Keeping our humanity is a choice

Bija depresīvā kino vakars. Beidzot tomēr Son of Saul tika skatīts. Sākums bija ļoti labs, tālāk jau bija klasiskais stāsts, bet tā jau spēcīgi.
Jāiet pēc viskija.
Vispār filma bija atbilstoša manam šīs dienas noskaņojumam.

Ārā bija skaists laiks, ko nomāca cilvēku bari, kas beidzot bija izlīduši no savām mājelēm. Pa ceļam neviena klusa brīža, vai vietiņa, kur paslēpties un svaigu gaisu ieelpot. Labi, svaigs gaiss nav Rīgas centrā jāmeklē, bet tas tāds laucinieka ieradums. Apsēdos parkā uz tālākā/vienmuļākā soliņa. Nepagāja ne divas minūtes, kad blakus piesēdās stiklu taras vācējs. No more parties in LA.

Ok, izklausās, ka filozofiskā virtuve sauc. Hei ho!

Do you believe in rock n roll, can music save your mortal soul?

Jā, šodien noklausījos to dziesmu kādas 40 reizes. Nu, ko lai saka. Laba dziesma. Un man patika last.fm komentārs " Music died when Madonna covered this song." Hah.
Vakar tikai uzzināju, ka vampire weekend jauns albums. Vispār vakar noklausoties biju diezgan vīlusies. Jo iepriekšējās bija varen labs. Bet no jaunā, pagaidām patīk run vislabāk.

Ance, nepilnas 2 dienas.

Bet katrā ziņā es gribēju pateikt to, ka man nav filmas, ko skatīties. Un tas ir tik kretīniski, ka filma jauna jāmeklē 8562983053 stundas. Un šovakar vispār es nezinu, ko es gribētu skatīties. It kā gribēto kaut ko asprātīgu, bet nav jau neviena jauna komēdija. Un neko nopietnu šovakar negribu skatīties. Vēl arī jāatrod un jāsalādē filmas, ko skatīties nākošnedēļ, jo, ja ātrums spētu nogalināt, tad koju internets dzīvotu mūžīgi. Nu, tāda tā šī brīža struktūra.
Un vispār man nāk miegs.
Un šonedēļ nebija the office jaunā sērija un tas galīgi nebija forši. Un es neatceros vai es jau par to pasūdzējos.

Man patīk, ka Gārfilda bildes spēj labi raksturot manas sajūtas.

Nāk miegs, bet tāds slinkums klāt gultu. Kā man nepatīk, ka tā notiek. Sasodīts.

Ai.

Galīgi nav noskaņojums.
Šodienas noskaņojums atkal ir cilvēces bezjēdzība. Nu, nopietni. Kāds šitam visam sakars? Kā man patīk šis garastāvoklis. Parasti tad prātā nāk vecā labā Šekspīra Būt vai nebūt. Un tad reizēm man paliek no sevis bail. :]
Bet nu.
Vakar es biju viena pati koju istabiņā. Visu dienu un nakti. Un vakarā izrādījās, ka arī visā blokā. Īpaši omulīgi tas nebija. Un gaitenī bija tumšs. Un, jā, pa nakti es aizslēdzu istabas durvis. Esmu tik drosmīga. Kaut gan pa nakti neizgulējos. Jo ap kādiem 3iem sāka pīkstēt dūmu detektors. Forši. Un pēc tam, kad es jau atkal laidos miegā, uzradās kāds no kaimiņu telpas un bija alkohola reibumā. Un skrēja uz wc kādas 6536765832reizes [varbūt, ka īstenībā tās varēja būt 3 reizes] un skaļi cirta durvis. Nu, c'mon. Tad vēl es vakarā noskatījos filmu ar brittany murphy- love and other disasters. Bija tīri tā neko. Pat asprātīga un tā.
Šodien es tā domāju, vai es gribētu dzīvot viena. Nu, tā, ka pavisam. Tā kā uz vientuļas salas. It kā jau man lielākā daļa cilvēku nepatīk un es neesmu sabiedrisks cilvēks un tā. Gads, laikam, būtu par daudz. Bet es gribētu, vismaz mēnesi. Jā, būtu forši. Man būtu filmas, grāmatas, čūbīt's un mūzika.
Un, jā. Tagad es atklāšu savu guilty pleasure. Jap. Tas saistīts ar Jay Z, Alicia Keys un dziesmu par New York. Iesūdziet mani, bet man patīk. Labi, man patīk piedziedājums. Bet patīk. Un izrādās, ka jay z izpilda to dziesmu ar alicia keys, kā jau minēju. Bet man visu laiku likās, ka ar beyonce. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Un vēl es gribēju pažēloties. Kad es biju slima, es gulēju un fonā gāja tv. Kā jau zināms, manam tv nav pults. Un es biju sazāļota un man nebija spēka kustēties. Un pa lnt sākās pokera turnīrs. Jap, un man bija jāskatās tas murgs.
Un vēl. Es tagad skatos savā sapņu un tādā garā kladē. Tieši pirms gada tur ir ieraksts. Kur rakstīts, ka man skolā visu laiku bija jāklepo. Tas tāds varens ieraksts.
Viss.