"It’s a most distressing affliction to have a sentimental heart and a skeptical mind."
/Naguib Mahfouz/
Un tad vēl es šodien radīju cowcupine. Ja jums ir liekas dzeloņcūku adatas, uzdāviniet man!
Vakar man bija Dzimšanas diena. Stāvēju viena pati un stundu skatījos uz izbāstiem putniem muzejā, un bija jāsasmejas par sevi. Tad par putniem, tad par sevi, tad atkal par putniem, tad atkal par sevi, tad par sevi ar putniem un šis neskan pareizi, varbūt tomēr skan gan. Un grieze uzvarēja man "putns, kas visvairāk izskatās pēc dinozaura" kategorijā. Krauklis manā "mājdzīvnieka putna" kategorijā, baltirbe "čūbītim līdzīgākā putna" kategorijā un zaļā vārna "putna, ko es visvairāk gribētu ieraudzīta Latvijas dabā" kategorijā. Un tad man bija daudz putnu joki galvā, ko gribēju pierakstīt, bet nebija blociņš, biju sad. Retrospektīvā jāsaka- labi, ka nebija. Liekas, ka būtu too weird pat priekš manis + putnu joki nešķiet īpaši aktuāls temats. Un tad bija tauriņš, kam spārnos bija mēnesnīca, tā vismaz izskatījās. Tas bija manējais.
Un izrādās, ka šī gada manā vārda dieniņā, tika paziņots, ka ofišal nav mums vairs lidvāveres un tad es biju sad atkal. Pēc tam aizgāju pie Anety, iedzērām šampi, uzēdām stuff, dabūju vienradžus, nokrāsoju zelta zebru un mājupceļā 7. tramtram man dzērājs prasīja pildspalvu.
Vienradžus sauc- Cersei un Jaime. Es teicu, ka viņi so perfect for each other un Anete ruined it, pasakot, ka tie brother and sister. So...citi vārdi nemaz nevarēja būt.
The End.
