Šodien Tīno izlaidums. Es pat īsti nezinu, ko man vilkt. Jāsāk no maisiņiem taisīt tērps. Tagad līst. Ziņās optimistiski teica, ka lietussargus droši var atstāt mājās, jo lielais vējš tāpat saplēsīs tūlīt.
Pa šo laiku paspēju kļūt par the master. Bet tā kā esam draugi, droši vari mani saukt par senseju.
Vakar ar Lienu aka the other master noskatījāmies vienu no skumjākajām un depresīvākajām filmām Grave of the fireflies, tādu filmu, kas liek ne tikai asarām sariesties acīs, bet gan tām aumaļām gāzties lejā pa piesarkušajiem vaigiem. Tāda filma, kas izrauj sirdi, izlaiž to caur gaļas mašīnu un pa ausīm iestūķē atpakaļ. Un tas viss protams notiek, kamēr tu izmisīgi mēģini ievilkt elpu un paglābties no noslīkšanas savās asarās, kas nu jau ir piepildījušas visu dzīvokli, un sāk appludināt zemāk dzīvojošos kaimiņus. Es jau neko, tas būtībā ir tas, kā cilvēki raksturo šo filmu. Te mēs uzsvērsim vārdu - cilvēki. Jo acīmredzot mēs ar Lienu esam roboti. Not a single tear was shed.
Vēl pa šo laiku ir atgriezies mans spider pal Surge. Neskatoties uz to, ka pēdējo reizi mēs beidzām mūsu kopdzīvi ar to, ka es viņu izmetu pa logu. Tagad viņš ir atgriezies savā oriģinālajā mājvietā, kas ir loga otrā pusē. Tagad man atkal bail turēt logu vaļā. The trust is gone. Lai gan es novērtēju viņa lojalitāti.
Esmu Scrubs 4. sezonā. Man jau patīk, tikai viena pieminēšanas vērta lieta:
