tā gadās

Svētdienas vakarā mamma man iedod kreklu, kas tikko izgludināts, lai krāmēju somā, jo es kārtoju somu. Es saku, ka tas nav mans krekls. Viņa saka, ka ir gan, saka, lai es ņemu un domā, ka es jokoju, lai arī es nezinu, kāpēc lai tas būtu smieklīgs joks arī tad, ja tas tas būtu mans krekls. Lai nu kā, es jau neatteikšos no tīra krekla. Paņēmu līdzi uz kojām. Pirms 5min pārģērbos mājas drēbēs un sapratu, kam tas krekls pieder. Čau, Anete. :]
Un, jā, es to kreklu nēsāju arī vakar un aizvakar.

Un, tas kurš uzminēs, kas ir tas, manās acīs būs diezgan labs minētājs.