Suffocating Despair of Existence

Uztaisīju siļķi kažokā un atradu sev Ziemassvētku dāvanu. Šī bija ražīga diena.

Siļķe ar kakao.

Kakao un siļķe ir cienasts viesiem. Anety šķita, ka tā ir interesanta kombinācija. Bet it's Everest, you eat what you can get. Un unagi viņai pateica priekšā, ka kefīru arī došu. Nav jau tā, ka kefīrs ir mans dzēriens. Bet bija tā. Also Drake bija. It just happened.
Un runājot par kefīru. Šodien veikalā, viena veca kundzīte man jautāja, kur var kefīru atrast. Es viņai pa diagonāli norādīju, bet viņa man ieķērās rokā un gaidīja, ka es viņu pie tā kefīra aizvedīšu. Vedu arī. Bet tad pārdevēja paspēja pārķert ar kefīru rokā. Izrādās, ka viņa jau bija nosūtīta uzdevumā atnest kefīru. Es laikam izskatījos pēc labāka ceļa biedra. 
Kas vēl? Sirds dauzās. Pa daudz sadzēros un saēdos kafiju laikam. Jāuzdzer visīts, kaut kas jau mainīsies. Tik nez uz kuru pusi. Hei ho!


The way we were? Is it happening? Dam dam daaaam!