Mental typo

Šodien beidzās GoT un Silicon Valley sezonas. Bijām arī uz kinīti, kas bija diezgan meh.

Vakar Rīgā bija 35 grādi. Mūsu virtuvē bija 30. Kad beidzot bija brīdis, kad varēja atvērt logu, sākās negaiss. Es gulēju zem segas, neskatoties uz to, ka istabā bija miljons grādi. Ko citu darīt? Nu, nepatīk man tas zibens un pērkons.

Jāņos biju Mazirbē, kur radās jaunas mēmā šova klasikas. Pīts grozs pārvētās par personu un ķeksis gandrīz par āķi pataisījās. Bet pa lielam viss bija coolio. Galvenais akcents tika likts uz gurķiem, kas bija vismaz kilograms katram. Otrā dienā tomēr bija pieprasīti. Protams arī pie ugunskura/grila neizpalika intelektuālas poilitskās sarunas par Brexit (I hate that word), kur visi vienprātīgi izlēmām, ka nebūs. Vienīgais temats, kur izpalika diskusijas, beigās arī visas aitiņas bija kļūdījušās.

Ar Lienu sanāca noskatīties daudz filmu.
Šodien Surge vakariņās noķēris naktstauriņu, kas ar viņu vienā lielumā!

Biju Ventspilī. Smuki braucu ar riteni ierastās 2,5h. Ar riteni forši. Tāds miers.
Brenda kaut kā sakodusi basketbola bumbu. Ar viņas ģīmīti tas diezgan iespaidīgs varoņdarbs. Protams vēl iespaidīgāks ir fakts, ka mums mājās nekad nav bijusi basketbola bumba.

Miegs uznāca. Sāku Šerloku skatīties. Jā, jā, to britu seriālu par kuru visi jūsmo jau sazin cik gadus. Vēl divas filmas, vai atvainojiet, gribēju teikt - sērijas, palikušas. Jā, joprojām miegs nāk. Un istabā karstāks nekā gribētos.

Paši domājiet!

Ir tik karsti. Es ienīstu karstumu. Labi, ka man vismaz ir Entourage, ko skatīties. Istabā ir sauna, ārā ir elle. Ir tik karsti, ka es par ar riteni nevaru izbraukt, lai arī man tagad ir krekls ar kabatām, kas atrisina manu mūzikas klausīšanās problēmu. Un, god damn it, es tikko nošķaudījos un tagad man sāp mugura. Super.

Enīvej. Pirms 2 dienām biju ar savu fam fam nelielā izbraukumā. Apmeklējām Auces pili un Pokaiņu mežu. Bija mazliet jāpastaigā. Un ar mazliet es domāju freaking daudz. Un ar freaking daudz es domāju kalni, kalni, kalni! Džīzas, tas bija diezgan brutāli. Man slinkums ielikt bildes, bet viena ir īpaši smieklīga, kur es skrienu ārā no kadra, jo man pasaka, ka man aiz muguras ir daudz čūsku alu. True story.

Man gribējās rakstīt, bet man vairs nav spēka. Tā ir, kad visu dienu pārtiek no ūdens un saldējuma. Karstums mani nogalina. Un negaiss man neļāva izgulēties. Un sola arī šonakt un arī rīt. C'mon, cik var? Nu, vismaz ar Puiku mums tuvākas attiecības, vismaz varu viņu paglaudīt negaisa laikā. Lai gan es nezinu, vai tas ir šausmīgs bonuss. Man nepatīk negaiss, man ir bail. Un pēdējā laikā sper kaut kur ļoti ļoti tuvu un tad ir tāda blīkšķis. Un es nevaru aizmigt.

Ai, viss.

Out.

Congratulations, Steve Carell!

Tavā Dzimšanas dieniņā ir tik superbailīgs laiks. Ir vnk tāāā'ds zibens un pērkons. Nu vismaz lietū izmirku, vienīgais plusiņš. Bet tā, tik bailīgi. Domāju, ka mājās netikšu, neesmu jau tik bezbailīga kā Sarma un Anete, kurām nebija vienām jāiet, khm, khm , khm.

Man te kaut kas bija vēl jāieraksta, bet es jau aizmirsu.

Un tā filma bija patizla, multene bija daudzas reizes labāka.

Un joprojām mūsu hīts:

nu, bet atkal c'mon.

Tagad ir ilgi gaidītais gāziens. Tieši tad, ka es esmu jau savā pidžamā. C'mon. Nu, neko, mani tas neapturēja, es izskrēju sētā un vnk tāds pērkons un tad sētā palika tik gaišs no superliela zibens spēriena. Un man palika bail, es skrēju koridorā un paslīdēju, gandrīz nokritu. Un tagad man bail no pērkona un zibens, bet šausmīgi gribas ārā. Damn, nu.

Un nesen pa tv rādīju multeni par cāli, kas bija vampīrs.