācijas, kas bija filmā. bet, nu, diezgan papretīgi bija vietām. Un brīžiem tāds wtf?, bet ar to jāsamierinās skatoties tādas filmas. Un, jā, es to filmu skatījos pa dienu, lai man nebūtu bail.
Un vēl pēdējā ofisa sērija bija foorša. Un ar foooorša es domāju, asprātīga un tāda kā vajag. Kā man patīk tas seriāls.
Un jaunā izdzīvotāju sezona solās būt interesanta. Man jau patīk. :]
Un vēl Vampire weekend jaunajam albūmam tomēr nav nekāda vaina. Jo vairāk klausās, jo vairāk patīk. Bet pirmais bija labāks. Bet jaunais arī tur rajonu.
Labi, man nāk miegs. Jānoskatās biatlons un jāskatās kaut kāda filma. 28 weeks later nešķiet īpaši piemērota naktij, kaut gan otra filma ir kaut kāda vampīrfilma, bet liekas, ka tā varētu būt komēdija. Hmm.

Šodiena.

Nezinu kā jums, bet man sniegs patīk. Tik forši. Īsta ziema. Un tā kā man līdz skolai ir apmēram 3min jāiet, mani sabiedriskā transporta krahs netraucē un neietekmē, pagaidām. :]
Un šodien bija jābrien līdz sportam pamatīgi. Galvenais, ka pa kupenām, jo tīrīts nav. Un man, kā jau garam cilvēkam, bija pat augstāk par ceļiem sniegs. Un es bridu pa kupenām un paslīdēju, un pieturējos pie citas kupenas. wtf? Jo kā mēs zinām, kupenas ir ļoti stingras un stabilas. Nāt.
Bet nu jā, forši. Un galvenais, ka aizbridām uz sportu, bet mūsu pasniedzējas nebija. Un tā, nu bridām atpakaļ. Es neteikšu, ka biju bēdīga.
Noskatījos šodien divas filmas un daudz ofisa sērijas. Viena no filmām, ko skatījos bija wanted. Un man bija dalītas jūtas. Jo brīžiem man tā filma likās galīgi garām, brīžiem forša, brīžiem brutāla un klišejiska. Bet beigas bija salīdzinoši normālas, tāpēc varu teikt, ka kopumā bija normāli. Nevarētu teikt, ka es ieteiktu skatīties. Bet, ja galīgi nav, ko darīt, tad jā.
Un man brutāli nāk miegs jau! Vispār man visu laiku nāk miegs. Nu, ļoti bieži.
Ā, jā, šodien paskatījos Hausu, kas atgriezies tv3. Patīk jau gan. Tikai kamēr atcerējos, kas notika pēdējā sērijā, ko biju redzējusi pagāja laiciņš. Un kādas 30 min ārā kaut kas pīkstēja. Izklausījās it kā kāds būtu uzlicis akmeni uz stūres, lai mašīna pīkstētu/taurētu. Tik kaitinoši bija.
Laikam jāiet gulēt. Rīt man nav pirmā lekcija. Prieks un laime. Varēšu ilgāk pačučēt. Čau, Ance.
Un, Anet, es nevaru atrast nekur normālu pastkarti, kas sevī neietver skatu iz Latvijas.
Ā, un šodien matemātikā pasniedzējs sevi salīdzināja ar Hariju Poteru. Un tā bija 2 reize, kad šodien tika pieminēts Harijs. Labs līmenis studentiem, labs.

Jap, esmu jau augšā.

Esmu jau augšā. Un, jā, istabā ir mazliet vēss. Nu, labi, vnk nav karsts, kā parasti. Esmu kojās, nevis ironizēju par savu istabu, kur kā zināms, ziemā termometra stabiņš noslīd līdz 54grādiem, pēc Fārenheita, protams.
Vakar atbraucu. Bija burvīgs autobusa brauciens. Tik jauki, ka priekšā apsēžas pārītis, kurš ir, kā lai to saka, superaktīvs. Jā, tas būtu pareizais apzīmējums. Un man no intensīvās skatīšanās pa logu sāka sāpēt kakls. Jup. Un autobusā bija ļoti karsti. Un Rīgā, protams, sniga. Bet smuki sniga, lielām pārslām. Tā kā bija tīri jauks ceļš līdz ķīpsalai. Nemaz nebija auksti. Bet paslīdēju gan kādas 23573292 reizes. Labi, ka mana izcilā līdzsvara izjūta noturēja mani kājās. Un tā kā tagad es to pateicu, jāgaida brīdis, kad es kritīšu, jo liktenis izaicināts.
Man gribas ēst, bet slinkums iet uz veikalu, jo ārā ir auksts.Un slinkums kā tāds. Nu, labi, to man īstenībā vajadzēja minēt kā galveno iemeslu.
Vispār man nāk miegs.
Vakar noskatījos New York, i love you. Bija tīri jauka, bet man Paris, i love you kaut kā labāk. Bet arī ny bija daži pavisam jauki stāstiņi un pati pilsēta. Tiešām mana sapņu pilsēta.
Mums skapim tikko nokrita/nolūza kaut kāda detaļa, kas lielāka par mani. Es tiešām brīnos, kā tas skapis vēl turas kopā. Mana istabas biedrene tagad slauka istabu. Es gan esmu pārāk slinka. Un aizņemta, jo man taču jāraksta blogieraksts. Ha.
Un tvnetā bija burvīgs raksts
"Pētījumā noskaidrots, ka 29% bērnu līdz 16 gadu vecumam uzskata, ka auzas aug kokos. 17% britu bērnu un pieaugušo ir pārliecināti, ka maizes galvenā sastāvdaļa ir vistu olas.
Pētījuma iniciatori uzskata, ka šādi rezultāti var kļūt par iemeslu nopietnām bažām. Speciālisti domā, ka bērnu neizpratne par viņu ikdienas ēdiena sastāvdaļām var nākotnē izraisīt nespēju ievērot veselīga uztura principus. " Es gan vairāk uztrauktos par to, ka tie cilvēki ir idioti, bet tas tā.
Labi, man slinkums kaut ko rakstīt. Labāk paskatīšos The office vecās sērijas.

Un es ceru, ka mans ieraksts nepazudīs, jo te ir ļoti emocionāls interneta pieslēgums. Es jau protams varētu copy paste. Bet man šodien laba nojauta. :]

Youtube Loop un kakao.

Sākšu ar- Ance, wtf?
Turpināšu ar to, ka šodien saņēmos un uzrakstīju vēstules. Ir iemestas, gaidiet. :]
Un šodien izdzēru 2 kakao. Tas ir diezgan daudz un vispār iespaidīgi priekš cilvēka, kas īpaši nedzer siltos dzērienus.
Un šodien piecēlos 11tos! Jap.
Šodien bija the office jaunākā sērija. Lai arī bija vairāk kā clip show, bija tomēr arī smieklīgi jauni momenti. Un beigās bija tik labs reps. Kā man patīk tas seriāls.
Tagad man lādējas dažādas sauļīgas filmas, kuras man droši vien būs vispār kauns atzīt, ka esmu redzējusi. Bet man šodien sauļīgs garastāvoklis.
Un virsraksts atbilst šī brīža struktūrai. Un, ja kāds neizprot šo vārdu salikumu. Te būs arī piemērs, ar tā iesaistīšanu teikumā. Man tas piemērs likās ļoti interesants. :] Nē, es pati to neizdomāju.

Clarence: "Dude, you totally missed the funeral yesterday!!"
T-dawg: "Yeah I know; somebody emailed me a funny clip and I got stuck in a YouTube loop..."

Un es šodien dabūju jaunas vilnas zeķes.
Un mans guilty pleasure turpinās.

Vudstoka, vienradži un harmonikas.

Tātad.
Jau pagājušo nedēļ es gribēju ierakstīt te kaut ko par to, kāpēc es nedzīvoju 60.tajos?Tas bija pēc Taking Woodstock noskatīšanās. Jā, man patika tā filma. Bet atklāti sakot, es biju gaidījusi kaut ko labāku. Bet slikti nebija. Un tagad es gaidu vasaru.
Vēl jaunums tāds, ka lv iznākusi jauna Vonnija grāmata, kas gan ir vairāk tāds, kā stāstu krājumiņš. Būtu jau pārtulkojuši kaut ko vairāk, bet jāiztiek ar to, kas tiek dots. Katrā ziņā, tā kā es gribēju izlasīt un tā kā tuvojas Ziemassvētki, ir jauki apvienot dāvanu tētim ar kaut ko, ko es pati gribu. Bet, nu izlasīju jau ātri gan, jo maz ko lasīt. Un interesanti. Un, te nu nāk galvenais, kāpēc vispār pieminu šo Vonnegūta grāmatu, tātad- tur bija stāsts ''slazds vienradzim''. Yeah. Cik forši ir tas. Tur stāstīts par kādu ģimeni anglijā, kura kā jau visi pārējie vēlas noķert vienradzi, lai to apēstu un pārdotu tā ragu. Sadisti! Tāpēc, Anete un Līva, jums ir uzdevums sargāt manus vienradžus no ļaunajiem angļiem.
Vēl jaunums. Varbūt kāds nezina, bet esmu sākusi spēlēt mutes harmonikas. :] vieta smiekliem. Jā. Tā tiešām ir. Šodien bija mans otrais mēģinājums, kurā varenais internets ir mans skolotājs. Un, Ance, lucky you, tavā dzimšanas dienā tevi gaida pārsteigums! :] Bet diemžēl mans mēģinājums bija jāpārtrauc diezgan ātri. Jo maniem vecākiem traucēja un tie nemitīga sūdzējās, pēc tam viņi brutāli gribēja man atņemt harmonikas. Bet tas mani neatturēja. Vienīgi pēc kāda laiciņa, kad sāka gaudot suņi, es pārtraucu. Tā kā, ja mans priekšnesums nebūs gans labs, Ance, tu zināsi, ko vainot.
Un vispār šī diena pagāja pārsvarā skatoties The office vecās sērijas. Ā, jā, vēl es paspēju uzķūnēt savu datorpeli, kur tagad ir mīksta un krāsaina. Un tas man prasīja gandrīz 2h. Jā, es māku neizniekot savu laiku.
Man slinkums kaut ko vairak te rakstīt. Tāpēc labāk turpināšu ēst mandarīnus un skatīties ofisu.

Dwight Schrute:	Welcome to the Hotel Hell. Check-in time in now, check-out time is never.
Jim Halpert:	Does my room have cable?
Dwight Schrute:	No. And the sheets are made of fire.
Jim Halpert:	Can I change rooms?
Dwight Schrute:	Sorry we're all booked up. Hell convention in town.
Jim Halpert:	Can I have a late check-out?
Dwight Schrute:	I'll have to talk to the manager.
Jim Halpert:	You're not the manager, even in your own fantasy?
Dwight Schrute:	I'm the owner.. the co-owner. With Satan!
Jim Halpert:	Okay, just so I understand it. In your wildest fantasy, you are in hell and you are co-running a bed and breakfast with the devil.
Dwight Schrute:	But I haven't told you my salary yet.
Jim Halpert:	Go.
Dwight Schrute:	Eighty thousand dollars....a year.

Yeah, so it goes.

That's what she said.

Es tikai gribēju pateikt, ka tikko noskatījos jaunāko the office sēriju un gribēju teikt, ka tas seriāls ir vienkārši superlieliskiburvīgs. Man tā patīk. Sērija tā uzlaboja garastāvokli un bija tik smieklīga. Btw, kurā vēl seriālā kāds varonis otram uz Ziemassvētkiem uzdāvina new moon plakātu ar Edvardu. :] Yeah.

There is a master key and a spare key for the office. Dwight has them both. When I asked, "what if you die, Dwight? How will we get into the office?" He said, "if I'm dead, you guys have been dead for weeks." /Pam/

I learned a while back, that if I don't text 911 people will not return my calls. Uhhm, but now people always return my calls because, they think that something horrible, has happened. /Michael/ I come from a long line of fighters, my maternal grandfather was the toughest guy I ever knew. World War II veteran. He killed twenty men and then spent the rest of the war in an Allied prison camp... My father battled blood pressure and obesity all his life... different kind of fight. /Dwight/

Ha ha ha 2.

Paldies The office.
Ha ha ha ha ha ha ha. Tāda reāli eksistē.

Cepumtesti

Tā kā man atkal ir mannavkodarītunnekonoderīguarīnegribasdarīt noskaņojums un tāpēc sāku pildīt burvīgu testu- what holiday cookie are you. Jā, tik garlaicīgi man ir. Un vispār es gaidu, kad ielādēsies the office nākaā sērija. Jā, man patīk tas seriāls ļoti tagad. Tik smieklīgs. Un šodien es pāris sērijas jau paspēju noskatīties un sapratu, ka nedrīkst ne ēst, ne dzert skatoties to seriālu. Jā. Es paspēju gandrīz aizrīties 2 reizes. :]
Un, Anet, paldies par kartiņu un pastkarti.
Man tagad jāiet pildīt kāds ļoti nozīmīgs tests no kura droši ien būs atkarīga visa mana turpmākā dzīve. Un nākošais tests būs. hmm...The Sandwich Cookie Personality Test - What do your cookie eating habits reveal about your personality? Jā, ar nepacietību gaidu, ko man vēstīs rezultāti. ūuū.

Tā kā čau!
Un jūs droši vien gribat zināt, kāds bija man rezultāts uz pirmo pieminēto testu. Tātad.

You Are Biscotti

You are a very direct, honest person.

You don't have time for dramatics or emotional pleas.

You feel most comfortable in the intellectual realm, especially with science and technology.

You are good at understanding difficult subjects. Understanding people? Not so much.